Moldovā reti kad kaut kas ir ļoti vienkārši – mūsu tikšanās laikā vēlāk saka Eiropas Savienības (ES) vēstnieks šajā valstī Jānis Mažeiks, un atliek viņam tikai piekrist: vienalga, pie kura jautājuma ķersies, te visam izrādīsies divas vai pat vairākas puses.
Valsts galvaspilsētā Kišiņevā sarunās ar amatpersonām jūtama skaidra vēlme atbrīvoties no Krievijas ietekmes un pievienoties ES, bet cilvēku noskaņojums ikdienā nebūt nav tik vienprātīgs, un veikalos blakus vietējiem tīri labi sadzīvo gan Eiropas un Ukrainas, gan Krievijas produkti un zīmoli. Kaut kur tam visam pa vidu dzīvo un aug kustība, kas aicina apvienoties ar Rumāniju, bet, aizbraucot uz Moldovas "karsto kartupeli" Piedņestru, pēkšņi šķiet, ka esi nonācis padomju laika filmā – arī tualetes pārvaldniece te apzinās savu varu, visi tiek uzrunāti tēva vārdos un uz māju sienām gozējas sociālistisko sasniegumu varoņu, goda pilsoņu portreti.
SATIKSME, ZĪMOLI, PĪRĀGI
Nolaižoties Kišiņevā, pirmais mūs sveicina kā no pagātnes izkāpis uzraksts Aeroflot, un mazā lidostiņa ar divām bagāžas lentēm ļauj secināt, ka milzīgus tūristu pūļus te neapkalpo. Ir pelēka, apmākusies diena, līņā, un arī ceļš uz pilsētu milzīgu krāšņumu nesola – visapkārt padomju laika blokmājas. "Tāds mūsu Purvciems," saka viens no ceļabiedriem, un es domās tam piemetinu: tikai vēl daudzkārt lielāks. Te daudzstāvu mājas ar pieciem stāviem neniekojas – visbiežāk ir deviņi, bet saskaitu arī piecpadsmit un vairāk.
Arī centrālā iela nav nekāds joks – pa trim joslām katrā virzienā, un tā cauri visai pilsētai. Dzīvā satiksme gan netraucē vīrietim ratiņkrēslā ubagot uz ielas, veikli un, kā izskatās, bez mazākajām bailēm lavierējot starp automašīnām.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12. - 18. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!