Pārdaugavā, Liepājas ielas rajonā, dažu dienu laikā esmu pamanījis jau divus sabrauktus ežus, bet ārpus Rīgas priecīgā vairošanās dziņa kļūst par daudzu parasto krupju nāves iemeslu, jo ceļā līdz ūdenim jāšķērso autoceļš. Šajā sakarā vairākās vietās – Kuldīgas novada Rudbāržos, Talsu novada Vaides ciemā un citur – jau sākta kampaņa Misija – krupis. Izglāb princi!. Sajutuši, ka automašīna tuvojas, krupji (un droši vien arī eži) rīkojas līdzīgi tam, kā daudzi no mums droši vien rīkotos, ja tuvotos tanki, – sastingtu cerībā, ka netiks pamanīti. Tāpēc jau (pareizāk sakot, nevis jau, bet tikai) trijās vietās Latvijā pēc ārvalstu pieredzes tiek uzstādīti žogi, lai abiniekiem palīdzētu – gar žogu, pret kuru atduras krupji, ik pa gabalam ir ierakti podiņi, kuros krupji sakrīt, tur tie tiek salasīti un pārnesti pāri ceļam. Kaut kas līdzīgs pašreizējām tendencēm cilvēku privātās dzīves regulēšanā viņu pašu labā, krupīšiem tikai, kad tie ir aiznesti pie krupītēm, nav jābaidās no tā, ka viņi tiks apsūdzēti seksuālā uzmācībā, krupīši to noregulē kaut kā savādāk, un šajā lietā tiem nevalstisko aktīvistu palīdzība nav vajadzīga. Tikai tikt pāri ceļam, kamēr autovadītāju starpā netrūkst aklo.
Šīs SestDienas, 22. aprīļa – 28. aprīļa numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Lai nenošauj pie paša mājas. Mikroķirurgs Olafs Libermanis par darbu Ukrainā, par to, kāpēc nolēmis iziet strēlnieku ieroču apmācības kursu, un to, kādā nozīmē Krievijai šis karš kļuvis par tautas karu.
PASAULĒ. Karš un Putina tronis. Viens no jautājumiem, kuru aktualizējis Krievijas iebrukums Ukrainā, ir par iespējamo varas maiņu Kremlī. Cik reāla ir iespēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu zaudēt savu amatu jeb, citiem vārdiem izsakoties, tiktu gāzts no Krievijas troņa?
LAIKA MAŠĪNA. Tā rūdījās Ukrainas armija. Karš Ukrainā licis nosarkt un pieklust ne vienam vien “militārajam ekspertam”, kurš bija prognozējis, ka Ukrainas armija Krievijas varenajai kara mašīnai spēs pretoties tikai pāris dienu. Bet kā tad veidojušies šie bruņotie spēki?
TUVPLĀNA. Esmu cīnītāja. Par bēgšanu no Kijivas un stingru vēlmi vienmēr atgriezties dzimtenē, par to, kāpēc ukraiņi nezaudē humora izjūtu un kādēļ šobrīd māksliniekiem ir svarīgi uzstāties, stāsta Kijivas Nacionālā akadēmiskā operetes teātra soliste Marjana Bodnara (38).
TĒMA. Velna pirksts Uzvaras parkā. Nepareizi aprēķināts sprāgstvielu daudzums – tā savulaik nodomāja ne viens vien, kurš labprāt būtu vēlējies redzēt, kā okupācijas simbols Pārdaugavā, saukts par Uzvaras pieminekli, tālajā 1997. gadā tiktu uzsperts gaisā. Tomēr līdz pat šai dienai nevienam nav bijusi pietiekama politiskā vēlme no šī pagātnes rēga atbrīvoties pavisam. Un te jāatgādina, ka Rīgas domi kopš neatkarības atjaunošanas ir vadījis ne tikai savulaik ar Krievijas vadoņa Vladimira Putina partiju sadarbības līgumu noslēgušās Saskaņas mērs Nils Ušakovs, kurš 9. maija pasākumus Uzvaras parkā padarīja par šovu.
INTERESANTI. Atšķirt melus pa spēkam nedaudziem. Lai arī vairākums cilvēku sliecas uzskatīt, ka tīri labi atpazīst nepatiesu informāciju un centienus manipulēt ar viņiem, pētījumi rāda pretējo – to spēj labi ja katrs piektais.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.