2021. gada janvāra notikumi, par kuru simboliem ir kļuvis specializēto veikalu tīkls GameStop, gados jauns un anonīms finanšu guru ar pseidonīmu Rēcošais kaķēns (Roaring Kitty), brokeru kompānija Robinhood, kas sevi pozicionēja kā cīnītāju pret lielo biržas spēlētāju visatļautību, kā arī kopiena r/WallStreetBets, nešaubīgi ieies finanšu pasaules vēsturē kā veiksmīgs mēģinājums ''sodīt'' augsta riska ieguldījumu fondus (jeb tā dēvētie hedžfondi – no angļu valodas vārda hedge) par šo institūtu pārmērīgi augsto pašnovērtējumu un visatļautības sajūtu. Epopeja vēl ne tuvu nav beigusies, tostarp tāpēc, ka neviens no entuziastiem nav izdarījis neko nelikumīgu un šī iemesla dēļ nav skaidrs, kā novērst līdzīgu notikumu atkārtošanos nākotnē. Turklāt kustība, kas sākotnēji tika pozicionēta kā kas līdzīgs zibakcijai, nu jau vēršas plašumā arī citās pasaules valstīs.
Šajā gadījumā īpaši svarīgi pieminēt, ka atšķirībā no Latvijas, kur pārliecinošam vairākumam iedzīvotāju biržas spekulācijas ir kas tāls un nesaprotams, aiz okeāna tieši biržas un to darbība tiek uzskatītas par visas ekonomikas stūrakmeni, bet finanšu tirgos (vai spekulācijās) ir iesaistīti desmitiem miljoni amerikāņu.
Pateicoties šādam fonam, entuziasti amatieri, kas apvienojušies sociālajos tīklos un uzskatāmi parādījuši esošās sistēmas trūkumus, ietekmējot biržu darbību, ir izraisījuši stāvokli, kas būtu saucams vismaz par tuvu panikai, ja ne vairāk. Izskan pat apgalvojumi, ka šādas kopienas ir spējīgas sagraut visu ASV tautsaimniecību.
''Dīvāna investoru'' spēks
Kas tad īsti ir noticis, un kā viss sākās? Par ažiotāžas cēloni kļuvusī kompānija GameStop ir starptautisks videospēļu un to aksesuāru, kā arī plaša patēriņa elektronikas veikalu tīkls, kas jau vairākus gadus pēc kārtas pārdzīvo nebūt ne labākos laikus. Videospēļu industrija pārceļas uz tiešsaisti un lieliski iztiek bez starpniekiem, tāpat tiešsaistē ir iespējams iegādāties arī spēļu konsoles un jebkādu sadzīves elektroniku. Tādēļ specializēto mazumtirdzniecības veikalu apmeklētāju skaits un peļņa sarūk, bet tālākās nākotnes perspektīvas ir neskaidras. Arī GameStop palēnām slēdza savus mazumtirdzniecības veikalus, bet kompānijas akciju cena Ņujorkas fondu biržā slīdēja lejup – 2013. gadā tā bija 55 ASV dolāri par akciju, savukārt pagājušā gada sākumā saruka jau līdz četriem dolāriem par akciju.
Sākot no pērnā gada vidus, cena gan atkal sāka augt un gada nogalē sasniedza aptuveni 20 dolāru par akciju, tomēr uzreiz vairāki augsta riska ieguldījumu fondi bija pārliecināti, ka GameStop akciju cenu gaida tālāks kritums. Attiecīgi – tie ieguldīja ievērojamus līdzekļus tā dēvētajās īsajās pozīcijās (short selling) attiecībā uz GameStop. Tomēr šā gada janvārī pēkšņi notika pretējais: GameStop akciju cena sāka strauji kāpt un 28. janvārī sasniedza jau gandrīz 400 dolāru par akciju, savukārt kompānijas kapitalizācija (kopējā vērtība biržā) pieauga no 3,1 miljarda dolāru 4. janvārī līdz 18,7 miljardiem dolāru 28. janvārī (atbilstoši Yahoo Finance datiem).
Jāpiebilst, ka atsevišķos brīžos GameStop akcijas tika tirgotas pat par vēl krietni augstāku cenu.
Aiz GameStop akciju cenu straujā kāpuma stāvēja sociālā tīkla Reddit kopienas r/WallStreetBets (pagājušā gada sākumā šajā 2012. gadā izveidotajā kopienā bija nedaudz vairāk par miljonu dalībnieku, bet šā gada janvāra beigās kopienas dalībnieku skaits pārsniedza sešus miljonus cilvēku) tā dēvēto dīvāna investoru koordinētas darbības. Tās vadīja anonīmais Rēcošais kaķēns, kurš bez maksas dod padomus saviem šobrīd ap 200 tūkstošiem sekotāju YouTube kanālā. Akciju tirdzniecībai minētā kopiena izmantoja galvenokārt brokera Robinhood piedāvāto tiešsaistes tirdzniecības platformu un mobilo lietotni – tās vienkāršības un vieglās izmantojamības dēļ. Jāpiezīmē, ka ar tirdzniecību biržās tradicionāli ir atļauts nodarboties tikai sertificētiem brokeriem, kuri kā starpnieki darbojas savu klientu jeb ierindas investoru uzdevumā. GameStop gadījumā par šādu starpnieku kļuva sertificēta brokeru kompānija Robinhood, kura beigās, neraugoties uz savu nosaukumu un iepriekšējo pozicionēšanos, necik cēla gan neizrādījās.
Kopumā situācijā, kad augsta riska ieguldījumu fondi gaidīja GameStop akciju cenu tālāku kritumu, Rēcošais kaķēns aicināja savus sekotājus rīkoties, lai panāktu cenu kāpumu. Tā arī notika, un 30. janvārī, ieguldot kopsummā 746 tūkstošus dolāru, aktīvisti bija spējuši tos pārvērst 48 miljonos dolāru jeb gūt peļņu 6300% apmērā. Ieguldījumi tika veikti vairākās daļās, tostarp vienā gadījumā Rēcošajam kaķēnam izdevās pārvērst 56 tūkstošus par 16 miljoniem dolāru jeb, citiem vārdiem sakot, gūt fantastisku peļņu vairāk nekā 28 500% apmērā. Ar iespaidīgu peļņu šobrīd lepojas arī krietns skaits citu r/WallStreetBets dalībnieku, turklāt, cik noprotams, tā ir nevis virtuālā peļņa (proti, balstīta uz akciju cenu konkrētā brīdī), bet pavisam reālas naudas summas, kas saņemtas par akciju pārdošanu.
Visā šajā procesā gan, protams, ir arī zaudētāji. Ja tā var teikt, visu šo ''banketu'' apmaksāja augsta riska ieguldījumu fondi (ja vienkāršoti, tad finanšu spekulanti).
Viens no tiem – Citron Research – zaudēja pat 3,5 miljardus no savā pārvaldījumā esošajiem 12,5 miljardiem dolāru un nonāca reālu bankrota draudu priekšā, lai gan beigās tika izglābts. Domājams, ka ziņu par šī fonda nedienām r/WallStreetBets dalībnieki uzņēma ar īpašu gandarījumu, jo tieši Citron Research vadības augstprātīgie izteikumi par kopienu noveda pie tās dalībnieku vēlmes pārmācīt Volstrītas ''resnos runčus'' un it īpaši vienu no tiem Citron Research personā. Cits fonds, Melvin Capital, zaudēja 2,75 miljardus dolāru, un neveiksminieku uzskaitījumu varētu turpināt.
Turklāt ar to viss vēl nebeidzās. Panākumu un sociālā taisnīguma atjaunošanas vēlmes iedvesmotie r/WallStreetBets dalībnieki nekavējoties sāka mēģinājumus atkārtot GameStop stāstu arī ar citu, viņuprāt, nenovērtētu kompāniju akcijām, kā arī metās pacelt sudraba cenu, šādi radot pieaugošus un arvien iespaidīgākus zaudējumus investīciju fondiem, kuri savas likmes bija izdarījuši uz akciju vai izejvielu cenu kritumu.
Atbilstoši The Wall Street Journal janvāra beigās veiktajām aplēsēm kopējie fondu zaudējumi varētu būt sasnieguši ap 70 miljardiem ASV dolāru, turklāt nav izslēgts, ka beigās tie izrādīsies vēl ievērojami lielāki.
Lavīnas efekts
Te jāpaskaidro, kā šajā gadījumā darbojas biržas mehānismi, kā rīkojās Rēcošais kaķēns un viņa sekotāji un kamdēļ viss notika tieši tā, kā notika. Tā dēvētā īsā pozīcija jeb ''lāču'' taktika ir spēle uz cenu pazemināšanos – ja ļoti vienkāršoti, tad tas nozīmē, ka augsta riska ieguldījumu fondi uz kādu iepriekš noteiktu laiku ''aizņemas'', visbiežāk no lielajiem brokeriem vai pašām biržām, konkrētu kompāniju akcijas, kas nekavējoties tiek pārdotas. Īsi pirms līgumā paredzētā akciju atdošanas termiņa jeb opcijas iestāšanās brīža akcijas atkal tiek nopirktas, un, ja to cena tobrīd ir zemāka nekā aizņemšanās brīdī, tad darījums ir veiksmīgs. Savukārt, ja akciju cena tā arī nav kritusies vai ir pat palielinājusies, fondam nākas ciest zaudējumus. Jāņem vērā arī, ka gadījumos, kad akciju cenas nevis krītas, bet sāk celties, no īso pozīciju turētājiem visbiežāk tiek prasīts papildu nodrošinājums, pretējā gadījumā solot likvidēt pozīciju (margin call). Savukārt mēģinājumi minimizēt zaudējumus, steigšus iegādājoties nepieciešamo akciju apjomu, kamēr to cena vēl nav sasniegusi astronomiskus apjomus (gamma squeeze), likumsakarīgi noved tikai pie cenu tālāka un ļoti strauja kāpuma (short squeeze), kas skaidrojams arī ar to, ka akciju tirgū bieži tīri fiziski ir mazāk, nekā ir noslēgts tā saucamo opciju. Tas ir iespējams tāpēc, ka vienu akciju īso pozīciju ietvaros var aizņemties vairākkārt. Konkrēti GameStop gadījumā kulminācijas brīdī īsās pozīcijas bija noslēgtas par 140% uzņēmuma akciju. Vēl svarīgi, ka lielākā daļa šo darījumu tiek veikta nevis par saviem, bet aizņemtiem līdzekļiem tā dēvēto plecu ietvaros. Protams, šeit ir daudz dažādu nianšu, taču pamatprincips ir apmēram tāds.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka spēle uz akciju cenu pazemināšanos, lai cik pareiza un finansiāli veiksmīga tā arī neizskatītos no naudas pelnīšanas viedokļa, bieži tiek nosodīta – galvenokārt tāpēc, ka atstāj jūtami negatīvu ietekmi uz to kompāniju darbību, kuru akciju cenu pazemināšanās tiek gaidīta.
Situācija, kad gluži vai no katra gludekļa tiek vēstīts, ka lielie biržas investori gaida tā vai cita uzņēmuma neizbēgamu krahu, atstāj ietekmi gan uz šo uzņēmumu darbību, gan klientu noskaņojumiem un kalpo par stimulu tam, ka beigās šis krahs arī tiešām iestājas, turklāt reizēm pat gadījumos, kad konkrētās kompānijas perspektīvas ne tuvu nav bezcerīgas. Rezultātā plaši izplatīts un savā ziņā pamatots ir viedoklis, ka ierobežots skaits augsta riska ieguldījumu fondu savas peļņas vārdā lielā mērā izlemj, kuram no biržā kotētajiem uzņēmumiem dzīvot vai mirt, bet tas pavisam noteikti nevairo simpātijas pret šiem fondiem.
Atgriežoties pie GameStop – pērn koronavīrusa pandēmijas izraisīto ekonomisko problēmu un izolācijas dēļ lielam skaitam amerikāņu parādījās interese par tirdzniecību biržās. Cik liels ir šādu par dīvāna investoriem dēvētu cilvēku kopējais skaits, precīzi nav zināms, taču ir skaidrs, ka tas sniedzas miljonos. Parastā situācijā absolūtam vairākumam šīs publikas neizbēgami būtu bijis lemts kļūt par tām biržas dalībnieku jeb individuālo investoru kategorijām, kas tiek dēvētas par zaķiem, aitām, lemingiem vai citos līdzīgos nosaukumos, jo, ja tā var teikt, savas nezināšanas par biržas specifiku dēļ viņi atrodas uz finanšu barības ķēdes zemākā pakāpiena.
Šoreiz izrādījās, ka dīvāna investori nav gatavi vienkārši atdot savus ietaupījumus (bet vismaz daļā gadījumu arī bezdarbnieku un sociālos pabalstus) lielajiem spekulantiem, bet gan izmanto sociālo tīklu iespējas un apvienojas virtuālās kopienās, lai sekotu to priekšgalā esošo zinātāju padomiem.
Daudzi plašsaziņas līdzekļi arī uzskata, ka ievērojamu daļu šo kopienu dalībnieku vieno politiski motivētas antipātijas pret Volstrītas fondiem, kas šīs sabiedrības vidū tiek uzskatīti gluži vai par noziedzīgām, nesamērīgu varu sagrābušām un korumpētām institūcijām. Ka šis viedoklis ir ne gluži bez pamata, liecina fakts, ka šajās virtuālajās kopienās ļoti labi sadzīvo gan ASV eksprezidenta Donalda Trampa, gan Demokrātu partijas kreisā spārna līdera Bērnija Sandersa pārliecināti atbalstītāji.
Uz šāda fona aicinājums nostādīt nepiedienīgā pozā (politkorekti izsakoties) Volstrītas ''resnos runčus'', šim mērķim izmantojot GameStop, atrada patiešām daudz dzirdīgu ausu. Turklāt šīs akcijas dalībniekiem arī nebija jādara nekas pārdabisks vai nelikumīgs – vienīgi jāiegādājas GameStop akcijas un jāatsakās tās pārdot. Tērētas šim mērķim tika pieticīgas summas – parasti daži simti dolāru uz vienu cilvēku. Netika arī slēgtas nekādas opcijas utt., taču, tā kā šādu akciju pircēju bija daudz un viņu skaits turpināja augt, biržā sāka trūkt akciju īso pozīciju noslēgšanai, izraisot to cenu kāpumu un novedot pie jau pieminētajām vispirms gamma squeeze, bet pēc tam short squeeze jeb, vienkāršāk izsakoties, – radot lavīnas efektu, kas beidzās vairāk nekā ar 20 reižu lielāku GameStop akciju cenu kāpumu gada laikā un ļāva visiem pasākuma dalībniekiem gūt ievērojamu morālo, bet daudziem arī materiālo gandarījumu, turklāt īpaši lielos apmēros.
Risinājuma meklējumi
GameStop epopeja tika piebremzēta, brokeriem, tajā skaitā Robinhood, janvāra beigās uz laiku vienkārši apturot gan šīs kompānijas, gan arī vēl citu uzņēmumu, pret kuriem vērsās r/WallStreetBets dalībnieki, akciju tirdzniecību. Šāds solis ļāva apturēt tālāku akciju cenu kāpumu, un 2. februārī to cena noslīdēja līdz 325 dolāriem. Tiek uzskatīts, ka ar laiku tās atgriezīsies ''adekvātā'' līmenī, par kādu tiek uzskatīti 15 dolāri par akciju. Tāpat ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ir sākusi izmeklēšanu par iespējamu manipulēšanu tirgū, kā arī ir solījusi ieviest papildu regulējumu, lai nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos. Tomēr, kā uzskata specializētie izdevumi, ja kas arī tiks regulēts, tad tā būs opciju tirdzniecība un spekulēšana uz akciju cenu pazemināšanos, jo aizliegums mazajiem investoriem koordinēti iepirkt kāda uzņēmuma akcijas un vienkārši turēt tās savā īpašumā būtu atklāts absurds un visu iespējamo biržas darbības principu pārkāpums. Kaut gan ir arī pesimisti, kuri uzskata par iespējamu pat šādu variantu.
Papildus tam Volstrītas Centrālā klīringa palāta (Depository Trust & Clearing Corporation), atsaucoties uz Robinhood tirgoto akciju nesamērīgo volatilitāti (cenu svārstīgums), pieprasījusi no brokeru kompānijas papildu nodrošinājumu miljarda ASV dolāru apmērā. Šī prasība uz brīdi nostādīja kompāniju bankrota draudu priekšā, lai gan beigās tai izdevās aizņemties prasītos līdzekļus. (Gadījumā, ja Robinhood tas neizdotos un kompānija bankrotētu, tā jauntapušo miljonāru daļa, kas pagaidām nav pārdevusi savas GameStop akcijas, varētu saņemt tikai valsts garantētos 500 tūkstošus dolāru, kas gan jebkurā gadījumā būtu vairāk nekā viņu ieguldījumi.)
Tāpat plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus ir sākuši pārplūdināt žēlabaini stāsti par augsta riska ieguldījumu fondu ciešanām un to, ka galvenie zaudējumu cietēji ir šo fondu ieguldītāji – tostarp dažādi pensiju un universitāšu fondi, labdarības iestādes un citas līdzīgas institūcijas.
Cits virziens ir atgādinājums par to, ka galvenie ieguvēji no visa notikušā ir nevis r/WallStreetBets kopienas dalībnieki, bet GameStop lielie akcionāri, tostarp desmit lielākie uzņēmuma finanšu investori ir palielinājuši savu aktīvu vērtību par 13 miljardiem dolāru. Divu lielāko uzņēmuma akcionāru – miljardieru Raiena Koena un Donalda Fosa – daļu vērtība uzņēmumā ir pieaugusi attiecīgi par 2,7 miljardiem un 1,1 miljardu dolāru, GameStop vadībai piederošo akciju vērtība – par 300 miljoniem dolāru utt., kamēr tikai daži r/WallStreetBets dalībnieki var lepoties ar peļņu 20–50 miljonu dolāru apmērā, un arī tā pagaidām daļā gadījumu tomēr ir tikai virtuāla (taisnīguma labad gan jāpiebilst: gluži tāpat kā lielāko akcionāru peļņa, jo GameStop plāno nopietnus pārkārtojumus darbībā un papildu akciju emisiju, kamdēļ akcionāri un vadība nesteidzas pārdot savas akcijas).
Taču galvenais jautājums, uz kuru pagaidām nav rasta atbilde, tikmēr ir cits: vai amerikāņiem un ASV ekonomikai tik svarīgajās fondu biržās ir parādījies jauns un neatkarīgs spēlētājs, proti, entuziastu amatieru apvienības, kas ir spējīgas radikāli satricināt daudzu tradicionālo spēlētāju pozīcijas, bet sliktākajā gadījumā pat novest pie biržu kraha? (Jāatzīmē: ASV gadījumā tas automātiski nozīmē arī visas ekonomikas krahu.) Vai arī notikušais tomēr ir tikai atsevišķa zibakcija, kas parādījusi nepilnības esošajā biržu regulējumā, un pēc šo nepilnību apzināšanas šādi gadījumi vairs nebūs iespējami?
Atbildēs uz šiem jautājumiem ir dažādi viedokļi, un katram no tiem ir savi piekritēji un noliedzēji. Vieni uzskata, ka dīvāna investori, pat neraugoties uz to, ka viņiem nav tādu līdzekļu, lai būtiski satricinātu biržas, koordinētas rīcības gadījumā (it īpaši pastāvot politiskai motivācijai) ir spējīgi aizsākt arī tādas finanšu lavīnas, kas var noslaucīt visu savā ceļā. Tikmēr otri apgalvo, ka varas iestādēm un regulatoriem vienkārši jāaizliedz riskantas darbības, pat ja tās ir pretrunā ar līdz šim sludinātajiem tirgus likumiem, un jāvadās pēc principa, ka tas, kas atļauts Jupiteram (šajā gadījumā lielajiem spekulantiem), ir aizliegts vērsim. Ticamāk gan šķiet, ka arī šajā gadījumā nāksies atrast kādu vidusceļu, taču, kāds tas būs, pagaidām nav skaidrs.