Lai arī pelēkzils uzvalks ar neitrāli strīpainu kaklasaiti šķiet piemērots gan biznesam, gan kāzām, gan bērēm, man, skatoties uz sevi spogulī, nesen sāka rasties šaubas par žaketes plecu platumu, pogu skaitu, bikšu garumu un zeķu krāsu. Ja nu esmu kaut ko fundamentāli palaidis garām un taisnība ir manas meitas teiktajam, ka "vecāki ir radīti tāpēc, lai būtu par apkaunojumu saviem bērniem "?
Lai novērstu neglābjamu feileri ar apģērbu, ieniru jaunākajās vīriešu modes tendencēs un ar šo ziņoju jaunākās atklāsmes. No vienas puses, ir piepildījušies šausmīgākie murgi. No otras puses, tik radoša pieeja katram garderobes elementam man neliks kaunēties, ja gadījumā kreklu būšu iebakstījis apakšbiksēs un skaista apeņu strīpiņa smaidīs, izlīdusi virs biksēm. Starp citu, lai kaklasaite tirinoties netraucētu, tās galu arī var iespiest apakšveļā.
Tās, ka visādi humpalu XL izmēra džemperīši ar briedīšiem un aitiņām, pateicoties hipsteriem, jau pirms laba laika ir kļuvuši par meinstrīmu, ir vakardienas ziņas. Esmu arī pieņēmis, ka modes tumšais periods, ko nekad nevajadzētu reanimēt – deviņdesmitie gadi ar divrindu pogājamām žaketēm un platiem pleciem –, ir atpakaļ, turklāt ar vēl platākiem pleciem un tādu roku garumu, ka tikai pirkstu gali lien ārā. Pierodu, ka briesmīgākais krāsu salikums apģērbā – zeļonkas zaļais ar peoniju rozā, kāds agrāk bija populārs sintētiskajos treniņtērpos, – ir atpakaļ, tomēr ir dažas lietas, ko vēl nespēju pieņemt.
Austrumeiropā un Rīgas ielās vīrieši pār plecu mēdz nēsāt tādas mazas, nejēdzīgas somiņas. A4 formāta papīru šādā somiņā nevar ielikt, bet tajā salien visi iespējamie dokumenti, sākot ar dzimšanas apliecību. Ja gribat tādu aksesuāru iegādāties veikalā, jāprasa pēc "barsetkas", kaut gan tautas valodā tās parasti sauc par "pederastkām". Vēl tās mēdz dēvēt par "infarktniecēm" – ja gadoties tādu pakāst ar atslēgām, kodiem un dokumentu kaudzi, sirds varot neizturēt. Nu lūk, šīs dīvainās somiņas vairs nedrīkst uzskatīt par mūsu vīriešu stila untumu, bet tās ir sezonas modes augstā dziesma. Ja kādam no deviņdesmitajiem gadiem ir saglabājušās bītlenes, kādās Mārtiņš Ķibilds mēdz parādīties TV, velciet ārā, ir īstais laiks. Jo lielāks un ļurīgāks "kēkss", jo labāk. Kaut gan – kēkss tāpat kļūst krunkains ātri vien. Vīrieši, zeķes arī netaisnojiet, ar atvieglojumu atklāju, ka biezas, noļukušas zeķes, kas izskatās nedaudz iespiestas kurpēs, ir tīra manta. Man, par laimi, tādas zeķes ir iekrājušās, un, lūdzu, nepārmetiet, tā ir mājīgāk.
Tagad galvenais – raudiet, snobi un intelektuāļi, vairs nebūs jums smieties par zeķēm sandalēs! Tas ir oficiāli: Eiropas modes namos šī kombinācija ir karsta, tāpat kā smalkvilnas uzvalks ar sarkanām iešļūcenēm. Stilu sajaukums un izvēles brīvība man patiešām ir radījusi atvieglojuma sajūtu. Sieviešu vakarkleita ar tādām baltkrievu filca čībām, kādas bija manai omītei, patiesībā ir izcila un asprātīga kombinācija. Tieši tāpēc es savās domās atgriežos pie nemirstīgās trīsvienības – ādas jakas, treniņbiksēm un melnām ādas kurpēm. Kopā ar citiem "intelektuāļiem" par šo gājienu smējāmies, bet, kad redzu skaistus zēnus uz mēles trenuškās ar ādas jakām, vairs smiekli nenāk. Lai vai kā, skaidrs ir viens – baņķieru un politiķu stiliņš ar stīviem uzvalciņiem ir aizgājis, ja gadās vilkt uzvalku, kreklu nevelciet. Ja bez krekla nevar, vismaz sastumiet to apenēs.
Itamars Toledano
to itemāruseņka