Pirmkārt, tā kā latvieši ir gudra tauta, tā nemierīgos laikos nesāks šūpot laivu vai mainīt zirgus, bet ļaus braukt tiem pašiem, kas viņus līdz šim ir vilkuši, labāk vai sliktāk, bet vismaz ne Krievijas virzienā, kur posts un nāve. Otrkārt, tā kā latvieši ir liela tauta, tajā vienmēr atrodas ģenētiskais materiāls, kura misija ir pašam pārbaudīt katru jaunu grābekļa veidu, nepaļaujoties uz to, ka attiecīgā politizstrādājuma biedriem uz pieres lieliem burtiem ir ietetovēts GRĀBEKLIS, turklāt lasāms šā vārda abās nozīmēs, gan tiešajā, gan netiešajā jeb aktīvajā (grābs sev) un pasīvajā (gaida tavu uzkāpienu). Tātad arī bez Laimes lāču (vecāka gadagājuma balsotāji) un hunveibinu (jaunie vēlētāji) pārstāvniecības 14. Saeimā neiztikt. Treškārt, tā kā latvieši ir arī diasporas tauta, ārvalstīs balsotāji neizbēgami balsos ar apziņu, ka pašiem zem šiem sabalsotajiem jādzīvo nebūs, tātad jaunajā Saeimā tiks savēlēti arī tādi, kuru izdarības ir interesanti skatīties no droša attāluma. Ceturtkārt, latvieši ir atriebīga tauta, un ar to ir saistīts piektkārt, kas attiecas tikai uz šajām vēlēšanām. Jo, piektkārt, latvieši ir sēņotāju tauta!
Vai man vēl būtu jāpaskaidro, kā tas ietekmēs šīs vēlēšanas? Gadā, kad pat Dabas muzejs atcēla savu tradicionālo Sēņu izstādi un laikraksts Diena – konkursu Dienas sēne, jo mežos sēņu faktiski nav, latvietis ir īpaši dusmīgs, tāpēc vēlēšanu kabīnē kā ar asu sēņu nazi nežēlīgi svītros ikvienu, kurš viņam nepatīk. Un tie, kuri atbalsta vēl atlikušo sēņu mežu izciršanu, lai vietā sastādītu vēja megarotorus, var būt droši: šoruden latvietis jūsu uzvārdus izsvītros visniknāk!
Šīs SestDienas, 30. septembra - 6.oktobra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Putins “cugcvangā” Ārpolitikas pētnieks Artūrs Bikovs par atomkara iespēju, par to, kur kļūdījās Merkele, kas būtu jādara ar Sobčaku, un kāpēc Latviju nevarētu iekarot trīs dienās
PASAULĒ. Ģeopolitiskā žonglēšana Turcijas gaumē. Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam izdodas savienot šķietami nesavienojamo un nu jau gadu desmitu balansēt uz naža asmens starp rietumiem un austrumiem. Kāpēc tas ir iespējams, un kādas ir viņa kursa nākotnes parspektīvas?
TĒMA. Kara dieva smagais āmurs. Turpinot apskatīt dažādas bruņoto spēku daļas, nevar nerunāt par artilēriju, kam arī mūsdienu kara apstākļos ir ļoti liela loma – tas uzskatāmi vērojams arī Ukrainā notiekošajā karā
TUVPLĀNĀ. Lai neizzūd vecmāmiņas pankūkas. Latvijas lauku tūrisma krustmāte Asnāte Ziemele par to, kādēļ francūzim nevar iebarot auksto zupu un cūku pupas, par Latvijas tēlu ārvalstnieku acīs un izlepušo vietējo atpūtnieku, kura prasības pandēmija un karš gan ir piezemējis
IZPĒTĪTS. Meži pilsētā tveices mazināšanai. Zinātnieki iesaka lielpilsētās iekopt meža joslas, kas attīrīs gaisu no izplūdes gāzēm un palīdzēs izvēdināt apdzīvotos rajonus
CEĻOJUMS. Salas, kas aicina atgriezties. Azoru salām piemīt spēcīga, gluži maģiska pievilcība, kas tajās atgriezties mudina gan ārvalstu tūristus, gan pasaulē aizklīdušos azoriešus. Turklāt šīs Atlantijas okeāna apskalotās, Portugālei piederošās salas Covid-19 krīzi spējušas izturēt, nezaudējot pašcieņu
LAIKA MAŠĪNA. Banknotes, kas atgādina par ticību. Pirms 65 gadiem uz ASV banknotēm sāka drukāt uzrakstu In God We Trust jeb Mēs ticam Dievam. Gadu iepriekš šis lozungs, kas jau kopš Pilsoņu kara laikiem tika iekalts uz atsevišķu nominālu monētām, bija apstiprināts par Savienoto Valstu oficiālo devīzi.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES