Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Jāstāv kājās

Lai īstenotu austrāliešu zinātnieku atklāto veselīgas dzīves formulu, vairumam eiropiešu būtu radikāli jāmaina paradumi.

Sēžam darbavietā vai mācību iestādē, sēžam transportā, sēžam dīvānā pie televizora, kafejnīcā un teātrī. Pat izbraukuši pie dabas, atrodam kādu soliņu vai baļķi, uz kā piesēst, vai izklājam pledu uz zemes. No tiesas, mūsdienu cilvēka dzīve paiet sēdus pozīcijā. Mediķi un zinātnieki jau sen mudina cilvēkus biežāk celties kājās un izkustēties, bet vai mums ir nojausma, cik daudz laika dienā būtu jāpavada kājās? Uz šo jautājumu nupat atbildējuši Austrālijas zinātnieki, aplēšot optimālo dienas sadalījumu, lai pēc iespējas mazāk kaitētu veselībai.

Raugoties no evolūcijas skatpunkta, Homo sapiens diezgan īsā periodā ir radikāli mainījis savu dzīvesveidu. Akmens laikmeta cilvēki aptuveni 16 stundu diennaktī veltīja ēdiena meklēšanai, staigājot pa mežiem, pļavām un piekrasti. Zemkopības iepazīšana ļāva samazināt dienā nostaigāto kilometru skaitu, taču tāpat liela daļa dienas pagāja kājās, strādājot lauka darbus. Viduslaikos ilgstošu sēdēšanu varēja atļauties tikai aristokrāti, jo lielākā sabiedrības daļa veica darbus, kas prasīja būt kustībā un pārvietoties. Tikai līdz ar industriālo revolūciju sēdēšana ienāca aizvien vairāk cilvēku dzīvē, un šobrīd sēdošu darbu Eiropā strādā jau vairāk nekā 40% no visiem nodarbinātajiem. Tā rezultātā sēdēšanas statistika pakāpusies nebijušos augstumos. Proti, eiropietis vidēji dienā sēž vismaz deviņas stundas. Jāuzsver, ka tas ir vidējais rādītājs un tas nozīmē, ka sēdošā darba veicēji sēž krietni vairāk, nereti pat 12 stundu diennaktī. Vidējo rādītāju uz leju pavelk tā puse strādājošo, kuru darbā nepieciešams stāvēt kājās vai staigāt.

JĀCEĻAS KĀJĀS

Ņemot vērā, ka diennaktī ir 24 stundas, vai deviņas no tām ir daudz vai maz? Austrāliešu zinātnieku ieskatā pārāk daudz. Izanalizējot datus par tautiešu veselības stāvokli, pētnieki izstrādāja detalizētus ieteikumus dienas sadalījumam. No tiem izriet, ka ikvienam cilvēkam jāstāv kājās vismaz piecas stundas un 10 minūšu diennaktī, savukārt sēdēt vajadzētu ne ilgāk par sešām stundām. Vēl 130 minūšu jāvelta vieglām fiziskām aktivitātēm (tādām kā pastaigas, mājas uzkopšana vai ēdiena gatavošana) un aptuveni tikpat arī enerģiskai sportošanai (skriešanai, sporta spēlēm, trenažieru zāles apmeklējumam). Savukārt miegam jāparedz vismaz astoņas stundas un 20 minūšu.

Ja šīs rekomendācijas tiek ne tikai iekļautas dienas rutīnā, bet arī izdodas pie šāda režīma pieturēties ilgtermiņā, cilvēks varot cerēt uz tik labu veselības stāvokli, kāds esot veselīgākajiem pētījuma dalībniekiem.

"Šis sadalījums izveidots, ņemot vērā plašu veselības marķieru klāstu, un ir attiecināms uz optimālu vispārējo veselību," žurnālā Diabetologia skaidro darba autors Kristians Breikenridžs no Svinbērnas Tehnoloģiju universitātes Melburnā, "īsāks sēdēšanas laiks un ilgāks stāvus pavadīts laiks kopā ar fiziskām aktivitātēm un pienācīgu izgulēšanos lieliski uzlabo mūsu kardiometabolisko veselību."

VESELĪGIE KUSTAS VAIRĀK

Eksperts vingrojumu fizioloģijā kopā ar kolēģiem analizēja datus, kas savākti vairāk nekā no 2300 brīvprātīgajiem vecumā vidēji ap 60 gadiem. Ceturtajai daļai no tiem bija otrā tipa cukura diabēts. Zinātnieki astoņas dienas sekoja dalībnieku dienas režīmam, izmantojot nelielu pie augšstilba piestiprinātu sensoru. Tas rēķināja kopējo stāvot, sēžot un guļot pavadīto laiku. Pēc tam darba autori salīdzināja dzīvesveidu ar dalībnieku veselības marķieriem, tostarp vidukļa apkārtmēru, glikozes un insulīna līmeni. Dati parādīja, ka cilvēki ar labākajiem veselības rādītājiem sēdēja ievērojami mazāk un kājās pavadīja krietni ilgāk par pārējiem dalībniekiem.

"Vairāk fiziskajām aktivitātēm atvēlēts laiks tiek saistīts ar uzlabotu glikozes līmeni plazmā, jutību pret insulīnu, insulīna līmeni, tauku procentuālo daudzumu un triacilglicerīna un holesterīna līmeni," fiziski aktīvāka dzīvesveida atspoguļošanos uz procesiem organismā uzskaita darba autors, uzsverot, ka sēdētājiem šie rādītāji lielākoties ir sliktāki.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Latviešu radīts muzejs

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš par atgriešanos pilī, apvērsumiem priekšstatos par mūsu senčiem un to, ka vēl ir daudz, ko rakt.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata