Ja Vācijas zinātniekiem ir taisnība, tad sengrieķu varoņteikās aprakstītajā pilsētā reti kurš pieaugušais devies pie miera skaidrā prātā. Veicot ķīmiskās analīzes tālā pagātnē nopostītās Trojas drupās, kas šobrīd ir apmeklētājiem pieejama arheoloģisko izrakumu vieta Turcijas rietumos, atrastajos dzeršanas traukos, Tībingenes Universitātes zinātnieki konstatēja, ka no tiem galvenokārt dzerts vīns. Turklāt reibinošo dziru lietojuši ne vien augstmaņi, bet arī trūcīgākie iedzīvotāji. Vēl jo pārsteidzošāku šo atklājumu padara fakts, ka masveidīgā dzeršana notikusi aptuveni pirms pieciem tūkstošiem gadu.
Vēsturnieki uzskata, ka tolaik vīna darīšana vēl nebija plaši izplatīta, tādēļ dzēriens bijis relatīvi dārgs. Taču Trojā tas dzerts teju katru dienu un katrā mājā, minēts žurnālā American Journal of Archaeology publicētajā ziņojumā.
Trojas vārdu nemirstīgu padarīja varoņteika par sengrieķu kareivju viltību, paslēpjoties milzīgā koka zirgā un tādējādi iekļūstot labi nocietinātajā pilsētā. Trojas drupas 1871. gadā atklāja vācu arheologs Heinrihs Šlīmanis.