Amerika pirmajā vietā 2.0
Par 2025. gada galveno politisko notikumu un arī galveno visu šobrīd pasaulē notiekošo procesu (neatkarīgi no tā, kā šie procesi tiek vērtēti) nozīmīgāko brīdi kļuva Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā. Turklāt tas notika apvienojumā ar vairākuma nonākšanu republikāņu rokās abās ASV Kongresa palātās.
Lai arī ASV 47. prezidentam netrūkst ekstravagances, bet daudzas viņa darbības un izteikumi tiek kritizēti kā haotiski un nepārdomāti, kopumā Tramps un viņa administrācija pieturas pie savu priekšvēlēšanu solījumu būtības. Tas nozīmē, ka iekšpolitikā tiek īstenots kurss uz tādu pārmaiņu veikšanu, kuras pat politisko oponentu – demokrātu – atgriešanās pie varas gadījumā vairs nebūtu apturamas. Ārpolitikā tāds pats kurss tiek piemērots attiecībā uz liberālo globalizāciju un tās institūtiem.
Tomēr politisko oponentu pretestība ASV iekšienē, nesaskaņas starp dažādām Trampa atbalstītāju nometnēm, kā arī starptautiskie iebildumi, bet vairākos gadījumos – arī atklāta atteikšanās pakļauties ASV rīkojumiem noveda pie tā, ka ieceru īstenošana ritēja krietni lēnāk, nekā sākotnēji bija paredzēts. Var pat teikt, ka atsevišķi virzieni ir būtībā iestrēguši un tas viss kopā rada aizvien vairāk jautājumu par šī kursa un tātad arī visu ASV nākotnes perspektīvām.
Raugoties no Latvijas skatpunkta, nozīmīgākais aizvadītā gada notikums saistībā ar Savienotajām Valstīm varētu būt jaunās ASV Nacionālās drošības stratēģijas publiskošana novembra beigās. Ar šo dokumentu tiek pasludinātas beigas vairāk nekā trīs desmitgades ilgušajam ASV kursam uz liberālo globalizāciju, tiek mainīti priekšstati par pretiniekiem un sabiedrotajiem (un pirmām kārtām jau tas vistiešākajā veidā attiecas uz Eiropu un Krieviju), kā arī uzsvērta atgriešanās pie Monro doktrīnas. Turklāt šīs stratēģijas publiskošana uzskatāmi apliecināja, ka Trampa administrācijas darbība (tarifu politika, attiecības ar Krieviju, vēlme nomainīt Venecuēlas režīmu utt.) ir daļa no vienota plāna.
Šī politika visdažādākajās tās izpausmēs tiek pretnostatīta iepriekšējo ASV prezidentu – gan Baraka Obamas, gan jo īpaši Džo Baidena – īstenotajai politikai, uzsverot, ka tieši viņu lēmumi noveduši pie ASV globālās ietekmes mazināšanās, iepriekšējās pasaules kārtības de facto sabrukuma utt. Varētu teikt, ka daļēji tas atbilst patiesībai, tomēr arī pārliecības par to, ka Trampam un viņa atbalstītājiem izdosies «pagriezt laiku atpakaļ», paliek aizvien mazāk – ne tikai ievērojamās pretestības, bet arī daudzu diskutablu (raugoties no izvirzīto mērķu viedokļa) lēmumu dēļ. Tas gan nemaina faktu, ka 2025. gads jebkurā gadījumā paliks vēsturē kā gads, kad ASV ir atzinušas – liberālā globalizācija ir beigusi pastāvēt. (Jāatceras gan – tas neizslēdz iespēju, ka to varētu mēģināt atjaunot kāda no nākamajām ASV administrācijām.)
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 9. - 15. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

