Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Būdiņa uz Mēness

Pirms steigties ar Marsa kolonizāciju, cilvēcei savā ekonomiskajā sistēmā vajadzētu iekļaut Mēnesi un saglābt planētu Zeme, uzsver projekta Moon Hut vadītājs Deivids Goldsmits. Nesen viņš viesojās Latvijā, lai aicinātu par kosmosu un tā izmantošanas iespējām vairāk runāt jau skolās, tādējādi mainot domāšanu par to, kam tuvākas un tālākas planētas var būt noderīgas.

Cilvēki vienmēr vēlējušies vairāk uzzināt un tālāk aizbraukt, savukārt jau pieredzētais ar laiku zaudē savu pievilcību. Par to ir arī mūsu tuvākā apjomīgā kosmiskā pavadoņa Mēness stāsts. Tam gadu tūkstošiem bijusi nozīmīga loma mūsu mītos un reliģijās, un arī mūsdienās zinātniskās fantastikas autori uz Mēness novieto raķešu būves stacijas, cietuma kolonijas vai pat citplanētiešu bāzes. Senākie teksti par Mēnesi radīti krietni pirms mūsu ēras, tomēr, par spīti relatīvajam tuvumam, cilvēks pirmo reizi kāju uz pavadoņa spēra vien pirms nepilniem 50 gadiem. Šobrīd cilvēce pilnā nopietnībā jau gatavojas kolonizēt Marsu, tomēr, kā uzskata ne mazums speciālistu, tā ir nesapratīga doma – mums nevajag otras mājas, uz kurām bēgt, kad Zeme būs sabeigta, bet gan, izmantojot Mēnesi, radīt kosmosa ekonomiku, lai sakārtotu mūsu dzīvībai daudz draudzīgāko planētu.

To uzsver arī projekta Moon Hut (Mēness būdiņa) vadītājs Deivids Goldsmits. Viņš bija ieradies Latvijā, lai kopā ar Zinoo centra vadītāju un kosmosa izpētes entuziastu Paulu Irbinu tiktos ar izglītības speciālistiem un mudinātu tos mācību stundās iekļaut tematus, kas saistīti ar kosmosa izpēti, tādējādi veicinot nākamo zvaigžņu iekarotāju paaudzes rašanos.

Kosmosa ekonomika

Projekta Moon Hut galvenais mērķis ir panākt, lai uz Mēness tiktu izveidota kolonija, kas spētu izdzīvot ar Zemes palīdzību, un tādējādi mākslīgo pavadoni varētu iekļaut Zemes ekonomikas ciklā. Projekta vadītājs Deivids Goldsmits to nosaucis par Merth (angļu valodas vārdu moon un earth apvienojums). Goldsmits pats par sevi saka, ka nav "kosmosa cilvēks". Pat pēc trijiem gadiem, kas pavadīti, strādājot pie projekta, viņš «neskatās uz zvaigznēm», bet tikai risinot problēmas. Viņaprāt, šī brīža lielākā problēma, kāpēc kosmosa izpēte notiek tik lēni, ir tā, ka "kosmosa cilvēki"" nevar cits citu atrast. To projekts vēlas risināt. 

Goldsmits uzskata, ka Marsa kolonizēšana šobrīd ir pārāk dārgs un ilgs projekts, viņaprāt uz Mēness "mēs jau varētu būt pavisam drīz".

Sākt no Zemes, doties uz Mēnesi un tad tālāk Saules sistēmā – nebūt nav tik neticama ideja, kā sākotnēji varētu šķist. NASA zinātnieki arī pauduši viedokli, ka kosmosa kuģu būvniecība uz Mēness vai kosmosa stacijā Zemes orbītā būtu ļoti ērts un izdevīgs risinājums. Arī NASA bijušais darbinieks doktors Filips Metzgers kopā ar kolēģiem pētījumā par Saules sistēmas civilizācijas veidošanu (Affordable, Rapid Bootstrapping of Space Industry and Solar System Civilization) min līdzīgu iespēju.

Salabosim savu planētu

Goldsmits ar šo ideju aizrāvies pirms vairākiem gadiem, kad iepazinies ar NASA darbiniekiem un sācis runāt par tā brīža izaicinājumiem kosmosa izpētē. Viņaprāt, tajā ļoti svarīga loma ir arī izglītībai, proti, cilvēkiem ir jāsāk domāt citādi. Tāpēc viņš bija ieradies Latvijā, lai mudinātu vietējos izglītības speciālistus iekļaut mācību stundās ar kosmosa izpēti un Mēnesi saistītus tematus. Tos pēc tam, izmantojot projekta Moon Hut radīto platformu, varētu ievietot internetā, lai materiāli būtu pieejami arī citviet pasaulē, tādējādi tiktu veidots informācijas aprites un "kosmosa cilvēku" tīkls.

Viņš uzskata, ka Maska ideja par otras mājvietas radīšanu Saules sistēmā ir grūti īstenojama, jo Marss ir tālu. Tāpēc vajadzētu ieguldīt mūsu planētas nākotnē, jo "uz Marsa nebūsiet ne jūs, ne es". Viņš grib, lai viņa bērniem paliekošā Zeme ir labāka, un īstais ceļš ir domāt par planētas ekonomisko robežu paplašināšanu. Jautāts, kad, viņaprāt, uz Mēness varētu tikt uzslieta "tā pirmā būdiņa", speciālists min 2022. gadu, vienlaikus gan norāda, ka tas atkarīgs no iesaistīto interesēm. Ja cilvēki vairāk dosies kosmosā, tiks mainīts arī priekšstats par Zemi. Kā piemēru projekta vadītājs min psiholoģisko efektu, kas ir novērots astronautiem, – viņiem, redzot planētu no kosmosa, krasi mainās izpratne par planētas neievainojamību, rodas izpratne par cilvēces vienīgās mājvietas trauslumu. "Kosmoss nav sarežģīts. Zeme ir sarežģīta. Mēs lidojam kosmosā – cilvēki nemirst, mums sanāk diezgan labi, bet uz Zemes ir gravitācija, politika, tehnoloģijas, finanses, tur ir lielākie izaicinājumi," saka Goldsmits. Uz jautājumu, kā būs ar likumdošanu, ņemot vērā, ka, piemēram, Latvijas likumi atšķiras no ASV vai Ķīnas likumiem, Goldsmits atzina, ka šajā ziņā varētu izcelties konflikti. Tomēr viņš cer, ka tieši tāds projekts kā Moon Hut palīdzēs visiem iesaistītājiem sākt dialogu, lai vienotos par šādiem jautājumiem, jau pirms pavadonis ir apdzīvots.

Sazvērestības teorijas

Kamēr vieni plāno pēc desmitiem gadu ilgas prombūtnes "atgriezties uz Mēness", ne visi tic ASV 1969. gada sasniegumam un pat apgalvo, ka piezemēšanās uz Mēness un materiāli, ko toreiz uzņēma astronauti, ir viltoti. Kā atgādina žurnāls Time, daži uzskata, ka leģendārais kinorežisors Stenlijs Kubriks, kura kinofilma 2001: Kosmosa odiseja attēlo tā laika tehniskās iespējas inscenēt pastaigas kosmosā, ir bijis iesaistīts viltošanā. Savukārt trīs 1967. gadā mirušie astronauti patiesībā tika nogalināti, jo atteicās sadarboties ar valdību sazvērestībā.

Portāls Space apkopojis dažādus sazvērestības teorijas piekritēju atrastos pierādījumus, un starp tiem kā arguments ir minēts, ka karogs video ir plīvojis, bet kosmosā nav atmosfēras, lai tas notiktu (NASA un astronauti norāda, ka vienkārši tajā brīdī pieregulēja karoga pamatni un tādējādi radīja iespaidu, ka tas plīvo). Citi saka, ka astronauti būtu miruši, jo kosmoss ir pilns ar neliela izmēra meteorītiem, kuru ātrums ļautu pārsist kosmosa kuģi un astronautu aizsargtērpus (portāls norāda, ka kosmoss ir ļoti liels un lai gan šādi mikrometeorīti eksistē, tos sastapt nav viegli). Tāpat minēti nospiedumu trūkumi vai tieši pārāk liels to skaits, zvaigžņu trūkums attēlos utt. Šos apgalvojumus zinātnieki ir neskaitāmas reizes noraidījuši, tomēr mīti jau iegūluši sabiedrībā un kļuvuši par ASV popkultūras daļu.

Kā vēsta Pew Research centra 2013. gada dati, apmēram 7% amerikāņu domā, ka Apollo 11 misija tika viltota, bet kāda 2016. gadā Lielbritānijā internetā veikta aptauja liecināja, ka vairāk nekā puse britu tic, ka nolaišanās uz Mēness ir viltota.

Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14. jūlija numurā!

 

Top komentāri

Manuprāt
M
Mūsu Repše, kā reiz ir tieši ne no Zemes. Tā viņam nav iesauka, bet sugas nosaukums ! Un šis Aliens ir ievazājis mutācijas sērgu mūsu valdībā. Tādēļ, Saeimas Vepri jau sen dzīvo ne tikai ne uz Zemes, bet citā dimensijā. Ļoti pat attālināti no tautas un tās problēmām.
konspirologu debilisms
k
Ar ''trim mirušajiem astronautiem'' acīmredzot ir domāta Apollo-1 apkalpe, kas sadega izmēģinājuma laikā uz Zemes kuģī ar tīra skābekļa atmosfēru un veselu kaudzi ātri uzliesmojošu materiālu - piemēram, iekšejo apšuvumu utete. Atliek noskaidrot, kādā sazvērestībā viņiem būtu jāpiedalās un kā par šo sazvērestību uzzināja stulbais konspirologs? Starp citu, viena miruša astronauta - Grisoma - dēls vainoja KGB.
sens
s
tikai kapseta noperkama uz meness ne dzivoklis vajpratigajiem cilveciniem cik gadu asv bija uz menesi aizbraukusi vai bija jautajums un pa so laiku neviens nemegina tur noklut....
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata