Zālīte: Latvieši nav tik stulbi, lai ievēlētu savus kapračus

18.novembrī Operas namā notiks viņas un komponista Jāņa Lūsēna mūzikla Meierovics. Teiksma par Zigfrīdu Annu Meierovicu pirmizrāde. Ar šo darbu rakstniece vēlas atgādināt, ka Latvijai reiz ir bijuši politiķi, kam valsts ilgtermiņa intereses augstākas par personiskās karjeras apsvērumiem.Fragments no intervijas:  Drīz pēc Latvijas dibināšanas Zigfrīds Anna Meierovics esot teicis, ka Latvijai doti divdesmit gadi mierīgas dzīves. Jā, divdesmit gadi, lai nostiprinātu valsti. Viņam bija skaidrs, ka impērijas gribēs revanšēties. Tāpēc viņš slēdza tirdzniecības līgumus un integrēja Latviju, kur vien spēja, kā arī aicināja Baltijas valstis turēties kopā. Bet viņu neklausīja. Meierovica novēlējums būtu - stipriniet savas valstis, kamēr ir laiks, jo bargas dienas ir priekšā, un jums būs jābūt stipriem.Izklausās diezgan aktuāli arī šodien.  Tieši tā. Divdesmit gadu posms ir pagājis, un arī Krievija nemaz neslēpj, ka grib atjaunot savu ietekmi. Pirms trim gadiem intervijā teici, ka liktenīgas Latvijai būs 12.Saeimas vēlēšanas. Vai joprojām tā uzskati?(Nopūšas) Toreiz atbildēju pilnīgi intuitīvi, tagad mana intuīcija klusē. Ar prātu saprotu, ka tās var kļūt izšķirošas, bet neticu, ka latviešu tauta varētu būt tik glupa, ka ievēlētu savus kapračus.Rīgas vēlēšanu iznākums tev bija pārsteigums?Nē. Ušakovs uz savu vēlētāju strādā ļoti gudri, rada labā puiša tēlu, ļoti rūpējas par pensionāriem. Rūpju elementu tur nevar noliegt.Nav tur nekāda elementa, tas ir skaidrs aprēķins, matemātiski precīzs darbs ar savu elektorātu - krievvalodīgajiem un daļu latviešu pensionāru. Kas attiecas uz vēlēšanām, latviešu šķelšanās un jaunu partiju dibināšana jau robežojas ar neprātu. Spēlēties ar valsts likteni ir diezgan derdzīgi.Ko jūti, redzot, ka latviešu filoloģe Ausma Cimdiņa Rīgas domē sadarbojas ar Ušakovu, kurš atbalstīja referendumu pret latviešu valodu? Tas nav unikāls gadījums, kad cilvēks kaut kādu, varbūt pat ne personīgu labumu dēļ korumpējas. Citu izskaidrojumu neredzu. Man ir žēl, jo Cimdiņas reputācija daudzu acīs līdz ar to ir cietusi.Egila Levita apgalvojumam, ka latviešiem ir zema valstsapziņa, piekrīti? Jā. Valstsapziņa nav paguvusi nostiprināties. Cik tad ilgi mums valsts ir bijusi? Un arī tādēļ, ka valstsapziņa tiek apzināti vājināta. Ir "malači", kas pie tā piestrādā. Nevar nejust, kā tiek izdarīts spiediens, Krievijai kā ārpolitisks mērķis mēs esam definēti.Vai šis spiediens savukārt nerada īpašu izaicinājumu stiprināt valstsapziņu? Latvietis var būt arī spītīgs.Mēs tagad latvieti pārāk vispārinām. Latvijā ir vairākas realitātes. Ir mediju realitāte, kas ir briesmīgi duļķaina un manipulējoša, un ir arī citas realitātes, kurās cilvēki laukos un mazpilsētās, kā rakstīja Pēters Brūveris, "katrs savu dzīvi dzīvo". Man vislabāk ir pazīstama Kurzeme - zini, tur ir prieks braukāt! Aizbrauc, piemēram, uz Kuldīgu, Talsiem vai Tukumu un redzi, ka tur viss notiek, tauta dzīvo un daudz neliekas zinis par mūsu, rīdzinieku vājumiem un dūšas sašļukumiem. Man liekas, visizpostītākā enerģētika ir Rīgā.Tauta kā Pērs Gints pieņem to identitāti, kura katrā brīdī izdevīgāka. Parasti pieslienas stiprākajam, un to ir grūti pārmest. Ja valstisko apziņu ikdienā uzturētu, piemēram, mediji un politiķi. Man ir kauns, ja latviešu politiķi iztapīgi lien ar savu slikto krievu valodu Latvijas krievu televīzijā. Vai viņi krievus par muļķiem uzskata? Ka tie valsts valodu neprot? Vai tad divvalodība nav valsts integritātes lielākais drauds? Vai tad Satversmes 4.pants uz valsts vadītājiem neattiecas? Viņi pārkāpj konstitūciju! Vai tad valsts valoda nav Latvijas tautas vienotāja? Valsts varas oficiālajiem pārstāvjiem ir pienākums lietot valsts valodu! Kāpēc tulkus atstāt bezdarbniekos? Turklāt viņi zaudē pa visām līnijām! Rezultātā neciena ne krievi tādus politiķus, ne latvieši.Visu interviju ar Māru Zālīti lasiet 15.novembra žurnālā Sestdiena!