Ja kādam vēl bija šaubas par cilvēka maņu ciešo savstarpējo mijiedarbību, tad amerikāņu pētījumam par dzirdes un garšas saspēli vajadzētu tās izgaisināt. Dienvidfloridas Universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka skaļa mūzika veicina kāri pēc neveselīgas pārtikas. Attiecīgi našķošanos var piebremzēt, pagriežot mūziku klusāk vai to pavisam izslēdzot.
Par mūzikas lomu atbilstoša noskaņojuma veidošanā zināms no aizvēsturiskiem laikiem. Ne velti jau alu laikmetā rituālus bagātināja primitīvu bungu dimdināšana un šodien miljoni cilvēku vada dienu ar austiņām ausīs. Tādēļ amerikāņu pētnieki nolēma noskaidrot, vai mūzika tieši ietekmē arī tieksmi pēc neveselīgas pārtikas.
TROKSNIS PRASA NAŠĶUS
Eksperiments tika veikts kādā Stokholmas kafejnīcā. Darba autori iedalīja ēstuvē pieejamās uzkodas veselīgajās, neitrālajās un neveselīgajās un sāka vērot apmeklētāju rīcību. Paralēli viņi ik pēc noteikta laika mainīja mūzikas skaļumu telpā. Kad eksperiments bija galā un pārdošanas rezultāti apkopoti, izrādījās, ka pie 70 decibelu skaļas mūzikas 52% no visiem nopirktajiem ēdieniem bija no neveselīgo kategorijas, kamēr veselīgie – tikai 25 procenti.
Mūzikai skanot 55 decibelu skaļumā, veselīgo preču iegādes apjoms pieauga līdz 32 procentiem, bet neveselīgo preču pirkums samazinājās līdz 42 procentiem. Tātad mūzikas skaļums vien mainīja taukaino, nevērtīgo ēdienu patēriņu pozitīvā virzienā par desmito daļu un palielināja veselīgo par septiņiem procentiem.
IZTEIKSMĪGĀKU GARŠU KĀRE
Zinātnieki žurnālā Journal of the Academy of Marketing Sciences publicētajā ziņojumā šādas pārmaiņas uzvedībā skaidro ar faktu, ka skaļa mūzika palielina satraukumu un uzbudina cilvēku. Saasinoties maņām, organisms sāk pieprasīt izteiksmīgākas garšas, kas piemīt ar cukuru vai sāli piesātinātiem našķiem.
"Atklājums liecina, ka mūzika varētu būt nozīmīgs iemesls, kāpēc mums ir grūti izvēlēties veselīgas uzkodas," amerikāņu kolēģu darbu komentē Oksfordas Universitātes eksperimentālās psiholoģijas profesors Čārlzs Spenss, "ja mēs lielā skaļumā atskaņojam savu iecienītāko mūziku, mēs, visticamāk, našķosimies. Skaļa mūzika paaugstina uztraukuma līmeni, kas, kā liecina pētījumi, izraisa neveselīgas pārtikas izvēli." No viņa teiktā izriet, ka klusas mūzikas pavadījumā vai pilnīgā klusumā roka drīzāk pastiepsies pēc ābola vai burkāna nekā ar skaļiem decibeliem fonā.
IETEKMĒ GARŠAS KĀRPIŅAS
Šis nav pirmais pētījums par mūzikas ietekmi uz ēdienu. 2021. gadā Orhūsas Universitātes Dānijā pētnieki atklāja, ka mūzika, ko cilvēki klausās ēdienreizes laikā, var ietekmēt ēdiena izvēli. Viņi sadalīja brīvprātīgos divās grupās, no kurām viena klausījās ātru, mazāk harmonisku skaņdarbu, kas atskaņots minorā. Tas parasti raisa spriedzes sajūtu. Otra grupa klausījās skumju, lēnu mūziku. Ziņojumā žurnālā Appetite tika vēstīts, ka lēnās mūzikas cienītāji biežāk izvēlējās veselīgākus ēdienus.
Senākā pētījumā Birmingemas Universitātes speciālisti 2013. gadā noskaidroja, ka, ēdot televizora priekšā, mēs notiesāsim vairāk pārtikas gan šajā, gan nākamajā ēdienreizē. Mūsu uzmanību novērš troksnis un vizuālie stimuli, tādēļ nespējam pienācīgi kontrolēt, cik daudz un ko jau esam apēduši.
Savukārt 2017. gadā kādā kafejnīcā Pekinā pat tika pārbaudīta teorija, vai, atskaņojot «saldu», maigu mūziku, var likt dzērienam šķist saldākam, pat ja tajā tiek samazināts cukura daudzums