Klausoties dažādas pasaules tautu valodas, diezgan viegli var pamanīt atšķirības to skanējumā. Viena plūst liegi un melodiski, citā vārdi lēkā, kā skaldot malku. Taču tas vēl nav viss, jo katra valoda piešķir mums papildu prasmes. Pie šāda secinājuma nonākusi starptautiska zinātnieku komanda, kas patiesi vērienīgā pētījumā iesaistīja gandrīz pusmiljonu cilvēku no 203 valstīm.
Oklendas un Jeila universitāšu vadītā speciālistu komanda eksperimentam atlasīja visdažādāko tautību cilvēkus, kuri pārstāvēja 54 dzimtās valodas. Katram dalībniekam bija jāveic trīs ar mūziku saistīti uzdevumi, kas ļāva speciālistiem novērtēt indivīda spēju saskatīt smalkas atšķirības melodijas, ritma un skaņas augstuma uztverē. Jo labāk dalībniekam veicās, jo sarežģītāki uzdevumi viņam tika doti, tādējādi pārliecinoties par valodas sniegtajām priekšrocībām.
AZIĀTI UZTVER MELODIJU
Kad eksperimenta daļa bija galā, pētnieki secināja, ka valoda pati par sevi neietekmē cilvēka spēju noteikt, vai dziedātājs "trāpa notīs". Taču rezultāti izgaismoja kādu citu īpašību. Tonālo valodu – tādu kā mandarīnu, kantoniešu, vjetnamiešu vai taju – runātāji labāk pamanīja melodiju atšķirības. Tas nav pārsteigums, jo šīs valodas pašas ir melodiskas un skan plūdeni kā dziesma.
Tikmēr netonālu valodu, piemēram, angļu, spāņu, turku, vācu, krievu, poļu, itāļu, portugāļu, ebreju, čehu un daudzu citu, runātāji labāk veica uz ritmu balstītus uzdevumus.
Darba gaitā izkristalizējās arī trešā grupa, kurā ietilpst zviedru, norvēģu, horvātu, serbu, japāņu un mums ļoti radnieciskā lietuviešu valoda. Tās lietotāji labāk par citiem spēj uztvert skaņas augstuma variācijas. Lai arī latviešu valoda rezultātu tabulā netiek uzrādīta, varam pieņemt, ka mēs iekļaujamies šajā grupā.
APGŪSTAM NEPIECIEŠAMO
Darba autori skaidro, ka tonālo valodu lietotājiem nav izveidojusies spēcīga ritma izjūta, jo viņu komunikācijā ritmam nav izšķirošas nozīmes. Tajās lielāks svars ir vārda skanējumam. Piemēram, mandarīnu valodā vārdi "zirgs" un "māte" tiek rakstīti vienādi, bet izrunāti atšķirīgi. Šādu vārdu Āzijas tautu valodās ir ļoti daudz, un tas parasti sākumā mulsina rietumniekus, kuri apņēmušies iemācīties kādu no šīm sarežģītajām valodām.
Savukārt netonālo valodu lietotāji apguvuši ļoti labu ritma izjūtu, kas viņiem palīdz ne vien ikdienas komunikācijā, bet arī mūzikas veidošanā. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ dziesmas angļu, franču vai itāļu valodā allaž skan ausīm tīkamāk nekā daudzās citās mēlēs.
"Mēs augam, runājot un dzirdot vienu vai vairākas valodas. Šī pieredze ne tikai noskaņo mūsu prātu uz šo valodu skaņu sadzirdēšanu, bet arī var ietekmēt to, kā mēs uztveram mūzikas skaņas, piemēram, melodiju un ritmu," žurnālā Current Biology pētījuma rezultātus skaidro darba grupas vadītāja Kortnija Hiltone.