Tehnoloģiju laikmets atnesis ne vien jaunas iespējas un mainījis informācijas aprites paradumus, bet arī radījis vajadzību pēc jaunām sociālajām šķirām. Mūsdienu jaunā paaudze vairs neiekļaujoties tradicionālajā dalījumā, tādēļ vajadzētu pārskatīt esošo kārtību, uzskata Lankasteras Universitātes ekonomikas vecākais lektors Reno Fukārs.
«Kad šodienas jauniešu vecākiem bija 20 un 30 gadi, viņiem, iespējams, bija darbs, māja un finansiāla drošība,» viņš raksta portālā The Conversation, «vienu paaudzi vēlāk ir pieejama daudzveidīgāka pārtika, kādu iepriekšējā nevarēja pat iedomāties, lēti aviolidojumi un viedtālruņi, kas ir jaudīgāki par ātrākajiem 90. gadu superdatoriem. Šī jaunā realitāte noved pie cita veida šķiras identifikācijas dzimšanas jauniešu vidū.»
TRĪS JAUNAS ŠĶIRAS
Ļoti redzama jaunā sabiedrības šķira ir DINK. Tā ir abreviatūra no angļu termina Dual incomes, no kids un apzīmē šodienas jauniešu vidū ļoti populāru ģimenes formu: divi strādājoši pieaugušie, kuri koncentrējas uz profesionālās karjeras attīstīšanu un pelna relatīvi daudz naudas, bet bērnu laišana pasaulē viņu tuvākās nākotnes plānos nav. Tā kā šādiem pāriem nav ar bērnu audzināšanu saistīto tēriņu un laika piesaistes mācību gadam, viņi var atļauties bieži ceļot, apmeklēt restorānus un iegādāties jaunākās tehnoloģijas. Dinki ir tāds kā mūsdienu sapņu modelis, uz kuru tiecas daudzi jaunieši, sapņojot piepildīt sociālo tīklu kontus ar fotogrāfijām no eksotiskām pasaules vietām un ar dārgu restorānu ēdienu bildēm.
Otrā grupa ir Henriji. Tie ir ambiciozi jaunieši, kuri sākuši pelnīt palielu naudu, taču vēl nav kļuvuši turīgi. Bieži vien Henriji vēl nav izveidojuši ilgtermiņa attiecības un galvenokārt koncentrējas uz profesionālo karjeru un dzīves dāvāto iespēju izmantošanu. Viņi daudz laika pavada ar draugiem, pērk lietas, ko viņu vecāki šādā vecumā nevarēja atļauties, un meklē interesantus veidus, kā piepildīt dienu.
Zemākā no trim šķirām ir Alises. Tie ir jaunieši, kuri jau sākuši strādāt, taču ienākumi vēl ir mazi, tādēļ Alisēm nākas cīnīties ar pieaugušo dzīves izaicinājumiem. Viņi gluži nedzīvo pusbadā, tomēr norēķināšanās par mājvietu var sagādāt grūtības, kas attiecīgi ietekmē izklaides iespējas.
DZĪVO ŠODIENAI
«Mūsdienu Henrijus, Alises un Dinkus vieno tas, ka viņi var baudīt tāda līmeņa patēriņu, kādu viņu vecāki no tās pašas sociālās klases pat neuzdrošinātos iedomāties. Taču tajā pašā laikā jaunieši pat ar lieliem ienākumiem nevar iegādāties tādu pašu māju kā viņu vecāki,» secina Fukārs. Viņš uzskata, ka šāda realitāte lielā mērā mudina jauniešus vairāk naudas tērēt tūlītējam priekam, nevis uzkrāt mājoklim, kas pat labklājīgajās rietumvalstīs daudziem izskatās pēc nesasniedzama sapņa.
Šā brīža oficiālajā sabiedrības šķiru dalījumā ietilpst trīs lielie slāņi, un katrs no tiem tiek sadalīts vismaz divos apakšslāņos. Atkarībā no valsts labklājības līmeņa mainās katra slāņa apmērs. Augstākajā šķirā parasti ietilpst līdz desmitajai daļai no visas sabiedrības, ap trešdaļu veido vidusslāni, bet visi pārējie ietilpst zemākajā jeb strādnieku šķirā.
Taču modernie jaunieši īsti neiekļaujas šajā raksturojumā, jo šodienas pasaule sniedz iespēju diezgan ātri mainīt piederību sociālajam slānim. Jaunāko laiku vēsturē ir neskaitāmi gadījumi, kad trūcīgs jaunietis izveido mobilo lietotni un pārdod to kādam tehnoloģiju gigantam par desmitiem miljonu eiro vai ar sociālo tīklu saturu īsā laikā kļūst par multimiljonāru, faktiski pārlecot no apakšējā slāņa augšējā. Tādēļ, pēc Fukāra domām, vecais dalījums vairs neatbilst realitātei.