SĀTANS PRADAS BRUNČOS II ★★
Šajā pasaulē un tās mītos dzīvo gan pirmā, gan arī otrā Sātans Pradas brunčos/The Devil Wears Prada daļa, bet tās kaimiņos, pāri ielai, ir Kerija Bredšova, Jaukā blodīne/Legally Blonde (2001) un arī citas «labās karjeristes». Līdz ar to pēc 20 gadiem turpinājumdaļa ir īpatnējs ideju, laikmeta neirožu un industrializācijas kokteilis – no tā nesāp galva, bet garšas arī īsti nav. Nemainīgi centrā ir Annas Hetavejas atveidotā Endija Saksa. Pirmā daļa sekoja viņas ikdienai, iekārtojoties kā izdevuma Runway galvenās redaktores Mirandas Prīstlijas (Merila Strīpa) asistentei un saskaroties ar to, ko mēs šodien dēvētu par indīgu darba vidi, kurā ir augsti standarti un arī labi mērķi.
Sātans Pradas brunčos II iezīmē laikmeta ironiju (un arī tās trūkumu), no jauna atgriežot modernās lielpilsētas sievietes arhetipu, kura nav zaudējusi ideālus. Tāda ir Endija, kura tagad ir pētnieciskā žurnāliste – filmas sākumā, saņemot balvu par savu darbu, viņa tiek atlaista štatu samazināšanas dēļ. Un tikpat negaidīti Endijas bijušajai darbavietai – kulta izdevuma Runway vadībai un ilggadējai redaktorei Mirandai – ir melnā piāra ēra, jo «fāstfašens», toksiskums un citas problēmiņas. Mirandai ir jāpakar mētelis pašai, lidojumi biznesa klasē ir vakardiena, un viņai ir jauns partneris Keneta Branas aprisēs. Pēc pusgadsimta autoritatīvās līderības Miranda apzinās – un garlaikoti ironizē –, ka laikmets modes fašismu maina pret laipnās attieksmes imperatīvu.
Bez Endijas un Mirandas atgriežas arī Emilijas Blantas atveidotā Emilija – kādreiz uzcītīgā asistente, kas šķietami atradusi savu ceļu, karjerā pametot izdevumu un privātajā dzīvē satiekot Džefa Beizosa līdzinieku. Tikmēr «strādājošo meiteņu» pasaulē dzīvojošais modes redaktors Naidžels, kuru labticīgi iemieso Stenlijs Tuči, ir sarkasmu svaidošs dzenbudists kā zīmīgs lakmusa papīrītis (ne)-iespējamās solidaritātes zīmējumā.
Sātans Pradas brunčos ir balstīts Lorenas Veisbergeres romānā, kas iznāca 2003. gadā, – tas bija apbrīnojami daudzlasīts darbs, kam tapa divi turpinājumi un arī jau minētā 2006. gada ekranizācija. Romāna autore vien astoņus mēnešus (!) strādāja Vogue un bija viena no Vintūras asistentēm – darbā viņa eksplozīvi, ar materiālās meitenes ambīcijām aprakstīja savu pieredzi.
Turpinājums ir ilgi gaidīts, tomēr tikai mēreni nepieciešams notikums. Filma, kuru veidojis arī pirmās daļas režisors Deivids Frenkels, komentē laikmetu: mediju vidi un žurnālistikas nozīmi iepretim sociālo tīklu klikšķu kultūrai, ātrās un augstās modes ciniskās attiecības, sieviešu koleģialitāti un daudz ko citu. Tomēr, kaut Sātana otrā daļa pieskaras teju visam, tā nerada iespaidu, ka ir gatava ko risināt. Ja nu vienīgi fantāziju par strādājošo meiteni XXI gadsimta trešajā gadu desmitā – tiesa, atšķirībā no līdzīgajām laikmeta apcerēm Sātanu neinteresē romantiskās attiecības. Tikai karjera.
Pirmā daļa ir viena no retajām agrīno divtūkstošo romantiskajām komēdijām, kas reflektēja par personīgo un profesionālo. Sātana otrās daļas pasaule žonglē ar ideāliem un amoralitāti, tomēr nemainīgi visi varoņi aizstāv savus principus – viņi ir labie kapitālisti. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc mēs vēlamies šādus ekrāna stāstus.
Kino iesaka Dārta Ceriņa
Kino izlase
MILDAS ISTABA (2026) ★★★
Ja lūkojamies uz Kristīnes Želves darbu par pirmo latviešu filozofijas doktori Mildu Palēviču (1889–1972) kā dokumentālu filmu, tā piedāvā inscenētus dienasgrāmatas lasījumus ar Agnesi Budovsku un Indru Rogu. Ja lūkojamies uz to kā spēlfilmu, tā ir nespodra atblāzma no postmodernisma kino meistaru darbiem. Tām filmām, kas tapa pirms 20, 30 un vairāk gadiem. Kopumā iespaids neviendabīgs.
REPUBLIKAS ĒRGĻI/EAGLES OF THE REPUBLIC (2025) ★★
Noslēdzot Kairas triloģiju, festivālu apritē mīlētais zviedrs Tāriks Sālihs – kādreizējs grafiti mākslinieks un žurnālists – piedāvā jaunu konspirācijas trilleri. Kannu kinofestivāla konkursā izrādītā filma ir mākslas un politikas ciešā rokasspiediena retrodarbs par ēģiptiešu aktieri Žoržu (lomā Fāress Fāress), kuram ir jāizvēlas, vai sadarboties ar režīmu. Lai gan žanra kodi ir universāli, atpazīstami un nostrādāti, Kasablanka tā vis nav – viens no vājākajiem autora darbiem.
MAIKLS/MICHAEL (2026) ★★
Klasiķis Antuāns Fūkva (Treniņa diena/Training Day (2001) u. c.) izvērš popzvaigznes Maikla Džeksona biogrāfiju un aizkulises, solot arī otro daļu. Pirmās daļas fokusā ir Džeksona bērnība, vardarbības pieredze, dalība leģendārajā grupā The Jackoson 5, kā arī ceļš uz kulta dziedātāja statusu. Rodas iespaids, ka neviens nav vēlējies uz ekrāna radīt reālu personu, tamdēļ visi neērtie aspekti Džeksona biogrāfijā ir pagaisuši, atstājot vien mitoloģisku personību un mūziku.