Domājot par savu iespējamo segvārdu, Ilmārs Poikāns svārstījies starp Matrix filmu varoni Neo un mūsu pašu Lāčplēsi, bet ir vēl kāds trešais personāžs, kas bieži tiek piesaukts saistībā ar Poikānu. Viņš nereti tiek dēvēts arī par «latviešu Robinu Hudu», kurš cenšas palīdzēt ierindas pilsoņiem cīņā pret valdošās elites patvaļu. Atšķirībā no leģendām apvītā Robina Huda, kurš darbojies pēc principa «aplaupi bagātos, apdāvini trūcīgos», Poikāns pie tik agresīvām metodēm nav ķēries, tomēr var just, ka viņā mājo taisnības cīnītāja gars. Ekonomikas krīzes laikā Neo centās atmaskot amatpersonas, kas negribēja atteikties no «trekno gadu» tikumiem, savukārt pēdējā laikā viņš aktīvi iesaistījies cīņā par godīgākiem elektroenerģijas tarifiem.
2010.gada 11.maijā policija aizturēja toreizējo LU Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku Poikānu, jo bija ieguvusi pierādījumus, ka tieši viņš ir plašu ievērību guvušais «hakeris» Neo. Par viņa aktivitātēm sabiedrība uzzināja 2010.gada februārī, kad Neo sāka publicēt no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas iegūtos datus par atalgojuma līmeni valsts iestādēs un uzņēmumos. Pie šiem datiem Neo ticis, izmantojot nepilnības VID datu bāzē, kas viņam bez īpašas piepūles ļāva lejupielādēt milzīgu datu apjomu. Neo uzdevās par pašpasludinātās «Ceturtās atmodas tautas armijas» aktīvistu; datu publicēšanas mērķis bija uzskatāmi parādīt, ka arī ekonomikas krīzes laikā daži valsts darbinieki ir «vienlīdzīgāki par citiem» un vispārējā algu samazināšana uz viņiem neattiecas.
Lai gan reti kurš apšauba Poikāna cēlos nodomus, tomēr varas iestādes uzskata, ka viņš rīkojies ar pretlikumīgām metodēm. Pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas Valsts policija lūgusi prokuratūrai uzrādīt apsūdzību Poikānam, kurš tiek vainots par nesankcionētu piekļūšanu uzņēmumu komercnoslēpumam. Šonedēļ kļuva zināms, ka apsūdzība ir izvirzīta. Policija skaidro, ka «Poikāns, lejupielādējot, apstrādājot un publicējot VID datus, kas satur lielu daudzumu fizisko personu datu par darbavietu, ienākumiem, dzīvesvietu, šiem datu subjektiem radīja būtisku kaitējumu, ievērojami apdraudot viņu Satversmē noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību». Poikāns apgalvo, ka nejūtas vainīgs šādos pārkāpumos. Viņš uzsver, ka Neo publicējis tikai valsts iestāžu un uzņēmumu atalgojuma datus, nevis informāciju par privātiem uzņēmumiem.
Par iespējamo tiesas prāvu Poikāns pagaidām izsakās atturīgi, jo «visu, ko teikšu, varēs izmantot pret mani». Prokuratūra jau pagājušogad izbeidza kriminālprocesu sadaļā par VID datu bāzes uzlaušanu, jo nekāda uzlaušana nav notikusi: sistēmas nepilnību dēļ dati bija viegli pieejami. Poikāns nepiekrīt uzskatam, ka Neo publicētie dati kalpoja tikai sabiedrības ziņkārības apmierināšanai un skaudības vairošanai. «Man nav vēlmes uzzināt, cik kurš nopelna. Mani vairāk interesē, lai sistēma būtu taisnīga. Lai nav tā, ka vieni nodokļos maksā visu, citi neko, ka miljonārs samaksājis mazāk nekā kvalificēts speciālists.»
Zināmu artavu atklātības vairošanā devis arī Neo, jo drīz pēc viņa aizturēšanas izraisītā skandāla Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas pieprasa, lai valsts amatpersonu atalgojums katru mēnesi tiktu publicēts internetā. Ieejot attiecīgās valsts iestādes mājaslapā, tagad katrs var pārliecināties, kādu atalgojumu saņem par nodokļu maksātāju naudu algotie darbinieki. Poikāns spriež, ka šādas sistēmas ieviešana bija diezgan tiešas sekas Neo darbībai.