Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Jaunās normālības blaknes

Ekrāns darbam, ekrāns saziņai ar mīļiem cilvēkiem, ekrāns atpūtai vakaros. Tā vienā īsā uzskaitījumā var apkopot šī brīža ikdienu. Vēl pirms gada varēja šķist, ka "jaunais normālais" būs kaut kas, kas jāpārcieš, lai pēc tam atgrieztos pie nedaudz mainījušās, bet tomēr pierastās ikdienas, bet nu jau skaidrs, ka šis ir uz ilgu laiku un visiem būs jāpielāgojas.

Jau sajucis, skaitot, kurš vīrusa vilnis šobrīd uzliesmojis un kuri ierobežojumi pēc kārtas šie ir. Cik daudz esam mācījušies no kļūdām? Vai katrs atsevišķi esam izdarījuši visu, lai situācija būtu pēc iespējas labāka? Pēc iespējas normālāka, lai ko tas arī nozīmētu katram no mums? Vai varbūt to normalitāti esam zaudējuši tiešām uz visiem laikiem un vienmēr būs jābūt gataviem atkal jauniem pavērsieniem, pēkšņām izmaiņām, neplānotai ikdienai, kur slavenie šahista trīs gājieni uz priekšu vairs nav vēlama apdomība un tālredzība, bet muļķīgs neprāts? 

Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba sarunā ar SestDienu drusku citā, lai arī saistītā kontekstā saka: "Grāmatās bija rakstīts, ka ir krīzes, ka tās var izrēķināt un ar tām var tikt galā. Bet nevienā grāmatā nekad nav rakstīts un aprēķināts, cik tieši tev tas prasīs cilvēciski un emocionāli. Tas nav bijis viegli."

Jā, cik tieši mums šī jaunā normālība prasīs cilvēciski un emocionāli? Viens ir samaksāt trīskārši pieaugušu rēķinu par gāzi un elektrību, just, kā benzīna bāka burtiski ēd naudu, – arī tas nav viegli un arī tā ir realitāte, ar kuru mums šobrīd nākas sadzīvot. Bet vēl visam tam pāri ir mūsu attiecības, mūsu spēja tikt galā, nezaudēt empātiju, turpināt klausīties un sadzirdēt vienam otru. Just līdzi tiem, kas saslimuši, vienalga, ar kādu pārliecību viņi dzīvo. Atbalstīt tos, no kuriem darba ikdiena patlaban prasa neiespējami daudz. Un vienkārši būt līdzās. Neaizmirst, ka arī ar vārdiem mēs spējam nogalināt. Nenotrulināties statistikas nežēlībā. Vēl un vēlreiz likt sev aizdomāties par patiesi vērtīgo un svarīgo dzīvē.

Kāds varbūt pārmetīs, ka šajos vārdos ir par daudz emociju. Iespējams, arī ir. Šķiet, nevienā citā brīdī sabiedrībā tik ļoti nav bijušas sajauktas emocijas ar kailiem faktiem un zinātnes nepielūdzamo skaidrību. Vienkārši gribētos, lai mēs viens otram vairāk rūpētu. Visādā ziņā. Un lai mūžviedie vārdi par nekļūšanu vienaldzīgiem mūsos dzīvotu. Citādi jau nekādi no tā visa neizķepurosimies. Bet gribētos, lai sanāk. Gribētos, lai tad, kad var no tā izvairīties, cilvēki gluži vienkārši nemirst. Jo katrs ir svarīgs.

Šīs SestDienas, 22. oktobra  – 28. oktobra numurā lasiet:

TĒMA. Dižāko prātu ražas svētki. No mēģinājumiem labāk izprast sabiedrību līdz tam, kā mēs uztveram pasauli caur pieskārienu, un klimatam – tik dažādi ir zinātnieku pētījumi, kas šogad ļāvuši saņemt prestižo Nobela prēmiju.

PASAULĒ. Eiropas enerģētiskās krustceles. Vismaz šo apkures sezonu, īpaši ja ziema būs auksta, Eiropa aizvadīs enerģētiskās krīzes un nepiedzīvoti augstu energoresursu cenu apstākļos. Tomēr pastāv radikāli atšķirīgas versijas gan par šīs krīzes cēloņiem, gan iespējamiem tās risinājumiem.

SestDienas SALONS. Es viņam teiktu – nedari to. Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba (42) par smagajiem lēmumiem, teātra identitāti un līdakām, kas nemaz tik viegli neķeras.

LAIKA MAŠĪNA. Brīvības lāpa virs Ņujorkas. Pirms 135 gadiem Ņujorkā tika atklāta Brīvības statuja, kas ar laiku kļuvusi par vienu no pilsētas (un arī ASV) galvenajiem simboliem un obligātu apskates objektu tūristiem. Statuja ir franču tautas dāvana amerikāņiem, taču ziedojumu vākšana, lai to izgatavotu un uzstādītu, abās Atlantijas okeāna pusēs neritēja tik gludi, kā cerēts. Tādēļ adresātu dāvana sasniedza tikai vienpadsmit gadu pēc tam, kad ASV jau bija nosvinējušas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas simtgadi.

SPORTS. Tūkstošdaļa Latvijas sportam. Krāšņā Daugavas ielokā Rīgas pievārtē esošajos Valdlaučos jau ilgāku laiku aktīvi rosās būvniecības tehnika, veidojot iespaidīgu, 65 tūkstošus kvadrātmetru plašu sporta kompleksu. LNK Sporta parks ir viens no vērienīgākajiem privātajiem sporta infrastruktūras projektiem, kas realizēti Latvijā. Tā pirmo kārtu iecerēts pabeigt jau 2022. gada pavasarī, bet nākamajās kārtās tiek kaldināti plāni Eiropas līmeņa futbola spēļu uzņemšanai un slēgtajai sporta spēļu hallei. Tomēr iespējas nodarboties ar sportu te tiek solītas ne tikai profesionāliem atlētiem, bet arī bērniem, jauniešiem un amatieriem – sporta entuziastiem.

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Miljoni, ērgļi un svētki

Šogad krāsosiet, slēpsiet, meklēsiet vai ripināsiet? Lai gan olu rādīšana jau labu laiku politiski folklorizējusies, svētku noskaņa ir tepat līdzās, gribas smaidīt un aicināt pavasari beidzo...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata