Par sabiedrības noskaņojumu var liecināt daudz un dažādas izpausmes. Arī mūzika. Un, ja tā, tad varam secināt, ka mūsdienu cilvēki ir bēdīgāki par priekšgājējiem. Apjomīga mūzikas analīze parādījusi, ka pēdējos 50 gados dziesmas kļuvušas ievērojami skumjākas un arī vienkāršākas.
Pārliecinošā statistika redzama Vīnes Universitātes psihologu pētījumā, kas nesen publicēts žurnālā Scientific Reports. Pēc tam kad zinātnieku komanda bija apzinājusi visas no 1973. līdz 2023. gadam iknedēļas Billboard Hot 100 topā iekļuvušās dziesmas, viņi ar īpaši izveidotiem algoritmiem izanalizēja to vārdus, lai noteiktu skaņdarbu noskaņu. Šādā veidā tika apstrādātas 20 186 dziesmas, un austriešu speciālisti konstatēja «būtisku ar stresu saistītas un negatīvas valodas pieaugumu» pēdējās piecās desmitgadēs. Turklāt ASV sacerēto hitu dziesmu vārdi gadu gaitā ir kļuvuši aizvien vienkāršāki un attiecīgi vieglāk uztverami. Pēc pētījuma autoru domām, šie atklājumi korelē ar pieaugošo depresijas un trauksmes rādītāju sabiedrībā, kā arī ar iepriekšējiem pētījumiem par negatīvismu gan ziņu medijos, gan daiļliteratūrā.
SATRICINĀJUMI NEIETEKMĒ
Tomēr darbs nesa dažus negaidītus atklājumus. Pirmkārt, dati nenorādīja uz nepārprotamu saistību starp arvien drūmākajām un stresa pilnākajām dziesmām un mājsaimniecību ienākumu pārmaiņām. Tas varētu nozīmēt, ka ne vienmēr finansiālas problēmas rezultējas bēdīgās dziesmās un lieli ienākumi mudina gavilēt arī mūzikā. Acīmredzot vispārējās noskaņas veidošanās ir komplicētāks un dziļāks process.
To pastarpināti apliecina arī otrs nozīmīgais novērojums. Proti, tādi lieli traumatiski sabiedrības notikumi kā 2001. gada 11. septembris un Covid-19 pandēmija nerezultējās vēl drūmākās dziesmās. Gluži pretēji, šīs krīzes, šķiet, ir veicinājušas pozitīvāku, liriski sarežģītāku popdziesmu pieaugumu.
«Pārsteidzoši, ka tādi sabiedrības satricinājumi kā Covid-19 sakrita ar šo tendenču vājināšanos, nevis pastiprināšanos, kas norāda uz priekšrokas došanu emocijām neatbilstošai mūzikai,» raksta darba autori, vienlaikus gan atturoties no tiešas abu fenomenu sasaistīšanas. «Visas novērotās atšķirības pirms un pēc tādiem notikumiem kā 11. septembris vai Covid-19 atspoguļo pārejošas asociācijas, nevis galīgas cēloņsakarības.»
MIERINĀJUMS MŪZIKĀ
Šis atklājums varētu izskaidrot, kādēļ senākā vēsturē, kad cilvēce piedzīvoja vēl grūtākus laikus, piemēram, abus pasaules karus, mūziķi sacerēja arī jautras dziesmas. Iespējams, ļoti grūtos laikos cilvēki izgaiņā skumjas ar priecīgām melodijām un labos dzīves periodos ieslīgst dziļākās pārdomās par sarežģītām tēmām, kas veicina drūmākas mūzikas klausīšanos.
Taču neatkarīgi no dziesmu tēmas vai sarežģītības pētnieki uzskata, ka viņu atklājumi izceļ mūzikas nozīmi sabiedrībā, īpaši tās spēju palīdzēt klausītājiem apstrādāt un orientēties sarežģītajā pasaulē.