Nupat izvirzīta jauna teorija, un tā varētu likt vienam otram cilvēkam ar vājāku nervu sistēmu nepatikā noskurināties. Neviens nezina, kur un kad skūpstīšanās izcēlusies. Pētīšanu apgrūtina fakts, ka tā nav universāla jūtu izpausme, tādēļ drīzāk ir piesaistīta noteiktām kultūrām, nevis ir instinktīva darbība. No otras puses, skūpstīšanās nav tikai cilvēkiem raksturīga rīcība. To dara arī citi primāti, piemēram, šimpanzes. Neparastās izpausmes novedušas primātu pētnieku un evolūcijas psihologu Adrianu Lameiru no Vorikas Universitātes pie teorijas, ka pirmsākumos primāti izmantojuši lūpas higiēnas nolūkā. Proti, ar skūpstus atgādinošām darbībām no ādas tika novāktas atmirušās ādas plēksnes un parazīti. Gan sev, gan tuviem bara locekļiem.
Laika gaitā cilvēkveidīgās būtnes izdomāja efektīvākus higiēnas uzturēšanas līdzekļus, taču pieskārieni ar lūpām kā rūpju izpausme esot palikuši, ziņo žurnāls Evolutionary Anthropology.