Nestāvēt korķī

Šobrīd Latvijā vidējais braucēju skaits vienā vieglajā automobilī ir no 1,6 līdz 1,9 personām. Uz 1000 iedzīvotājiem ir reģistrēts vairāk nekā 350 automobiļu, kuru skaits turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Līdz ar to veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Turklāt privātie auto aptuveni 90% laika netiek izmantoti, bet cilvēks par to visu tāpat maksā – vispirms iegādājas transportlīdzekli, kas lielāko daļu kalpošanas mūža stāv malā, pēc tam lej degvielu, maksā nodokļus, remontē. Ja ikdienā pārvietošanās ir pilsētas un piepilsētas ietvaros, braukšana nav braukšana, bet vairāk stāvēšana sastrēgumā. Tā pašreizējo ainu satiksmē iezīmē pilsētplānošanas eksperts, uzņēmuma Grupa93 vadītājs Neils Balgalis. "Nesaku, ka būtu pavisam jāatsakās no privātā auto, bet apstākļos, kad braucējiem ir pietiekami daudz dažādu iespēju izvēlēties sev piemērotāko transporta pakalpojumu, lai nokļūtu galamērķī, tikai viens vai divi cilvēki katrā automobilī ir iracionāls un pārmērīgs dažādu resursu patēriņš. Jo vieglāk un gudrāk pārvietosimies starp pilsētām un reģioniem, jo vairāk laika un finansiālo resursu ietaupīsim!" viņš uzsver.

Lai pašreizējo situāciju mainītu, Autotransporta direkcija – institūcija, kas ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā, – sākusi arī īpašu kampaņu, mudinot iedzīvotājus biežāk izmantot sabiedrisko transportu.

Bet vai tas ir gana pārdomāts un cilvēkam ikdienā ērti izmantojams? Kampaņas veidotāji uzsver jau sasniegto un pozitīvos aspektus, tomēr daudzi jautājumi saistībā ar šo jomu joprojām ir tikai nākotnes vēlējuma izteiksmē.

Labā statistika

Jau vairākus gadus Autotransporta direkcija sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veic aptaujas, lai noskaidrotu autovadītāju paradumus un iegūtu sabiedriskā transporta pasažieru viedokli par pakalpojuma kvalitāti. Saskaņā ar šiem datiem kā galvenos argumentus par labu sabiedriskā transporta izmantošanai Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min izdevīgāku cenu, jo sabiedriskā transporta biļete izmaksā daudz lētāk nekā degviela, automobiļa remonts, apdrošināšana, nodokļi utt., kā arī blakus dzīvesvietai vai darbam esošas pieturvietas, piemērotu transporta kustības grafiku un citu transportlīdzekļu neesamību. Savukārt izplatītākie iemesli, kāpēc tomēr no sabiedriskā transporta pakalpojumiem cilvēks atsākas, ir viņa rīcībā esošais privātais vai darba automobilis.

"Aptaujas dati rāda, ka argumentu par labu sabiedriskā transporta izmantošanai ir daudz vairāk nekā pret to, turklāt minētās priekšrocības nebūt nav vienīgās. Pēdējo triju gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte starppilsētu un reģionālajā satiksmē: būtiski samazinājies autobusu vidējais vecums, ieviestas abonementa biļetes 674 maršrutos un bezskaidras naudas norēķini vairāk nekā pusē visu autobusu, uzlabotas vilciena biļešu iegādes iespējas, kļuvusi pieejamāka informācija par autobusu un vilcienu kursēšanas grafiku, nodrošinot iespēju plānot braucienu, izmantojot Google Maps. Pārsēžoties sabiedriskajā transportā, iedzīvotāji varēs pavadīt savu laiku lietderīgāk, vienlaikus izbaudot ērtu un drošu braucienu," uz labo norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Uz automobiļu skaita samazināšanos Latvijā cer Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijas 2021.–2030. gadam autori. Tās galvenais uzdevums ir veicināt iedzīvotāju pārsēšanos no privātā automobiļa uz "konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu", attīstot vienlīdz kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus visā Latvijā.

Te arī jāpiebilst, ka, palielinoties privāto auto skaitam, cieš tie iedzīvotāji, kuru vienīgā iespēja nokļūt vajadzīgajā galamērķī ir sabiedriskais transports, jo, samazinoties pasažieru skaitam, var tikt likvidēti pārvadājumi konkrētajā maršrutā.

Jaunā koncepcija paredz, ka sabiedriskā transporta mugurkauls būs dzelzceļš, jo tieši vilciens ir transportlīdzeklis, kas paredzēts lielu masu pārvadāšanai. Jau šobrīd rīta un vakara maksimumstundās a/s Pasažieru vilciens pārvadā 18 000 pasažieru un ik dienu nodrošina 243 vilciena reisus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis slavē vilcienu satiksmi, uzskaitot tās priekšrocības: vilciens ir ātrs un ērts pārvietošanās līdzeklis, kustības grafiki tiekot ievēroti precīzi (99% vilcienu reisu pienāk plānotajā laikā). Arī izmaksu ziņā tas noteikti ir samērā izdevīgs pārvietošanās līdzeklis, turklāt patlaban vilciena biļetes iespējams iegādāties ne tikai kasē, bet arī elektroniski, un tādā gadījumā tā ir pat lētāka. Grigulis tāpat uzsver, ka saskaņā ar pērnā gada Eirobarometra datiem Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, pauduši vislielāko apmierinātību ar šī transportlīdzekļa uzticamību un precizitāti. Vēl tiekot domāts par to, kā paplašināt vilcienu maršrutus un nodrošināt satiksmi arī Rīgas teritorijā, piemēram, uz Bolderāju, kur ļoti bieži veidojas sastrēgumi un patlaban kursējošais 3. maršruta autobuss nespēj nodrošināt pārvadājumus pietiekamā apjomā. Vilcienam tā būtu lieliska iespēja nodrošināt tādu kustības ātrumu, kādu nevar ar privāto auto vai autobusu.