Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule par to, kāpēc sistēmas kolapss nav sabrukums, par saskaņu valdībā un to, kas šajā laikā jāievēro kaķiem.
Laikrakstam Diena vienmēr ir bijušas svarīgas ne tikai mazā cilvēka rūpes un raizes, cīnoties ar viņa īpašajām vajadzībām, bet arī vietējās un pasaules zvaigznes, pēc kurām tiecoties mazais cilvēks uz brīdi aizmirst savas raizes. Bet, ja ir iespēja zvaigžņu devumu anonīmi komentēt, šajos komentāros mazais cilvēks iegūst Atlanta spēku, nonesot zvaigznes no debesīm un iesviežot tās savu īpašo vajadzību Augeja staļļos, lai pasmaržo īsto dzīvi…
Filmas Šteinhauers un Blūms režisors Ilgonis Linde par vienu no visu laiku turīgākajiem latviešiem, kura izskats mums nav zināms, Broces zīmējumu atdzīvināšanu un drona efektu XVIII gadsimtā.
Tirgus uzdevums ir piespiest patērētāju izdot naudu, pērkot viņam faktiski liekas preces: gan ēdienu, gan apģērbu, gan daudz ko citu. Tāpēc valdības uzdevums ir gādāt, lai pilsoņi nepirktu neko lieku.
Jauns gads jau atnācis, bet viss pa vecam… Vai tiešām neviens pie Ziemassvētku eglītes neprasīja vecītim dāvanā nevis lietas, ko kodes un rūsa maitā, bet ticību rītdienai, proti, vakcīnu, kas, pirmkārt, būtu droša un, otrkārt, pieejama ne tikai izredzētajiem (skaidrs, ka drošākās izpirks izredzētie)?
Ja nu kāda rūpniecība, kas ražoja tiešām pieprasītas preces, Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas tika izpostīta vai vismaz krietni papostīta, tā bija narkotiku rūpniecība. 1992. gada Ziemassvētki pagāja liela narkotiku skandāla ēnā – 18. decembrī notika kratīšana valsts uzņēmumā Latbiofarm.
Spridzināšana un spridzināšanas draudi Latvijā nebija nekas ļoti neparasts XX gs. 90. gadu vidū, taču parasti tas attiecās tikai uz, tā sakot, iesaistītajām personām, kamēr vidējais darbarūķis par kārtējā kroga vai uzņēmēja spridzināšanu uzzināja tikai no avīzēm, ja vien nelaimīgā kārtā nebija gadījies pārāk tuvu sprādziena vietai. Spridzināšana kā masu terora līdzeklis pirmoreiz tika izmantota 2000. gada 17. augustā universālveikalā Centrs.
Vēsture atkārtojas – pieminējusi Kaupēnu, rakstā par 90. gadu vidus bandītismu Mūslaiku kaupeni nelaupa pajūgus 1995. gada 2. decembra SestDienā secināja Līga Krapāne (tobrīd jau vairs ne Dienas, bet NIP biroja darbiniece). "Mūslaiku kaupeni izpurina šķietami naudīgos Viļņas tirgus kārotāju autobusus, zog kravas ar šprotēm, baļķiem, apakšveļu, radioaktīvām vielām, aplaupa pasta mašīnas un bez kavēšanās nogalina. Līdzība starp divdesmitajiem un deviņdesmitajiem tomēr ir, jo arī Kaupena laikos valstī iezīmējās saimnieciskās depresijas pazīmes – pieauga bankrotu un savstarpējo parādu skaits. Šādos brīžos valstī tiek pastiprināti soda mēri, kas arī izpaudās 1923. gada likumā par dažu noziedzīgo nodarījumu pastiprinātu apkarošanu. Saskaņā ar to Kaupenu tiesāja kara tiesa pēc kara laika likumiem."