Apstaigāt gandrīz visu valsts robežu, tā gluži kā maģisku apli pret nelabo ap sevi apvelkot. Satikties ar krokodilu medniekiem vienā pasaules malā un ieklausīties sudraba pieclatnieku kreļļu šķindoņā pavisam citā. Jā ir visur. Viss ir Jā, – savā jaunajā stāstu grāmatā min Rimants Ziedonis. Un, vismaz caur viņa paša rakstītiem un cita pierakstītiem vārdiem SestDienā ar viņu sarunājoties, tieši tā arī šķiet. Katrā gadījumā – vismaz raibuma netrūkst.
Gluži kā nu jau pagājušā gadsimta vidus bohēmā, kas tā ļoti skaisti un īpaši, šķiet, notikusi… kinoteātrī. Palladium nu jau ir leģenda, un par to, kas tur kādreiz darījies, redz, tagad pat īpašas izstādes starptautisku festivālu laikā tiek rīkotas. Pareizi ir, jo, ja ēka pat vairākkārt deg, acīmredzot iekšpusē kaislību netrūka. Patiešām ticu – laikā, kad pīpēt varēja visur un īpašas filmas vārdā ne tikai skolnieki, bet arī daudz nopietnāki cilvēki bija gatavi vairāku līkumu rindā stāvēt, tā tiešām bija. Tāpēc tas, ka bildēs situācijas visādas, bet tās dienas pieredzējušajiem par dzeršanu un mīlēšanos filmas laikā atmiņu maz, nebūt nepārsteidz, jo galu galā iespējas bija tikai divas – patiešām līdz galam aizrauties un izdzīvot dzīvi uz ekrāna vai mīlēties tik aizrautīgi, ka filma kļūst tikai par fonu, ko tādā gadījumā (loģiski!) atcerēties nemaz nav iespējams.
Par kaislību trūkumu nevar sūdzēties arī modes augstajos "plauktos" Milānā un Romā vai tepat, Papē, uz kuru pat ilgs ceļš noteikti atmaksāsies – i visu par zirgu riesta bedrēm varēsiet uzzināt un varbūt sumbram labrītu padot, i galveno papistu satikt. Bet, ja tā iedvesmojošā raibuma vēl par maz, var skaņu mežā iegrimt – gan tajā, kas katru dienu mums apkārt tur, kur, piemēram, putni barojas un dzied, gan tajā, kur skaņas it kā mākslīgas, bet prasās tikt apbrīnotas par savu klātbūtni vien.
Jo, atgriežoties pie pirmajiem teikumiem, pie dēliem un tēviem, jā, reizēm jau nevar, tiešām nemaz nav viegli tā vienkārši saprast, kur noslēpies tas lielais Jā. Varbūt tepat. Visapkārt.
SestDienas SALONS. Pastaiga paplašinātajā telpā. Rakstīt grāmatu par tēvu ir par agru, saka Rimants Ziedonis. Apzināti atkratījies no interneta, viņš prozā meklē telpas paplašinājumu, ik pa laikam nodomā, ka varētu taisīt mēbeles vai gleznu rāmjus, un uzskata, ka pāragri runāt par tautas vēlētu prezidentu.
PASAULĒ. Miers iedzīts strupceļā. Kolumbijas iedzīvotāji noraidīja valdības un nemiernieku grupējuma FARC parakstīto miera līgumu, bet Valsts prezidents Huans Manvels Santoss par to tomēr apbalvots ar Nobela Miera prēmiju. Dienvidamerikas valstij tagad priekšā smags darbs, lai uz visiem laikiem izbeigtu vairāk nekā pusgadsimtu ilgušo asiņaino pilsoņkaru.
TĒMA. Pikseļu miljardi. Videospēles vairs nav tikai izklaide bērniem vai antisociāliem nūģiem – tās pārvērtušās par milzīgu industriju un nu jau ielauzušās gandrīz ikviena ikdienā. Šo spēļu čempionāti notiek ar profesionālā sporta vērienu. SestDiena pēta industrijas attīstību un tās iespējas arī Latvijā.
PRIEKŠĀ. Skaņas kā skaistas lietas. Skaņas var arī vienkārši apbrīnot kā skaistus priekšmetus, neprasot no tām neko vairāk kā tikai klātbūtni, saka festivāla Skaņu mežs organizators Rihards T. Endriksons. Šogad festivāls notiks jau 13. reizi, un viņš vēlētos, lai klausītājs to pieredzētu kā karuseļveida muzikālu kaleidoskopu.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai pēc "apvērsuma" Latvijas Hokeja federācijā gaidāmas ievērojamas pārmaiņas sporta veida saimniecībā? Jā un nē – Brocēnu novada bērnu un jaunatnes sporta skolas vadītāja Evija Šulce un EVHS hokeja skolas vadītājs treneris Edmunds Vasiļjevs.
LAIKA MAŠĪNA. Pašas svarīgākās mākslas templis. Kavējoties izstādē par Palladium trešo no četrām dzīvēm, Zirnis atceras laiku, kad pīpēt varēja visur, fotomirkļi bija kas īpašs un, lai tiktu uz filmu, varēja stāvēt rindā arī trīs stundas. Par dzeršanu un mīlēšanos filmas laikā atmiņu gan maz – acīmredzot toreiz tie, kas skatījās filmu, bija pārņemti ar dzīvi uz ekrāna, savukārt tiem, kas mīlējās, nebija laika sekot filmai, tāpēc viņi to neatceras.
DABA. Naktskreklā pret caunām. Ja grib iekārtot putnu barotavu, tas jādara tagad – lai spārnotie ciemiņi jau pirms salnām un sniega pierod un iepazīstas ar piedāvājumu. Kā vislabāk barotavas veidot un vai vispār ir vajadzīgas – putnu zinātāju pieredzes stāsti.
MODE. Starts pavasarim. Par to, ko vilksim mugurā nākamā gada pavasarī, var spriest pēc Milānas modes nedēļā redzētā – ieskats karstāko notikumu aizkulisēs vienā no pasaules modes epicentriem.
CEĻOJUMS. Ilgais ceļš niedrēs. Arī ja līdz Papei neizdodas tikt ar pirmo mēģinājumu, galvenais šajā ceļā neapstāties, jo tad varēs ne tikai uzzināt, kas ir riesta bedres, un padot labrītu sumbram, bet arī iepazīties ar galveno papistu un līdz galam saprast lietuviešu vēlmi braukt uz Latviju.
KROGS UZ PAPLĀTES. Avotielas laipnais grieķis. Aizdomājoties par Grieķiju un to, ar kādiem dzērieniem vislabāk remdēt spontānas ilgas pēc šīs zemes, Zirnis atrod Spitaki. Greek Deli Café, kurā nobauda gan silto pīrāgu, lēcu zupu, steiku un īstus grieķu salātus, gan tiek līdz kūkām…
SestDienas VAKARIŅAS. Galvenais – garšīgi! Nepatīk man tā stāvēšana pie plīts, nepatīk, un viss! – saka grāmatizdevēja Vija Kilbloka un uzsver, ka nav jāprot gatavot daudz dažādu ēdienu, galvenais, lai tas, ko proti, sanāk garšīgi. SestDienas lasītājiem viņa piedāvā izmēģināt burkānmaizi, kuras recepte saglabāta vēl no septiņdesmitajiem, un brokoļus ar granātābolu sēkliņām, kas nošpikoti no draudzenes.
Kā arī VĒSTULES UN KOMENTĀRI, PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS.