Labrīt!

Lai gan – cik nu tur negaidītas. Dažs labs Krievijas politisko notikumu komentētājs jau labu laiku pirms jaunā gada sāka piesaukt nelaimi: Putina mērķis – kā to jau ir apliecinājusi gan agresija Gruzijā, gan Krimas aneksija un hibrīdagresija Ukrainā, kā arī plātīšanās ar jauno ieroču multenēm un izteikumi par to, kurš kā nonāks paradīzē, un pievēršanās vēstures jautājumiem – viņa mērķis ir revanšs par PSRS zaudējumu aukstajā karā, un, tā kā Krievija patiesībā ir vāja, šim revanšam nav daudz laika, "uzvara ar vienu lēcienu" jāveic tagad, kamēr vēl Amerikā pie varas ir Tramps.

Tad, vispirms uzlaižot Rietumeiropai jaunu bēgļu vilni, kas to paralizēs, varēs veikt hibrīdakciju Baltijā, lai pierādītu, ka NATO 5. pants nedarbojas. Tas viss jāpagūst līdz 9. maijam.

Uz jautājumu, kāpēc Kremļa vadītājiem tas būtu jādara, šo komentētāju atbilde parasti skan: "Tāpēc, ka viss cits viņiem jau ir." Tad nu SestDiena devās iztaujāt kompetentu ārpolitikas speciālistu, Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu, kā tās lietas stāv un kuros Krievijas analītiķos ir vērts ieklausīties. Varbūt Šuplinskai nemaz nav jēgas turpināt savas reformas?

Šīs SestDienas, 24. – 30. janvāra, numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Grūti iedomāties Putina sistēmu bez Putina. Pēc Vladimira Putina paziņojuma par plāniem veikt jūtamas izmaiņas lielvalsts konstitūcijā politologs Andris Sprūds par tandēmokrātijas meklējumiem Krievijā, īsumu kā kritēriju un to, kurš guļ Padomju Savienības zārkā.

FOKUSĀ. Krievija mainās no augšas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā ikgadējā uzrunā Federālajai sapulcei janvāra vidū paziņoja ne tikai par vērienīgu sociālo pasākumu paketi demogrāfiskās krīzes un nabadzības mazināšanai, bet arī par plāniem jūtami mainīt Krievijas konstitūciju. Ieceres par valsts pamatlikuma grozījumiem izraisījušas pretrunīgus vērtējumus politiķu un ekspertu vidū. Pārliecinošs vairākums šos plānus saista ar 2024. gadā gaidāmās Putina prezidentūras beigām.

POLITIKA. Trešajam tēva dēlam gadiņš. Lai gan arī Krišjāņa Kariņa valdība ir tipiski latviski nepopulāra, tās stāsts līdzinās latviešu pasakām par trešo tēva dēlu, kurš sākumā izskatās pēc apceļamā, bet beigās tieši viņam tiek ķēniņa meita un puse karaļvalsts.

PASAULĒ. Nosirmojušā Japāna. 2019. gadā Japānā pirmo reizi 120 gadu laikā piedzima mazāk par 900 tūkstošiem bērnu un tika reģistrēts lielākais mirušo skaits pēckara periodā. Šie statistikas dati apliecina sūro patiesību – japāņi izmirst.

TUVPLĀNĀ. Starp debesīm un zemi. Lobot no sevis nost visu nevajadzīgo, čelliste un dziedātāja Madara Fogelmane atgriezās pie saviem rudajiem matiem, esot prom no Latvijas, sāka rakstīt latviski un tagad ar grupu Sonntags Legion pretendē uz balvu Zelta mikrofonā.

TĒMA. Šī vairs nav vīriešu pasaule? No slavenās bondiānas veidotajiem stereotipiem līdz mūsdienu pārprastajam feminismam un skarbajai statistikai tam visam pa vidu. Tieši tik sarežģīta ir sievietes loma kinopasaulē. Kā un vai vispār var teikt, ka tā mainās?

CEĻOJUMS. Koka un cocaleros. Aina, kas paveras visapkārt Bolīvijas galvaspilsētas Viljafatimas tirgū, kārtīgam narkotiku pretiniekam – vienalga, uzplečotam un ar policijas apliecību kabatā vai kādas nevalstiskas organizācijas pārstāvim – vienā acumirklī organismā ieblieztu kārtīgu adrenalīna devu un liktu ķerties pie rokudzelžiem, mobilā telefona vai kaut kā tamlīdzīga. Šī ir viena no divām oficiālajām kokas lapu tirdzniecības vietām šajā valstī.

Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas  VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.