Dammāmas naftas lauku septītais urbums, kas naftu deva līdz pat 1982. gadam, Saūda Arābijā tiek uzskatīts par vietu, kur tika likti pamati karalistes pat ne labklājībai, bet bagātībai. Līdz brīdim, kad naftas ieguve sāka nodrošināt pietiekamus ieņēmumus, lielākā daļa Arābijas pussalas iedzīvotāju bija klejotāji lopkopji, bet valsts budžetā ievērojamākos ienākumus nodrošināja nodevas, ko maksāja uz musulmaņu svēto pilsētu Meku ceļojošie svētceļnieki.
Naftas meklēšanu Saūda Arābijā amerikāņu koncesionāri sāka 1933. gadā, taču bija nepieciešami pieci gadi un lieli pūliņi, lai šis darbs beidzot nestu rezultātus. Par pavērsiena punktu uzskatāms 1938. gada 3. marts, kad no paša dziļākā urbuma nafta beidzot sāka plūst plašā un nepārtrauktā straumē. Jau pēc gada un diviem mēnešiem tika sākts Saūda Arābijas naftas eksports, kura apjomi ar katru gadu auguši teju ģeometriskā progresijā. Piemēram, pērn Saūda Arābija eksportēja 17,7% no pasaules tirgū nonākušās jēlnaftas, bet tās pārdošana nodrošina vairāk nekā 90% valsts budžeta, liecina Bloomberg dati.
SKATS UZ TUVAJIEM AUSTRUMIEM
Tas, ka tieši nafta būs pasaules ekonomikas galvenais dzinējspēks, kļuva pavisam skaidrs Pirmā pasaules kara laikā un tam sekojošajos pēckara gados, raksta All About History. Jau pirms kara, XX gadsimta pirmajā desmitgadē, lielu uzmanību naftas ieguvei ārvalstīs bija pievērsuši briti, turklāt ar labiem panākumiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 3. - 9. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!