Logs uz pasauli. Tāds savulaik bija Imanta Kokara izveidotais kamerkoris Ave sol, kurš visā pasaulē pārsteidza ar nepieredzēti augstu mākslas kvalitāti, pilnīgi jaunu kora modeli un skanējumu, iepriekš nedzirdētu mūziku un ļoti spilgtu uzstāšanās veidu. Leģendārais koris šogad atzīmē 50. jubileju un turpina radošo dzīvi tā kādreizējā dziedātāja Andra Veismaņa vadībā.
Korī ir nomainījušās jau vairākas dziedātāju paaudzes. Slavenā kora zelta sastāvā dziedājušas mūsu operas zvaigznes Elga Brahmane un Ingus Pētersons, Maija Krīgena, Anita Garanča, operetes dīva Inta Spanovska, komponists Uldis Stabulnieks, leģendārās skaņuplašu firmas Melodija vadītājs Aleksandrs Grīva, ilggadējais LTV diktors Valdis Čukurs un mūzikas žurnāliste, diriģente Maija Amoliņa. Panākumu spožuma un skarbas disciplīnas pilno Ave sol skolu baudījuši daudzi diriģenti – viņu vidū Juris Kļaviņš, Mārtiņš Klišāns, Ainārs Knesis, pašreizējais Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis un daudzas citas pazīstamas personības.
Ave sol ierakstījis 18 skaņuplašu, 27 kompaktdiskus, vairākus DVD. Starptautisku konkursu uzvaras, ārzemju koncertturnejas, sadarbība ar pasaules mūzikas lielmeistariem, daudzpusīgās programmas no senās sakrālās mūzikas līdz jaundarbiem, no izsmalcinātas akadēmiskās mūzikas līdz kustībā izdziedātiem un izspēlētiem spiričueliem un jaunā folkloras viļņa opusiem – tik daudzveidīgs ir Ave sol. Mazāk zinām par kora iekšējo dzīvi un apstākļiem, kuriem pateicoties, bet visbiežāk – par spīti tiem, sasniegtas virsotnes.
Jau no paša pirmā konkursa ārzemēs – Itālijā, Areco, – Ave sol atgriezās ar spožu uzvaru, lai gan Kokaram nācās turp doties bez vairākiem labiem kora dziedātājiem. Māras Skrides mammai bija radi ārzemēs, tāpēc arī viņu padomju varas iestādes uz Itāliju nelaida. "Uzrakstīju sūdzību. Mani izsauca uz telpu Kongresu nama aizmugurē, kur dāma ar frizūru-burku man krieviski pavēstīja: ņeceļesoobrazno. Imantam nācās šķirties no daudziem Ave sol dziedātājiem: vai nu mēs un koris nebrauc, vai koris brauc bez mums. Biju tikai Polijā un Bulgārijā, kur, braucot vilcienā, starp citu, nejauši sastapām mūsu slaveno vijolnieku Filipu Hiršhornu, kurš bija izbēdzis no PSRS," viņa atceras.
"Katram bija jāiet uz sava rajona partijas komiteju pēc izbraukšanas atļaujas. Rīgas Maskavas rajona partijas komitejā kāda partijniece prašņāja, vai esmu redzējusi vienu konkrētu amerikāņu filmu. Par tādu pat nebiju dzirdējusi. Tad pavaicāja, kādās balsīs dzied koris. Pārskaitusies atcirtu: "Skaļās!" un izgāju ārā. Tomēr pasauca atpakaļ un visžēlīgi teica, ka atļauju došot, taču ziņošot uz manu darbavietu – toreiz Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtu –, ka esmu politiski neizglītota," atceras Sarkane. Dziedātājiem bijis arī jāklausās drošības komitejas pārstāvju instrukcijas par pareizu uzvedību ārzemēs – cieši piekodināts nedot savus privātos kontaktus un nebrīnīties par pilnajiem veikaliem un citiem labumiem.
Par koncertbraucienu panākumiem un piedzīvojumiem varētu uzrakstīt veselu grāmatu. Piemēram, ceļojumā Filipīnās Imants Ziedonis un Juris Podnieks bija noorganizējuši gaiļu cīņas, savukārt, korim apceļojot Ameriku, mākslinieki izmitināti ģimenēs un saimnieki Montānā veduši ciemiņus skatīties vēršu cīņas. "Mēs bailēs drebējām, bet saimnieki savās kovboju cepurēs tikai smējās. Kanādā dziedājām arī pie Niagāras ūdenskrituma," atminas Zinaīda Zeltkalne.
Uz Ave sol koncertiem Zviedrijā nākuši arī savulaik slavenā Reitera kora bijušie dziedātāji, kuri vēlējās ar avesoliešiem aprunāties, taču pirms brauciena visi stingri nobrīdināti, ka nekāda brāļošanās nav vēlama un var tikai sagādāt nepatikšanas. "Mēs mukām kā prusaki," stāsta Zeltkalne un piebilst, ka koncertos bijis obligāti jādzied arī padomju patriotiskās dziesmas: Ļeņinam, Roģina slišit, roģina znajet, Karam nē!. Kāds Zviedrijas latvietis, acīmredzot zinot, ka avesoliešiem nav valūtas, pamanījies viesnīcas istabiņā uzlikt uz gultas zviedru kronas, taču Zinaīda un viņas istabas kolēģe nav paspējušas pat pakustēties, kad iesteidzies un naudu jau paķēris uzmanītājs. Tādi kora braucieniem arvien piekomandēti arī no Maskavas.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 18. - 25. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Vecsčekists
Dostojevskis>Vecsčekists