Tieši tādēļ vienādi apstākļi uz katru no mums atsaucas atšķirīgi. Tomēr viena lieta ir kopīga visiem, un tā ir novecošana, kas turklāt notiekot pēc līdzīga grafika. Ārēji novecošanas pazīmes parādās ļoti atšķirīgā vecumā. Viens jau var būt pilnībā nosirmojis pirms 40. dzimšanas dienas, kamēr cits pusgadsimta slieksni sagaida jauneklīgā izskatā. Šo atšķirību pamatā ir gēni un dzīvesveids. Tomēr ir divi vecuma periodi, kad ikviens no mums piedzīvo straujāku novecošanu. Žurnālā Nature Aging publicētā pētījumā noskaidrots, ka tie piemeklē ap 44 un 60 gadu vecumu. Stenforda Universitātes pētnieki analizēja vairāk nekā 11 tūkstošu molekulu mērījumus pieauguša cilvēka ķermenī laika gaitā, un atklājās, ka 81% no tiem šajos divos vecumos piedzīvo dramatiskas pārmaiņas. Daudzi faktori, kas mainījās ap 44 un 60 gadu vecumu, bija saistīti ar sirds veselību. Piemēram, olbaltumvielu, kas saistītas ar aplikuma uzkrāšanos artērijās, apjoms palielinājās asinīs 40 un 60 gadu vecumā. Šajos periodos arī samazinājās organisma spēja pārstrādāt kofeīnu, kas īslaicīgi paaugstina asinsspiedienu, un alkoholu, kas sākotnēji pazemina, bet pēc tam paaugstina asinsspiedienu.
Pētījumā bija iesaistīti 108 dalībnieki ar dažādu etnisko izcelsmi un vecumā no 25 līdz 75 gadiem. Ik pēc trim līdz sešiem mēnešiem septiņu gadu ilgā periodā zinātnieki savāca brīvprātīgo asins paraugus, lai novērtētu, kā laika gaitā mainās dažādi faktori, piemēram, gēnu aktivitāte un cukura līmenis asinīs.