"Latvieši pastāv kopš brīža, kad parādījās latviešu rakstu valoda un mēs caur to sākām apzināties sevi kā latviešus. XIX gadsimtā mēs jau esam nobrieduši," sarunā ar SestDienu šonedēļ saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš. Viņaprāt, latvieši pastāvēs tik ilgi, cik ilgi latviešu valoda un tie, kas tajā gribēs runāt.
Lai nu tā būtu! Jo blakus notiekošo karu nepieminēju nejauši – jau uzreiz pēc 18. novembra svētkiem, kad skaitām svecītes savas valsts dzimšanas dienas tortē, būs vēl arī pavisam citāds datums – 19. novembrī aprit jau tūkstotis dienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Latvijas augstākās amatpersonas aicinājušas šajā dienā plkst. 9, solidarizējoties ar Ukrainu un godinot tur bojāgājušos, visus vienoties klusuma brīdī.
Tas, protams, ir simbolisks žests, taču liecina par kopējo atbalstu. Vai mēs varam darīt vēl ko vairāk? Vai atbalsts Ukrainai no sabiedrotajiem var apsīkt? Skaidrs, ka tas atkarīgs arī no atsevišķām personībām, tādēļ atliek cerēt, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, kura komandas aprises mēģinām šonedēļ jau iezīmēt, tomēr izvēlēsies Ukrainu atbalstošu virzienu.
Taču, atgriežoties pie Latvijas, mani neliek mierā doma, vai šīs slejas virsrakstā nebija jāliek jautājuma zīme. Vai varbūt izsaukuma? Kādas ir jūsu sajūtas par savu valsti, tās attīstību un pastāvēšanu? Kā vislabāk mēs varētu sevi raksturot kā nāciju šā brīža situācijā? Ko vēl mēs nosaucam bez dabas un Dziesmu svētkiem, ja kāds jautā, ar ko Latvijā lepojamies?
Daudzos jautājumus atstāšu atvērtus, bet vēlējumā savai valstij šoreiz teikšu tā – lai skaistuma un spožuma mirkļu ir vairāk nekā kritumu! Un lai tas ir vēlējums ne tikai visai valstij kopā, bet arī mums katram atsevišķi! Lai Latvija mirdz un dzīvo un mēs tai līdzi!
Šīs nedēļas, 15.-21. novembra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Latviešu radīts muzejs
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš par atgriešanos pilī, apvērsumiem priekštatos par mūsu senčiem un to, ka vēl ir daudz, ko rakt
PASAULĒ. Trampa nākošā komanda
Pēc republikāņu kandidāta Donalda Trampa ievēlēšanas par 47. ASV prezidentu, Savienotajās Valstīs sācies oficiālais 75 dienu pārejas periods. Tā laikā tiks izveidota arī jauna administrācija jeb faktiski – valdība. Kuri politiķi varētu ieņemt nozīmīgākos posteņus Trampa komandā, un kā viņu iecelšana konkrētos amatos var atsaukties uz ASV nostāju dažādos jautājumos?
TUVPLĀNĀ. Tautumeita no mikrorajona
Elīzai Mārai Kamradzei-Tūterei izšūšana no hobija pārtapa par nopietnu profesiju ar bakalaura grādu tajā. Pēc studijām viņa atgriezusies Latvijā, taču te ne tikai pelna ar pasūtījumiem, bet arī pēta mikrorajonus un grib iedzīvināt tos mākslas projektā
SPORTS. Šķēpu spožums un posts
Latvijas vieglatlētikā gadu desmitiem cerību disciplīna ir bijusi šķēpa mešana, un spoži panākumi mijušies ar vilšanās brīžiem. Pagājušajā mēnesī Latvijas Šķēpa metēju klubam apritēja jau 30. jubileja
TĒMA. Starp ģerboņiem, karogiem un himnām
Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem SestDiena nolēma palūkoties vēsturē un noskaidrot, kā tad radušies tie simboli, kurus mēs tradicionāli asociējam ar kādu valsti. Mūsdienās atpazīstamākais no tiem ir karogs, kam seko ģerbonis un himna, taču hronoloģiski tieši ģerbonis bija pirmais, un lielākajai daļai valstu līdz pat XVIII gadsimta sākumam oficiālu karogu nemaz nebija
IZPĒTĪTS. Raksturs nosaka profesijas izvēli
Igaunijas iedzīvotāju personības iezīmju analīze apliecina, ka stereotipi par dažādu profesiju pārstāvjiem lielākoties ir korekti
LAIKA MAŠĪNA. Pie Baltā nama – pret karu Vjetnamā
Pirms 55 gadiem ASV galvaspilsētā Vašingtonā vairāk nekā pusmiljons cilvēku miermīlīgā protesta demonstrācijā pieprasīja amerikāņu karavīru atsaukšanu no pasaules otrā malā – Vjetnamā – notiekošā kara. Lai gan gada sākumā par prezidentu kļuvušais republikānis Ričards Niksons pēc šīs vērienīgās akcijas saprata, ka pret karu iebilst arī liela vidusšķiras daļa, savu politiku viņš nemainīja