Kas man šajā situācijā šķiet noderīgi – ka ASV skaidri pateiktie spēles noteikumi "vai nu tērējiet aizsardzībai vairāk, vai paļaujieties paši uz sevi" daudzām Eiropas valstīm liek sasparoties, intervijā SestDienai pozitīvo jaunajā starptautiskajā situācijā saskata Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Skandalozo ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos Ovālajā kabinetā viņš LTV Panorāmā novērtēja kā tiešām sliktu dienu gan Ukrainai, gan Eiropai, gan savā ziņā arī ASV un pasaulei kopumā. Tomēr vienlaikus prezidents aicina vērtēt ne tik daudz politiķu izteikumus, cik darbus. Tieši darbu arvien vēl pietrūkst Eiropai, kas vārdos pēc Trampa peace deal ir ļoti sasparojusies.
Jau pirms Trampa ievēlēšanas runās par to, cik laika Baltijas valstīm vēl dots, lai stiprinātu savu aizsardzību nolūkā atturēt Krieviju no agresijas, tika minēti dažādi termiņi, no trim līdz astoņiem gadiem, bet nupat jau notikumi attīstās tik strauji un neparedzēti, ka jājautā, vai šogad Jāņus latvieši vēl nosvinēs mierā.
Mēs nosvinēsim gan šos, gan vēl daudzus citus Jāņus.
Kas jums dod tādu pārliecību?
Protams, ja paraugāmies uz to, kā attīstās situācija, uz retoriku, tad cilvēku bažas, satraukums un arī bailes ir labi saprotamas. Bet man ir jāskatās ne tikai uz to vai citu retoriku, bet arī uz to, kādi šobrīd ir fakti. Visi mūsu kontakti ar ASV jauno administrāciju, vai tā būtu mana telefona saruna ar jaunievēlēto prezidentu Trampu vai Ārlietu ministrijas kontakti, arī mūsu ciešo reģionālo sabiedroto kontakti – tikko Polijā tikos ar Polijas prezidentu, kurš bija ticies ar ASV prezidentu, – apliecina, ka ASV iesaiste NATO, NATO pamatprincipu ievērošana ir absolūti spēkā.
Es, godīgi sakot, mazāk satrauktos par ASV nostāju, šobrīd tas varbūt bīstamais elements ir pati Eiropa, NATO Eiropas sabiedrotie. Tas, par ko mēs visi runājam un ko uzsver arī jaunā ASV administrācija: divi procenti aizsardzībai nu jau nav pietiekami. Nu jau tiek runāts par to, ka vasarā gaidāmajā Hāgas samitā vajadzētu panākt vienošanos, ka visām valstīm minimums aizsardzības izdevumiem ir 3–3,5 procenti. Ir pilnīgi skaidrs, ka pa šiem 30 absolūtā miera gadiem pēc aukstā kara ļoti daudzas lietas, kas saistās ar aizsardzību, Eiropā ir tikušas samazinātas, pārvērtētas un mēs esam situācijā, kur, jā, Eiropa šobrīd ir vāja. Eiropai vajag laiku, lai sāktu ieguldīt aizsardzībā. Bet būtu maldīgi runāt tikai par kādiem procentiem, runa ir par konkrētām spējām: pretgaisa aizsardzību, bruņoto spēku skaita palielināšanu. Tas viss ir jādara. Amerika godīgi pasaka, ka tā ir gatava turpināt dalību NATO, bet tikpat godīgi pasaka: ja Eiropas sabiedrotie nepieies situācijai nopietni (tie brīdinājumi ir bijuši gan Trampa pirmajā administrācijā, gan pirms tam demokrātu administrācijā, gan Baidena administrācijā), tad, protams, ASV vēlētāji un nodokļu maksātāji vairs nesapratīs šo pieeju, kad mums it kā ir kopīgas vērtības, bet Amerika maksā par drošību, un Eiropa tikmēr dzīvo savu dzīvi. Tāds periods gan ir beidzies. Līdz ar to atbildība par NATO ir gan Eiropai, gan ASV, gan Kanādai.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 7. - 13. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!