Sapnis par veco Vienotību

Nesen sociālajos tīklos cilvēki dalījās savos sapņos. Arī Vienotībā dažiem bija kāds sapnis. Tas ir sapnis par veco Vienotību. Ne intrigu plosīto politisko veidojumu, kurā vairs nevarēja saskatīt robežu starp iekšējo "sešnieku" un "četrinieku" cīņām un ekonomisko grupu vai atsevišķu personu interesēm un ambīcijām. Un arī ne sapnis par Vienotību, kuras elite atviegloti uzelpoja, kad bija saņēmusies izslēgt no partijas tās ilggadējo vadītāju Solvitu Āboltiņu, jo citādi nevarēja panākt viņas paiešanu malā.

Tas ir sapnis par Vienotību 2010. gada pavasarī, kad Nacionālajā teātrī apvienojās Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai. 

"Nācies dzirdēt no ļaunām mēlēm, ka Vienotība nespēšot pastāvēt, jo tajā par daudz zvaigžņu. Tiešām priekšvēlēšanu laiks nav solo daiļslidotāju ēra. Latvijai nepieciešama labi saliedēta hokeja komanda, kas spēj stratēģiski domāt, taktiski rīkoties, bet galvenais – smagi strādāt un sastrādāties, lai panāktu uzvaru," tā apsveikumā Vienotības dibinātājiem toreiz rakstīja prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Novēlot spēku un drosmi, viņa uzmundrināja jaunā politiskā spēka dibinātājus ar vārdiem: "Lai nebūtu mums vairs vēlētāju, kas teiktu, ka vēlēšanās nebūs neviena, par ko balsot. Būs!"

Kad 2015. gada decembrī Vīķei-Freibergai intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma atgādināja šo apsveikumu Vienotības dibinātājiem, prezidente atzina – pēc prezidentūras beigām viņai bijušas bažas, ka Saskaņa varētu pārņemt varu, jo latviešu partijas bija sašķēlušās. Tāpēc aicinājusi labējos spēkus apvienoties. Ja tagad [2015. gada nogalē] būtu atkal jāraksta vēlējums, tad viņa aicinātu partiju paskatīties, kāds ir tās vārds, un censties to iemūžināt dzīvē. Tolaik Vienotība gāza savu valdību, panākot premjeres Laimdotas Straujumas atkāpšanos.

"Es vēlos pateikties premjerei Laimdotai Straujumai, ka viņa tādos apstākļos bez jebkādas aizķeršanās bija gatava novadīt Latvijas prezidentūru [Eiropas Savienībā], jo visu laiku, kamēr viņa strādāja, aiz muguras jau tika runāts, ka viņai ļaus pastrādāt līdz prezidentūras beigām un tad tiks ņemta nost. Man kā vienkāršam skatītājam visa tā lieta sāka nopietni krist uz nerviem," intervijā Panorāmā toreiz sacīja Vīķe-Freiberga.
 

Atdeva valdību ZZS

Taču Vienotības lejupslīde nesākās ar valdības gāšanu, kad tā 2016. gada sākumā atdeva varu Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Partija tolaik jau bija pārāk sašķelta, lai nosargātu Valda Dombrovska valdību laikā iegūto ietekmi un atbalstu. Sākums bija drīz pēc 12. Saeimas vēlēšanām ar līderes Āboltiņas iekļūšanu Saeimā tikai pēc izmaiņām deputātu sastāvā, kā arī aizdomām par balsu pirkšanu Latgales vēlēšanu apgabalā. Neviena valdības partija pēc vēlēšanām nav piedzīvojusi tik milzīgas pārmaiņas un tādu krīzi.

Tas jāatgādina, lai labāk saprastu, no cik zema punkta Vienotība mēģina piecelties. 

Tas jāatgādina arī tāpēc, ka latviskās partijas atkal ir "sašķēlušās pa sīkiem fragmentiem", kā toreiz sacīja prezidente, bet Saskaņa kā vēl nekad gatavojas pārņemt varu. Ja tā notiks, lielā mērā tā būs Vienotības kā vienīgās pieredzējušās, eiropeiskās partijas atbildība. Šonedēļ sabiedrības domas aptaujā, ko pēc LTV raidījuma Panorāma pasūtījuma jūnijā veikusi pētījumu firma SKDS, par Jauno Vienotību vairs balsotu tikai 2,7% vēlētāju. Tas nozīmē, ka Saeimā vairs neiekļūtu partija, kurai ir pārstāvniecība Eiropas Parlamentā (EP) un pieci ministri valdībā, no kuriem divi – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis – amatā ir jau kopš 2011. gada 24. oktobra.