Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Latvijai vajag: Futbolu

Lai gan ar futbolu Latvijā nodarbojas daudz mazu un lielāku zēnu un arī pa kādai meitenei, lielo spēļu laikā tribīnes ir patukšas un ar sporta veidu nesaistītie, iespējams, pat nezina, kas tad ir šodienas Latvijas futbola zvaigznes.

Drīzumā gaidāmas Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta vēlēšanas. Zinātāji atzīmē, ka situācija ir slikta un darāmā tiešām daudz. Kā risināt problēmas, un kurš par to maksās? Lai sarunātos par Latvijas futbola iespējamo nākotni, tikāmies ar vienu no kandidātiem uz LFF prezidenta amatu – Latvijas Telpu futbola asociācijas prezidentu Vadimu Ļašenko.

Drīzumā gaidāmas Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta vēlēšanas, kurās vairs nekandidē ikgadējais Latvijas futbola dzīves pārraugs Guntis Indriksons. Gribētāju uz viņa krēslu netrūkst. Viens no tiem ir arī Vadims Lašenko. Viņam vaicāju, kāpēc šodien tik liela interese par LFF prezidenta vēlēšanām – trīs kandidāti, un pat nezinātāji zina, ka tādas notiek. Viņš lielo interesi saista ar Latvijas izlases zaudējumu Eiropas vājākajai komandai – Gibraltāram. "Pat mana vecmāmiņa, kas vispār nerunā par futbolu, prasa – kā var zaudēt Gibraltāram?!?" atzīst Vadims. Sarunas laikā viņš regulāri atgriežas pie Latvijas futbola sliktās reputācijas un saka, ka ir plāns, lai to uzlabotu.

 

Sievietes arī svarīgas
Vadims pats futbolu spēlē no sešu gadu vecuma. Ir septiņkārtējs čempions telpu futbolā un ar pieredzi dažādās ar futbolu saistītās lietās – gan kā spēlētājam, gan tiesnesim, gan kluba vadītājam. Tieši savu pieredzi arī organizatoriskajā darbā Vadims min kā priekšrocību iepretim pārējiem diviem kandidātiem – Kasparam Gorkšam un Krišjānim Kļaviņam. Gorkšs pēdējos mēnešos medijos izvērsis aktīvu reklāmas kampaņu, arī Vadims savai kampaņai piesaistījis sabiedrisko attiecību aģentūru, Kļaviņa centieni ir mazāk manāmi. Taču tas, ka pat es – cilvēks, kurš zina vien futbola, basketbola un hokeja atšķirīgās pazīmes, – esmu pamanījusi, ka drīzumā gaidāmas LFF prezidenta vēlēšanas, nozīmē, ka vīri ņem lietas nopietni un amats ir tā vērts, lai par to cīnītos.

Kāpēc uz federācijas vadītāja amatu nekandidē sievietes? Un kāpēc sievietes futbolā ir drīzāk izņēmums? Piemēram, sieviešu basketbola izlase ir kļuvusi par normālu komandu un jautājumus par tēmu "kā tas ir – būt sievietei basketbolistei" vairs tik bieži nemana. Vadims arī gribētu, lai sieviešu futbols attīstās. "Sievietes ir arī mātes, un, ja sieviete ir trenējusies futbolā, ir liela iespēja, ka viņa arī savam dēlam vai meitai ieteiks futbolu," spriež Vadims. Tāpat, viņaprāt, jāpalielina sieviešu iesaistīšanās futbola dzīves organizēšanā.

 

Nedrīkst tik daudz zaudēt
Taču jāpiebilst – tribīnes virslīgas un izlases spēlēs ir patukšas, bet futbolu ikdienā spēlē ļoti daudzi. Vadims uzsver, ka Latvijā tie ir teju 20 000 cilvēku. Citos sporta veidos iesaistīts ir mazāks skaits cilvēku. Tad kāpēc tribīnes ir tukšas? "Jo mēs tikai zaudējam, zaudējam, zaudējam un zaudējam," saka Vadims un uzsver reputācijas nozīmi. Tāpat arī trūkst atbil-stošas infrastruktūras. Viens no risinājumiem varētu būt Daugavas stadiona rekonstrukcija, ko šobrīd veic valsts, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem. Jāpiebilst – arī ārzemēs spēlējošo futbolistu skaits ir mazs. Tas gan varētu mainīties, jo no esošās U19 izlases desmit puiši spēlē ārzemēs. Pieredzi ārzemju klubos Vadims uzskata par būtisku, jo tas ir jautājums arī par spēlētāju konkurētspēju.

Valsts izlase ir futbola seja

Patlaban LFF meklē jaunu valsts izlases galveno treneri, un uz to tiekot liktas lielas cerības reputācijas atjaunošanas jautājumā. Jā, ir lieliski, ka tik daudz mazu zēnu un arī pa kādai meitenei spēlē futbolu, taču, kā uzsver Vadims, tieši valsts izlase ir futbola seja.

Atgriežoties pie infrastruktūras, mans sarunbiedrs sāk stāstīt par nepieciešamību arī Latvijā celt atsevišķu futbola māju. Tā esot Eiropas prakse. Latvijā šobrīd LFF īrējot biroja telpas, par ko maksājot bargu naudu. Tāpat regulāri jāīrē viesnīcas, kad notiek dažādu izlašu treniņi. Futbola mājā būtu gan biroja telpas, gan viesnīcas daļa, gan laukumi treniņu vajadzībām.

Vecāki, kuru bērni trenējas futbolā Rīgā, stāsta, ka futbols nu reiz ir sporta veids, kur ir izteikti krievu un latviešu klubi. Agrāk, šķiet, bija runa tikai par krievvalodīgiem klubiem, un nereti vecāki sūtīja bērnu uz futbola treniņiem arī, lai iemācītos krievu valodu. Prasu Vadimam, vai viņš arī ir pamanījis šādu problēmu, kas varbūt nemaz nav problēma. "Ir treneri, kuri runā krieviski, un ir treneri, kuri runā latviski," saka Vadims. Viņaprāt, vienojošā ir futbola valoda. Mērķis esot attīstīties un uzvarēt. "Futbola valodā" varot saprasties jebkurā mēlē runājošie. Viņš domā, ka arī pārmetumu Aleksandram Starkovam par latviešu valodas nelietošanu nebūtu, ja būtu uzvaras.

Vēl viena būtiska problēma Latvijas futbolā ir sarunātās spēles. To atzīst arī Vadims. Viņš piedāvā izveidot "sarunāto spēļu kabinetu" – institūciju, kuras uzdevums būtu katru dienu sekot līdzi spēlēm un pārņemt citu valstu pieredzi. Telpu futbolā, kuru viņš pašreiz pārstāv, pēdējo triju gadu laikā neesot bijis neviena skandāla saistībā ar sarunātajām spēlēm.


No politiķiem nav jābīstas
Kamēr Latvijai līdz pasaules un Eiropas čempionātam vēl tālu, Vadimam patīk, kā spēlē Brazīlija un Portugāle. Viņam arī patīk Portugāles futbola sistēma – no malas izskatoties, ka tā ir ļoti spēcīga un tur būtu daudz pārņemama.

Mīļāko futbolistu no pasaules zvaigznēm Vadimam nosaukt gan ir grūti. "Es esmu komandas cilvēks, un man patīk spēlētāji, kas var spēlēt komandā," uzsver Vadims un paskaidro, ka Ronaldo vairāk ir vērsts uz sevis parādīšanu. Vadimam tad tuvāks esot Mesi stils, jo viņš ir komandas cilvēks.

Saka, ka par šīm LFF vadītāja vēlēšanām interesējoties arī politiķi. Galu galā futbolu spēlē arī liela vēlētāju daļa. Vadims tādu īpašu politiķu interesi nav manījis un uzsver, ka nevajadzētu arī īpaši akcentēt politiķu politiskumu. Pirmām kārtām arī viņi ir cilvēki, kuriem patīk futbols. "Ir labi, ka ir politiķi, kas tagad runā par futbolu. Mēs varam viņus piesaistīt, un tas var palīdzēt futbolam," domā LFF prezidenta amata kandidāts.

Zīmējums: Gatis Buravcovs


Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? - Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.

Top komentāri

reālists
r
Šis ir Saskaņas centra kandidāts. Uz priekšu, tas ir, vperjod, futboļisti !
Messi
M
Kaspars Gorkšs ir labākais kandidāts! Cilvēks ar Premjerlīgas pieredzi un īsts līderis.
fever
f
Latvijai tiešām vajag futbolu? Tādu, kādu to ir izveidojuši līdzšinējie vadītāji un kas nācis mantojumā no PSRS laikiem, tādu, kurā viss pārsvarā notiek trīsstāvīgiem krievu lamu vārdiem? Tādu, kurā katra otrā spēle jau a priori šķiet sarunāta? Tādu, kurā skatītājiem ir kauns vest savus bērnus uz stadionu? Kur latviešu bērniem vispirms jāiemācās krievu valoda, lai varētu saprast trenera amata izpildītāja dotās komandas un uzdevumus? Mums vajag šajā futbolā komandu ar Latvijas galvaspilsētas klubu, kurš pat nejēdz savā nosaukumā šīs pilsētas vārdu pareizi ierakstīt? Ja godīgi, tad līdz normāla sporta veida pazīmēm Latvijas futbolam ir tik tāls ceļš ejams, ka to var salīdzināt ar Mozus 40 gadu vazāšanos pa tuksnesi. Kamēr 2 paaudzes nenomainīsies un kolektīvā atmiņa netransformēsies jaunās kvalitātēs, tikmēr nekādi radikāli uzlabojumi nav gaidāmi. Būšu priecīgs, ja kļūdīšos un viss pēkšņi, uz burvja mājienu, būs savādāk.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nestāsti man pasakas

Kā parasti, tuvojoties gada izskaņai, SestDienā piedāvājam kinodarbus, kas nedaudz lauž Ziemassvētku kanonu, ierastos žanrus, tematiku un, iespējams, arī labas gaumes žodziņus.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata