Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Vārnu arvien vairāk

Šonedēļ, kad pavasaris vismaz ik pa lai­kam, vismaz viļņveidīgi beidzot gaisā jūtams, tā vien gribas par cilvēku pasauli runāt līdzībās ar putniem. Tā pavisam banāli. Nemaz nebūtu grūti atrast pāvus, vārdos nosaukt tikai savas sekstes dēļ lielīgos gaiļus un vistas kladzinātājas. Arī par gājputniem kārtējo reizi parunāt varētu un varbūt pat meklēt līdzības ar izmirstošām putnu sugām. Un tādā kontekstā ornitologa Aināra Auniņa sarunā ar SestDienu teiktais, ka pēdējā laikā pieaug vārnu skaits, iegūst jau pavisam citu nozīmi…

Vēl par visādiem dīvainiem, īpaši un bez jēgas tramī­giem un viegli traumējamiem putniem varam parunāt. Šonedēļ noslēdzam rakstu sēriju par ilgā ceļā ne nu gluži kāpās, bet Vecrīgas ielās un gaiteņos tapušās Krišjāņa Kariņa valdības ministriem. Jāatzīst, šī manā apzinātajā mūžā ir pirmā un vienīgā valdība, kurai tūlīt jau slavenās simt dienas būs iztecējušas, bet joprojām ik pa brīdim jāpiedomā, lai ātrumā nesajauktu ministru vārdus un amatus. Par ko tas liecina? Tas tāds retorisks jautājums. Kaut, jāatzīst, daži, protams, paliek atmiņā spilgtāk – piemēram, tie, kuri pirms vēlēšanām ir galvenie saucēji pēc atklātības, aicina uz cīņu pret slēptām ietekmēm un slepenām interesēm, bet, ievēlēti un iesēdušies krēslos, gatavi spalvas sabozt, izriest krūtis un apvainoties uz katru, kurš jautājumu, redzies, nav gana cienīgi uzdevis. Jā, tik tiešām interesanti, ka no visiem pašreizējā Minis­tru kabineta locekļiem, kuru vidū netrūkst ne jaunu seju, ne vairākkārt ministra portfeli jau rokā turējušo, vienī­gais, kurš nebija gatavs sarunai par savu politisko ceļu un pašreizējo attieksmi pret pasauli, bija tieslietu mi­nistrs Jānis Bordāns.

Gribētos teikt – tāds zvirbuļa gājiens kādam, kurš pats sevi iedomājies par ērgli esam.

Bet tas nu tā – lai katrs pats ar saviem putniem cīnās, jo nav jau tā, ka nebūtu nekā cita, par ko runāt. Kaimiņos jau pilnā sparā notiek cīņas par prezidenta krēslu, jopro­jām arvien vairāk slīkstam atkritumos, bet kaut kādu atelpu no tā visa apkārt iedod varbūt vienīgi atgriešanās pie saknēm – pie tām analogajām lietām. Tās visu pēkšņi padara kaut kā taustāmāku un liek apstāties virtuālās pasaules ņirbošajiem pikseļiem.

Bet, ja vēl pie putniem, – ne jau tikai par vārnām jārunā. Var arī par lakstīgalām, un, ja par tām, atkal tā interesanti, jo, ja Gaujmalā pierasto lakstīgalu balsis apklusīs, vietā nāks citas – jau no rietumiem. Tātad, ja ne modīgākas, vismaz citādākas. Tā tie putni te savā starpā migrē.

Šīs SestDienas,  22. – 28. marta, numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Par spīti lauksaimniecībai un Āfrikai. Ornitologs Ainārs Auniņš par gājputnu pavasara migrāciju, to, kā 1949. gada deportācija ietekmēja arī putnus, kāpēc senāk zāle bija zaļāka un kuri gājputni jāredz un jādzird, kamēr tie pie mums vēl ir.

POLITIKA. Politiskie fēniksi. Noslēdzot rakstu sēriju par valdības ministriem, kārta politiskajiem fēniksiem – Artim Pabrikam, Jānim Bordānam un Ilzei Viņķelei –, kuri mainījuši partijas citu pēc citas un tagad ne visi vairs gatavi atbildēt par savu kādreizējo "politisko laulību" izvēli.

BALTIJĀ. Cīņa par līdera krēslu arī Lietuvā. Ilggadējās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites vietu jau drīz ieņems kāds cits. SestDiena pēta, kādas konkurences cīņas gaidāmas un vai tās nesīs arī kaimiņvalsts politiskā kursa maiņu.

FOKUSĀ VIDE. Atkritumu vēderraizes. Mūsdienās, kad lielākā daļa savu neapēsto rasolu vairs neatdod cūciņai kūtī vai pa paša dārzu apkārt staigājošām vistām, arī pārtika kļuvusi par ievērojamu daļu no mājsaimniecības kopējās atkritumu kaudzes. SestDiena pēta, vai varam to mainīt un kā ar šo problēmu tiek galā citās valstīs.

PORTRETS. Procesa savaldzinātie. 16 mm kinolentes, uz auklām ar knaģiem iekarinātas žūstošās filmas un no filmlentes nolupušas želatīna pēdas uz galda un zemes. Tas viss man paveras skatam, ienākot koprades telpās Grīziņkalnā, kur iekārtojusies laboratorija Baltic Analog Lab. Ik pa laikam dzirdams Eiki projektors – tiek vētīts ar rokām darinātais attēls. Tā skan analogā filma.

TĒMA. Pārdot rotaļlietas un mainīt sabiedrību. Animētie seriāli un filmas jau gadiem ne tikai izklaidē gan lielus, gan mazus, bet arī ietekmē sabiedrības viedokli un pie viena radītājiem nopelna prāvas naudas summas. Sevišķi veiksmīgi ies, ja zīmētais tēls būs dzeltens.

CEĻOJUMS. Muzeju un kuģu pilsēta. Kontrastiem bagātas salas un daudzveidīgi tilti, iespaidīgi kuģi un askētiska karaļpils, jūras un ezera satikšanās pilsētas centrā un, pats galvenais, – tik daudz un dažādi muzeji, ka vismaz vienu sev mīļu te atrod pat fanātiski muzeju nīdēji. Tāda ir Stokholma.

Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

Top komentāri

Velns
V
Raganu ari netrukst.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nākotnes pensionāri šodienas armijai

Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis par to, kāpēc viņš nebalsotu par valsts budžetu 2025. gadam, kāpēc mums krīzes tomēr nav un kas notiks pēc četriem gadiem.

Lērums problēmu no pagriešanas

Zinātniskie pētījumi sagādā aizvien pārliecinošākus pierādījumus, ka sabiedrībai jāatsakās no novecojušā pulksteņa grozīšanas paraduma.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata