Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 22. februāris
Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija

Visiem patīk drāma

Berlīne ir vēlīga. Ierodoties Potsdamas laukumā, kur no 12. līdz 22. februārim risinās 76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls jeb Berlināle, ne tikai klimats ir maigāks, bet arī šī gada filmu klājums ir saistošs un augstvērtīgs. Galvenajā konkursā ir 22 kinodarbi – festivālā esmu sekojusi līdzi galvenokārt tieši šim pavedienam –, un jāteic, ka Berlināle kā viens no senākajiem kinoforumiem pasaulē pakāpeniski piedzīvo kvalitatīvu pacēlumu. Nemainīgi pilsētas aprisēs izkaisītajā festivālā klātesošas ir arī diskusijas un šķēpu laušanas, kas skar politisko atbildību.

Festivāls direktores Trišas Tatlas vadībā ir iesācies ar debatēm par to, ko mēs sagaidām no filmām un to veidotājiem, – te ir jāizceļ Berlināles galvenā konkursa žūrijas priekšsēdētāja kinoklasiķa Vima Vendersa preses konferencē sacītais, atbildot uz jautājumu, vai filmas spēj ietekmēt politiku: «Mums ir jānorobežojas no politikas.» Pirms gadiem režisors sacīja ko pavisam citu – tieši pretējo –, un nu šī frāze un nostāja ir saniknojusi lielu daļu kinoveidotāju, kļūstot teju vai par nedēļas garumā visvairāk apspriesto notikumu.

Festivālu atklāja afgāņu režisores Šaharbanū Sādatas dramēdija Nav labu vīriešu/No Good Men (2026), kurā viņa reflektē par pašas piedzīvoto 2021. gadā, kad ASV armija atstāja Kabulu, – viņa bija viena no pēdējām afgānietēm, kas devās prom ar amerikāņu armijas daļām. Filmas intonācija apvieno Kad Harijs satika Salliju/When Harry Met Sally (1989) un Kasablankas/Casablanca (1942) kvalitātes, tikmēr pati Sādata atveido galveno varoni Naru, kurai izveidojas attiecības ar vecāko kolēģi (Anvārs Hašīmī) no ziņu dienesta. Pašā jūtu plaukumā Taliban kaujinieki eskalē situāciju valstī. Rezultātā tapusi spirdzinoša romantiskā komēdija, kas nenovērš vaigu no sociālpolitiskās dimensijas, tomēr ir pārsteidzoši holivudiska, sekojot 80. un 90. gadu žanra piemēriem.

Ja par galveno konkursu, tajā ir sastopamas filmas ar iekšēju pretrunu sagrauztiem māksliniekiem (Grānta Džī elegantā Visi mīl Bilu Evansu/Everybody Digs Bill Evans ar Annešu Dānielsenu Lī titullomā), disfunkcionālām ģimenēm uz nervu sabrukuma robežas un Bottega somiņām un sapņiem par Donatellu Versači (Karīma Ainūza filma Rožukrūma apcirpšana/Rosebush Pruning ar zvaigžņotu aktieru ansambli – Kalums Tērners, Pamela Andersone u. c.) un jaunajiem vecākiem, kuru dzīve, tajā ienākot ne tikai trollim līdzīgam mazulim, bet arī ķermeņa šausmām, radikāli mainās, – Somijas, Lietuvas, Francijas un Lielbritānijas folkšausmu darbs Tumsas radība/ Nightborn, kura režisore ir Hanna Bergholma.

Būtiska loma festivālā ir melodrāmas žanram, kas pārstāvēts visplašāk, un tieši tajā rodamas gan mākslinieciskās neveiksmes, gan virsotnes. Tā, piemēram, ungāra Kornēla Mundruco melodrāma Pie jūras/At the Sea ar Eimiju Adamsu galvenajā lomā ir viens no samocītākajiem darbiem Berlinālē. Savukārt ticību atjautīgam scenārijam, filigrāniem aktierdarbiem un ģimenes attiecību arhitektūras pētniecībai atgriež amerikāņa Lensa Hamera Jūras karaliene/Queen at Sea par trīs paaudžu ģimeni (vienā no lomām Žiljeta Binoša), kuras centrā ir saasinājumi ar vecmammas demences diagnozi, izceļot vērtīgus, piņķerīgus atmiņas, gribas un atbildības jautājumus. Tas arī minams kā viens no festivāla pārsteigumiem.


Berlināles filmas, kuras vērts gaidīt Latvijā

ROŽUKRŪMA APCIRPŠANA/ ROSEBUSH PRUNING (2026) ★★★★

Iztēlojieties Jorgu Lantimu, kurš ir uzņēmis Saltbērnu/Saltburn (2023), sulīgi apsmaidot frāzi «nokodiet bagātos». Apmēram tā izskatās brazīlieša Karīma Ainūza satīra par ķecerīgi bagātu, amorālu un notrulinātu ģimeni Spānijā. Tomēr filma nepārkāpj gaumes latiņu – spīdošais aktieru sastāvs (Kalums Tērners, Railija Kīo, Pamela Andersone, dramaturgs Treisijs Letss un citi) piedāvā groteskus tēlus, kas tomēr nav tukšas parodijas.
 

VISI MĪL BILU EVANSU/EVERYBODY DIGS BILL EVANS (2026) ★★★★★

Melnbalta kā klavieru taustiņi, stihiska un līdzatkarības virtenē iekārtā īru režisora Grānta Džī filma ir biogrāfiska improvizācija par pianistu Bilu Evansu – vienu no godalgotākajiem džeza mūziķiem, kurš teju visu mūžu cietis no atkarībām. Galvenajā lomā ir viens no savas paaudzes izcilākajiem aktieriem – norvēģis Anešs Dānielsens Lī –, kura dzīvesstāsts atsvaidzina un veldzē labi nodeldēto žanru.

 

ROZE/ROSE (2026) ★★★★

Viena no Berlināles uzmanības luteklēm – Mihaela Hānekes domubiedra Markusa Šleincera melnbaltā portretdrāma par sievieti, kura XVII gadsimtā uzvelk bikses, lai baudītu to pašu ekonomisko un sociālo brīvību, ko vīrieši. Balstīta vēsturiskos notikumos, filma analizē dzimumu stereotipus un atsaucas uz lielmeistariem (Dreijers, Tarkovskis un citi). Tomēr pāri visam tā ir vācu kino un teātra aktrises Sandras Hilleres talanta benefice.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Palīdzība mirušā aktiera ģimenei

Nesen 48 gadu vecumā mūžībā aizgāja seriāla Dousona līcis galvenās lomas atveidotājs Džeimss van der Bīks. Aktieris pēdējos divus gadus cīnījies ar zarnu vēzi, tomēr diemžēl ārstēšanās process n...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata