Šis laikmets, kad tehnoloģijas jau sen pārvarējušas it kā tik skaidrās ģeogrāfijas un pat laika robežas, padarot tuvāku līdz šim neaizsniedzamu greznību un radot ilūziju par neierobežotām iespējām, vienlaikus pieprasa mērķtiecību. Nepārtrauktu koncentrēšanos. Nežēlīgu virzību. Taču diemžēl nereti – uz kaut ko, ko varbūt pat pats virzītājs līdz galam nespēj definēt. Un tad nav brīnums, ja vārdiem ne tikai neseko darbi, bet pat skaistajās runās virknētie teikumi ir tikai bezjēdzīgas zilbju rindas.
Tad nav brīnums, ja ilgas paliek mūžam nepiepildītas, pat ja tām it kā varētu būt segums. Tāda Nobela balva, piemēram. Dažam kā vienmēr kārots burkāns kaut kur it kā turpat, degungalā, tomēr tā arī palicis neaizsniedzams. Kāpēc? Jo karstajā vēlmē un mērķtiecīgajā virzībā pēc tā pazaudēts tāds "sīkums" kā… noteikumi, kā uz to pieteikties. Tāpēc balvas vietā nākamajām paaudzēm paliek vien anekdotes par to, kā balvu nesaņemt. (Arī, protams, nav slikti, tomēr…)
Tāpēc laikam labāk tajos kalnos kāpt ne tikai mērķtiecīgi, bet arī vērīgi skatoties apkārt. Nepalaižot garām ne plašo kopainu, ne ceļu zem kājām. Gan izprotot pašu kalnu veidošanos, gan ieklausoties to stāstos. Varbūt tas ļaus arī saprast, ka apkārt tiešām ir daudz un vēl neiepazītu kalnu (kas turklāt nebūt nav pauguri!). Savukārt jokus par sevi un vēl nesasniegtajām virsotnēm tad varēsim izdomāt paši, varbūt tā spējot pateikt pat daudz vairāk un jēgpilnāk, nekā mēģinot izlikties par gudrākiem un labākiem, nekā esam. Varbūt beidzot pat sev atbildot uz līdz šim līdz galam nesaprasto Hamleta "būt vai nebūt" dilemmā. Un mūžīgā vēlme pēc tāda vai citāda "nobela" varbūt tad kļūs par dzinuli, kas ļaus līdz galam apjaust, ko tad īsti gribas un tiešām arī vajag pateikt.
Šīs SestDienas, 9. – 15. decembra, numurā lasiet:
FOKUSĀ. Kam pieder Latvijas kalni. Ja Latvijas augstākais kalns – Gaiziņš – nonāks valsts īpašumā, tas būs pirmais no lielākajiem Latvijas kalniem, kas ierakstāms valsts īpašumu bilancē. SestDiena pēta, kas notiek ar Latvijas augstākajiem punktiem – kas ir to īpašnieki, kā tie tiek izmantoti un vai vispār saucami par kalniem.
SestDienas SALONS. Miers un mūžīga mīlestība. Skatos kompasā, kurp tālāk, saka aktieris Ivo Martinsons. Īsi pirms Džeinas Eiras jauniestudējuma Valmierā, viņš aizdomājas par cilvēku nespēju mīlēt un vēlmi pēc tuvības vienlaikus, ķer kustīga mirkļa skaistumu un stāsta par tumšajiem posmiem Hamletā un teātrī vispār.
LEĢENDAS. Kā nesaņemt Nobela prēmiju. Nobela prēmijas dažādās jomās piešķir jau 115 gadus, tomēr visā balvas pastāvēšanas vēsturē neviens latvietis to vēl nav izcīnījis. Ceļā reizēm stājusies politika, citreiz – kūtrums un muļķīga nezināšana par nominantu pieteikšanas kārtību. SestDiena noskaidro, kas mums traucē tikt pie prestižās balvas.
PASAULĒ. Strādājošo cīņu grūtības. Lielākajā daļā Eiropas valstu arodbiedrības zaudē gan biedrus, gan politisko ietekmi un savas pozīcijas sarunās ar darba devējiem. Pie tā tiek vainota gan globalizācija, gan padomju mantojums, taču vilšanās tradicionālajās politiskajās partijās un patlaban aktuālajos procesos varētu novest arī līdz arodbiedrību lomas atdzimšanai.
KATASTROFAS. Negaidītais fināls. Viena no skaistākajām pasakām mūsdienu futbolā, kuru satricināja traģiska katastrofa – 29. novembrī Kolumbijā nogāzās lidmašīna, bojā gāja 71 cilvēks, tostarp gandrīz visi Chapecoense sportisti. Traģēdija izsaukusi virkni solidaritātes žestu un liek atcerēties arī par līdzīgām avārijām, kad nolaidības vai neveiksmes dēļ bojā gājušas veselas komandas.
PRIEKŠĀ. Tilts starp cilvēkiem. Tā ir iespēja izbaudīt savu cilvēcību no A līdz Z, saka Magnus Eriņš par Dod pieci dziesmu labdarības maratonu, kura laikā arī šogad radio dīdžeji 149 stundas dzīvos un strādās stikla studijā Rīgas centrā. Eriņam šis nebūs pirmais gads akcijā, tāpēc viņš jau laikus tai gatavojas, uzņemot spēkus un ēdot gaļu.
TĒMA. Faustiskie darījumi kino beņķī. Operu un izrāžu skatīšanās kinoteātrī kļuvusi par klātbūtnes un tuvplāna apsolījumu, vienlaikus padarot līdz šim elitāro mākslu demokrātiskāku un paplašinot tās skatītāju loku un popularitāti. Taču vai opera un teātris no tā ir ieguvēji?
CEĻOJUMS. Laipno un apaļīgo zemē. Atklāt neaizmirstamu zemūdens pasauli – tas ir galvenais, kādēļ doties uz pie mums vēl mazpazīstamo salu valsti Palau. Taču ne tikai – tā izrādīsies arī laipna un neierastām situācijām pilna.
KROGS UZ PAPLĀTES. Gaujmalā ar atmiņu garšu. Apzinoties, ka no Rāmkalnu restorāna var Gaujā vērties tik ilgi, kamēr jaunlatvieši sāk rādīties, Zirnis te tiek arī pie šokolādes pudiņa, kas atver skolas gadu failu un liek pat līdz kādreizējām mīlas mokām aizsapņoties.
SestDienas VAKARIŅAS. Lai garšo visiem! Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone dažkārt ļauj saviem vīriešiem virtuvē savārīt ziepes, taču reizēs, kad vajag kārtīgi paēst, gatavo divas receptes: Glazētus dārzeņus ar vistu un rīsiem, kas ir kompromiss ar tiem, kam negaršo paelja, un Svētdienas pīrāgu ar bērnības garšu.
Kā arī PERISKOPS, VIEDOKĻU SADURSME, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.