Neiegūstot sliktu pieredzi, nekad neuzzināsi, kas ir laba. Mārtiņam Gulbim trenera karjeras pirmsākumos kļūdu bijis pārpārēm, bet, tikai analizējot neveiksmes, viņš spējis kāpt pa karjeras kāpnēm uz augšu. Pašlaik gan nākamo pakāpienu grūti saskatīt. Pēc ļoti veiksmīgās pagājušās sezonas pie TTT Rīga sieviešu basketbola komandas vadības grožiem tradīcijām un panākumiem Latvijas bagātākais klubs šovasar tika atstāts pabērna lomā. Sapratuši situācijas nopietnību finanšu lauciņā, komandas vadītāji atsauca dalību no spēlēšanas Eirolīgā.
Laiks ritēja, bet atbildīgās personas nespēja vai negribēja TTT Rīga pārveidot no nodibinājuma par biedrību, kas ļautu efektīvāk nodrošināt kluba darbību. Tikai pirmdien beidzot izmaiņas tika veiktas, bet sezona jau ir degungalā. Saruna ar Mārtiņu notika pirms šī lēmuma pieņemšanas.
"Mums, latviešiem, ir pierasts klusēt vai arī vainu novelt uz citiem, bet šoreiz būšu skarbs. Manuprāt, nožēlojami, ka mums ir Eiropas prestižākais klubs ar 32 čempionu tituliem un deviņu mēnešu laikā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nevar – vai tagad jau izskatās, ka negrib – atrast veidus, kā nodibināt biedrību, jo atliek sēdes ik pa diviem mēnešiem. Ir jau 9. septembris, bet klubam nav nevienas spēlētājas un treneru. Pirms desmit dienām bija jāsāk trenēties, bet pilnīgi nav nekādas skaidrības. Pagājušajā sezonā iekļuvām Eiropas labāko astoņu komandu skaitā, un šogad klubs vairs nepastāv! Man zvana kolēģi no Eiropas valstīm un vaicā – kā tas ir iespējams? Man nav atbildes. Klubs nevar atrast finansējumu, kas nebūt nav astronomisks. Salīdzinot budžetus, Eirolīgā ar atrāvienu bijām pēdējā vietā."
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 16. - 22. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!