Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +22 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 20. jūlijs
Ramona, Ritma

Ciešam senču nepiesardzības dēļ

Mūsu tālo priekšteču tūkstošiem gadu laikā uzņemtie vīrusi lielā mērā nosaka, kādas slimības un noslieces šodien draud mums.

Lietainās, vēsās jūnija dienas uzjunda rudenim raksturīgi drūmu noskaņojumu, kamēr citi priecīgi lēkā pa peļķēm? Depresīvā noskaņojuma cēlonis varētu būt nepiesardzīgi priekšteči, kuri saķēruši pārāk daudz vīrusu un senatnē izslimojuši dažādas slimības.

Pie tik neiepriecinošas atklāsmes nonākuši britu pētnieki, kuri atklājuši senu vīrusu DNS palieku saikni ar palielinātu uzņēmību pret neiropsihiskiem traucējumiem, piemēram, depresiju, bipolāriem traucējumiem un šizofrēniju.

SVEICIENS NO PAGĀTNES

Žurnālā Nature Communications publicētajā pētījumā pastiprināta uzmanība pievērsta cilvēka endogēnajiem retrovīrusiem (HERV). Tie ir DNS fragmenti, kas veido aptuveni 8% no mūsdienu cilvēka genoma.

HERV ir vīrusu gabali, kas evolūcijas laikā ir ieausti cilvēka genomā. Vecākie eksemplāri mūsu senčos parādījās pirms vairāk nekā 1,2 miljoniem gadu. Ir zināms, ka daži HERV ir ieslēgti vēža šūnās, un tie var veicināt slimību; citi aktīvi darbojas veselos audos vai spēlē svarīgu lomu agrīnā attīstībā, tāpēc tie ne vienmēr ir slikti. Daži HERV ir pat aktīvi smadzenēs, taču vēl nav skaidrs, ko viņi dara.

"Mūs fascinēja ideja, ka HERV cilvēka genomā ir sen, taču par tiem zināms maz," populārās zinātnes vortālam LiveScience atzina pētījuma līdzautors, Londonas Karaliskās koledžas neirozinātnieks un molekulārais ģenētiķis Timotijs Pauels.

JAUNA PIEEJA PĒTNIECĪBĀ

Iepriekš zinātnieki ir pētījuši HERV lomu psihisko traucējumu gadījumā, salīdzinot indivīdu bez šādiem traucējumiem ģenētisko materiālu ar to cilvēku ģenētisko materiālu, kurus skārusi konkrēta slimība. Tomēr šīs metodes trūkums ir tāds, ka tā neņem vērā vides faktoru ietekmi vai citus apstākļus, kas var rasties. Tāpēc ir grūti droši apgalvot, ka konkrēta DNS daļa atsevišķi ir cieši saistīta ar šo traucējumu.

Jaunajā pētījumā tika izmantota cita pieeja, lai novērtētu tūkstošiem HERV ietekmi. Pētnieki piekļuva ģenētiskajiem datiem no iepriekšējiem pētījumiem, kuros piedalījās desmitiem tūkstošu cilvēku, kā arī pievienoja informāciju no pēcnāves smadzeņu audu paraugiem, kas savākti no gandrīz 800 pacientiem ar un bez psihiskiem traucējumiem. Pēc tam viņi pētīja, kādus gēnu variantus pārnēsā dažādi indivīdi, atzīmējot, vai tie varētu ietekmēt tuvumā esošos HERV.

TRĪS TRAUCĒJUMOS

Darba autori atklāja, ka specifiski gēnu varianti bija saistīti ar lielāku trīs psihisku traucējumu risku – šizofrēniju, depresiju un bipolāriem traucējumiem. Šie varianti ietekmēja arī to, vai HERV smadzenēs ir aktivizēti un kādā mērā.

"Šī asociācija sniedz mums daudz lielāku pārliecību, ka ģenētiskās atšķirības, ko mēs redzam dažādos gadījumos, visticamāk, patiesi atspoguļo traucējumu bioloģiju," paskaidroja darba līdzautors Rodrigo Duarte no Londonas Karaliskās koledžas. 

Britu pētnieki ir pirmie, kuri identificējuši piecus jaunus HERV, kas ir cieši saistīti ar psihiskiem traucējumiem. Divi bija saistīti ar šizofrēniju, viens bija izplatīts šizofrēnijai un bipolāriem traucējumiem un viens bija raksturīgs smagiem depresijas traucējumiem.

Pētījums liecina, ka šie HERV palielina traucējumu attīstības iespējas, taču šobrīd nevar daudz pateikt par to, cik daudz šie ģenētiskie fragmenti palielina atsevišķa cilvēka risku. Ja nēsājat kādu no HERV, tas ne vienmēr nozīmē, ka jūs ietekmēs ar to saistītie traucējumi. Turpinot darbu, grupa plāno manipulēt ar HERV aktivitāti smadzeņu šūnās laboratorijas traukos, lai noskaidrotu, vai tie ietekmē neironu augšanu un savienojumu veidošanu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Miera plāns Ukrainai – cik reāls?

Pirms jūlija sākumā ASV aizvadītā Ziemeļatlantijas alianses samita virkne mediju un ekspertu, tostarp arī Ukrainā, plaši apsprieda kara pārtraukšanas iespējamos scenārijus. 8. jūlijā piedzīvotais Kr...

Šnepstes ultranarkotika

Ultraskrējējs un skriešanas kustības veicinātājs Jānis Šnepste (50) par neirotransmiteru vētru, varavīksni tuksnesī, par to, cik kilometru var noskriet ar izstaipītu potīti un ko par skriešanu dom...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata