Zinātniekiem meklējot efektīvus veidus, kā piebremzēt atmosfēras sasilšanu, izskanējuši visdažādākie priekšlikumi. To vidū ir arī visai pārdroši ģeoinženierijas manevri, kas paredz tiešu iejaukšanos atmosfēras dabiskajos procesos.
Nupat ar vēl vienu šī žanra pērli nākuši klajā Izraēlas klimata speciālisti, kuri ierosinājuši uzbūvēt milzīgu segu Argentīnas teritorijas izmērā. To plānots izklāt virs Zemes, lai bloķētu daļu Saules staru.
ĒNA PLANĒTAI
Ģeoinženierija sabiedrībā allaž uztverta pretrunīgi. No vienas puses, ambiciozie piedāvājumi sola ātru risinājumu izaicinošām problēmām. Taču zinātnieki ir spiesti atzīt, ka nespēj precīzi prognozēt, kādas ilgtermiņa sekas izsauks šāda iejaukšanās klimatiskajos procesos.
Technion – Izraēlas Tehnoloģiju institūta – speciālistu ideja ir tieši no šīs kategorijas. Teorētiski tā izklausās ārkārtīgi vilinoši. Izklājot virs mūsu planētas divarpus miljonu kvadrātkilometru plašu "saulessargu", divu gadu laikā vidējo globālo gada gaisa temperatūru varētu samazināt no aptuveni 15 grādiem pēc Celsija skalas līdz 12,5 grādiem, apgalvo izraēlieši. Tā būtu patiesi drastiska Zemes atvēsināšana. Bet vai tā atrisinātu šobrīd notiekošās klimata pārmaiņas un neizsauktu jaunas problēmas? Uz šo jautājumu neviens ar simtprocentīgu pārliecību nevar atbildēt.
20 MILJONI PROTOTIPAM
Izraēlieši gan ļoti tic savam projektam un patlaban cenšas piesaistīt 20 miljonu ASV dolāru finansējumu nepilnu 10 kvadrātmetru prototipa izgatavošanai. Ja izdosies tikt pie naudas, tas varētu būt gatavs jau 2027. gadā. Sega tiktu izklāta aptuveni 15 kilometru augstumā, kur plivinātos virs Zemes un aizsegtu Saules starus. Lai Zeme nenonāktu mūžīgā ēnā, plānots, ka saulessargs pēc vajadzības spēs palaist cauri Saules starus. Tas dos iespēju pētniekiem kontrolēt, cik intensīvs starojums nonāk līdz planētas virsmai.
Lieki piebilst, ka šāda projekta gala izmaksas varētu sniegties triljonos dolāru, tādēļ institūtam vienam pašam nebūs pa spēkam to īstenot. Tam būs nepieciešama daudzu valstu un ļoti turīgu privāto investoru iesaiste.
"Mēs, Technion pētnieki, nevaram izglābt planētu. Taču mēs parādīsim, ka tas ir izdarāms," laikrakstam The New York Times solījis Cool Earth projekta vadītājs Jorams Rozens.
NO ZEMES VADĀMA SEGA
Viņš pieļauj, ka saulessarga kolosālo izmēru dēļ nebūs iespējams radīt segu vienā gabalā, tādēļ to nāksies veidot no daudziem mazākiem moduļiem. Paredzēts, ka tie sastāvēs no vieglas buras, kas piestiprināta saules bateriju darbinātam mini kosmosa kuģim. No vadības centra kontrolētie lidaparāti pēc vajadzības salocīs un atlocīs buru, attiecīgi ļaujot Saulei apspīdēt Zemi vai arī aizēnojot to.
Skeptiķi gan brīdina, ka vērienīgais projekts var kļūt par masīvu izgāšanos un līdzekļu izniekošanu, jo segu ik pa laikam sabojās Saules vētras un asteroīdi.
Jānorāda arī, ka šis nav pirmais ambiciozais planētas atdzesēšanas projekts. Pirms dažiem gadiem cita pētnieku grupa nāca klajā ar ideju izsmidzināt stratosfērā miljoniem tonnu krīta, lai tas atstarotu Saules starus atpakaļ kosmosā. Šī ideja šķiet pat vēl riskantāka, jo pārrēķināšanās gadījumā putekļu savākšana būtu ļoti problemātiska. Citu priekšlikumu vidū ir oglekļa dioksīda izsūkšana no atmosfēras un noglabāšana pazemē vai pārstrādāšana ogļūdeņražu degvielā.