Ja laika prognozes nepievils un Lieldienās patiešām priecēs pavasarīgi laikapstākļi, svētku svinētāji varētu dziļi ieelpot saldeno gaisu, atslābināties un atbrīvoties no augstā stresa līmeņa. Siltums sniegtu iespēju pavadīt laiku ārpus telpām, ieturēties vieglā piknikā vai pagrilēt ēdienu pagalmā un izvairīties no lieliem tēriņiem.
Tieši gaidāmie izdevumi par svētku maltīti šajās Lieldienās pamatīgi satrauc Rietumu pasaules iedzīvotājus. Pirmsvētku stresa pamatā ir tradicionālie iemesli – tādi kā ēdiena sarūpēšana, pagatavošana un mājokļa dekorēšana –, un šogad tiem pievienojusies pārtikas dārdzība. Lielāka vai mazāka inflācija piemeklējusi lielāko daļu valstu, un gaidāmie izdevumi cilvēkus dara tramīgus.
IEPIRKŠANĀS DARA TRAKUS ASV
veiktā aptaujā noskaidrots, ka domas par Lieldienu cienasta sarūpēšanu izsauc stresu 78% respondentu. Sabiedriskās domas pētījumu centra OnePoll aptaujātie cilvēki atzīst, ka svētkiem parasti sāk gatavoties septiņas dienas iepriekš. Lai arī pārtika lielākoties tiek iepirkta laikus, tās sagādāšana reti kad norit mierīgi. Vidēji tiek apmeklēti vismaz trīs veikali un tajos tiek pavadīts par 42 procentiem vairāk laika nekā pirms pieciem gadiem. 60% aptaujāto neslēpj, ka iepirkšanās ir satraucoša pieredze, jo bieži vien gadās ķibeles: kaut ko piemirstas nopirkt, kāds produkts nav sagādāts pietiekamā apjomā vai arī sanāk iztērēt vairāk naudas, nekā sākotnēji plānots. Tas tikai palielina augošo stresu.
Šogad vispārējā nemierā liela loma ir arī inflācijai. 72% kompānijas FinanceBuzz aptaujāto atzīst, ka augstās cenas ietekmēs viņu svētku plānus. Dārdzības dēļ lielāka vērība tiek pievērsta akciju produktiem, kā arī tiek samazināta ēdienu daudzveidība. Vienīgie produkti, kam netiek īpaši taupīts, – šokolādes olas un zaķi. Jo īpaši ģimenēs, kurās aug bērni.
SATRAUKUMU SVĒTKI
Par spīti izaicinājumiem, 48% respondentu plāno savās mājās uzņemt vismaz piecus viesus un pasniegt viņiem cienastu. Līdz ar to viņi uzņemas vēl papildu satraukumu arī par to, vai mājoklis ir tīrs un kārtīgs. Tas gan vidusmēra amerikāņa prātu nodarbina mazāk nekā cienasta jautājums – vai viesiem tas patiks, vai ēdiena nepietrūks, un vai to izdosies pagatavot tik garšīgi, kā iecerēts.
Gan šis, gan līdzīgi mūsdienās veikti pētījumi izgaismo, cik nepareizā virzienā attīstās svētku svinēšanas tradīcijas. Svētki vēsturiski tika ieviesti prieka radīšanai, vienmuļās ikdienas iekrāsošanai ar pozitīvām emocijām un bezrūpību. Tieši to arī sagaida 73% OnePoll aptaujas dalībnieku. Taču realitātē viss ir citādi. Gatavošanās teju ikvieniem svētkiem kļuvusi par īstu pārbaudījumu nervu sistēmai. 59% amerikāņu apgalvo, ka viņiem svētku tuvošanās izraisa trauksmes sajūtu, kas atkāpjas vienīgi tad, kad diena ir galā un dzīve atgriežas darbadienu rutīnā.