Citplanētieši un tukšas telpas

Arī mūžīgās diskusijas – svinēt vai nesvinēt Sieviešu dienu, 8. martā dāvināt ziedus vai piedalīties protestos – savā ziņā ir līdzīgas. Cilvēka dabas mūžīgās pretrunas, vēlme pēc progresa kopā ar melanholiju par veco skaistumu.

Un, redz, atklātas atkal jaunas planētas, turklāt pavisam līdzīgas mūsu pašu Zemei. Cik tur vairs tālu līdz citplanētiešiem? Daži entuziastiskākie jau berzē rokas un ir gatavi svešo līdzinieku uzņemšanai. Tikmēr skeptiskākie gluži mierīgi varētu teikt – pag, neskatieties tik tālu! Visādu "citplanētiešu" un "svešo" jau tagad mums gana. Proti, visapkārt tik daudzi ar citu domāšanu un izpratni, citu pārliecību, galu galā – citu dzimumu. Kā vienam otru saprast? Kā tikt galā ar tādu pasauli un no vienas planētas rast ceļu līdz otrai? Šonedēļ SestDienā par to no visiem aspektiem.

Vispirms par dzīvi uz dažādām planētām informatīvajā telpā – kā nepieļaut, lai meli mūs izolē, kā iemācīties un mācīt kritiski domāt, neapjukt un orientēties bezgalīgi plašajā virtuālā kosmosa tīklā?

Arī par dažādām planētām domāšanā. Nav nemaz tik viegli iezīmēt pēdējā laikā tik bieži piesauktā feminisma seju Latvijā – ko īsti tas nozīmē, kādus jautājumus risina, kas ļauj sevi uzskatīt par šai pārliecībai piederīgu? Un varbūt, pirms jau vīstām dūres un kliedzam pret citādo, ir vērts mēģināt ieklausīties un atrast kopīgo, lai pēc tam spētu pieņemt arī atšķirīgo. Nu, vismaz tik daudz, lai nebūtu jākaujas – ne fiziski, ne vārdiski. Jo varbūt tieši tā līdz tam neprātam, par ko runā arī mākslinieks Krišs Salmanis, mēs esam nonākuši. Un varbūt tiešām labākā pretošanās forma pret to ir tieši Dziesmu svētki – bez dekoratīvisma.

Vai mūsos ir vieta tādām jaunām domām? Tukša telpa, kurā spējam šīs domas ielaist? Ja paši nevaram vairs to ieraudzīt, varbūt vērts pie tā arī apstāties – lai saprastu, kas traucē atvērt logu un kas liek sapņot par satikšanos ar tūkstošiem gaismas gadu attālumā esošām būtnēm, bet neļauj novērtēt to, kas tepat un varbūt pavisam viegli maināms uz labu, dodot atkal jaunu elpu un sākumu.

Šīs SestDienas, 3. - 9. marta, numurā lasiet:

TUVPLĀNĀ. Labdien, es esmu feministe/-s! Kas ir feminisms, vai tas mūsdienu pasaulē joprojām ir nepieciešams, un kādas problēmas ir aktuālas tieši pie mums – lai iezīmētu "vidējā" feminista seju, SestDiena tiekas ar šīs kustības atbalstītājiem Latvijā.

PRIEKŠĀ. Neaprobežoties ar mātišķo. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 8. martā notiks izstādes Es pieskaros sev atklāšana, kurā būs skatāmi piecu mākslinieču darbi par sievietes ķermeni un seksualitāti. Izstādes kuratore un feministiskās teorijas pētniece Jana Kukaine uzsver – feminisms jau nav par to, ka sievietei nedāvina ziedus, bet gan par cieņu, mīlestību un draudzību pret sievietēm.

SestDienas SALONS. Gribas gleznot. Drīz Dziesmu svētki atkal varētu kļūt par pretošanās formu – pret neprātu, ja tas turpināsies, saka mākslinieks Krišs Salmanis. Savulaik mākslas vārdā saņēmis arī strāvas triecienus, šogad viņš ieguvis Purvīša balvu un ir pārliecināts, ka Latvijā dzīvot ir labāk, nekā Londonā.

PASAULĒ. Autsaiders, kurš apdraud Merkeli. Bijušais Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pēc nominēšanas par Sociāldemokrātiskās partijas kanclera amata kandidātu atjaunojis intrigu pirms rudenī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām. Līdzšinējai valsts līderei Angelai Merkelei un viņas konservatīvajai partijai vairs neparedz vieglu uzvaru.

FOKUSĀ. Māca lasīt izlasīto. Medijpratība šobrīd ir modē. Tiesa, tam ir pamats, jo īpaši, runājot par paaudzi, kura piedzimusi laikā, kad internets, vismaz Latvijā, ir visur, bet ar to saistītie riski tiek apzināti un izprasti tikai pamazām. Kā atpazīt melus sociālajos tīklos un medijos un kā par to runāt ar bērniem?

MŪZIKA. Nekad nav garlaicīgi. Maksimāli labi vai nemaz – skan čellu maestrīnas emeritētās profesores Eleonoras Testeļecas mākslas kredo. Svinīgā koncertā 7. martā viņai pasniegs Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.

VIEDOKĻU SADURSME. Vai pašreizējais nodokļu reformas piedāvājums atbalstāms bez lielām izmaiņām? Par un pret – Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns.

ZINĀTNE. Septiņas zemes un viena saule. Pēc NASA paziņojuma par septiņām jaunām, dzīvībai labvēlīgām planētām Zemes iedzīvotāji aiztur elpu cerībās, ka tiks atbildēts viens no senākajiem jautājumiem cilvēces vēsturē – vai kosmosā mēs esam vieni?

CEĻOJUMS. Nepālas nezūdamības likumi. Nepāla – vilina ar Himalaju kalnu korēm, pa kurām var teju uzkāpt debesīs, lai atrastu sevi budistu tempļos vai klinšainās takās. Šeit saduras ne tikai dabas varenie spēki ar tās skaistumu, bet arī ekonomiskas un sociālas grūtības ar vērtīgu garīgo un kultūras mantojumu. Jo kontrastaināks šis pretrunu musturis kļuvis pēc postošās zemestrīces 2015. gada pavasarī.

Kā arī PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS un ATPŪTA ŠOMĒNES, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, KROGS UZ PAPLĀTES, SestDienas VAKARIŅAS, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.