Kārlis Leiškalns: Neuzskatu sevi par nodevēju

Iespējams, Leiškalns ir viens no tiem latviešiem, kuru dēļ Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons Saskaņas sarakstu nosauca par "prostitūtu sarakstu". Šāda tipa jautājumiem Leiškalns ir sagatavojies un nezaudē savu tradicionālo omulību, apgalvodams, ka jauno misiju veicot ar prieku un baudu.

Rakstniekam Īzakam Bābelam pieder teiciens "Ļeņina taisnes noslēpumainā līkne". Kā jūs, sācis ar piederību tādām labējām partijām kā Latvijas ceļš un Tautas partija, esat nonācis līdz Saskaņai, kas sevi dēvē par sociāldemokrātisku? Biežāk jau cilvēki jaunībā ir sociālisti un uz vecumu kļūst konservatīvi, nevis otrādi.

Es jaunībā biju antisovetčiks (pretpadomju uzskatu piekritējs – red.) un nevarēju iedomāties, ka notiks tā, kā ir noticis. Sāku liberālajā partijā Latvijas ceļš. Diemžēl pēc vēlēšanām, kurās tā zaudēja, un pēc intervijas Dienā, kurā teicu, ka Latvijas ceļš vienatnē vairs nepastāvēs un jāapvienojas vai nu ar Tautas partiju vai Pirmo partiju, Godmanis mani par šiem vārdiem izslēdza no Latvijas ceļa. Kad nomira Tautas partija, iestājos Amerika partijā Gods kalpot Rīgai, kurā ir diezgan daudzi cilvēki no Latvijas ceļa, arī no Tautas partijas.

Kāpēc stājāties Gods kalpot Rīgai?

Sapratu, ka ir tāda politiska partija. Ne Vienotībai, ne kam es neesmu vajadzīgs, bet tolaik galīgi nedomāju par startu ne pašvaldību, ne Saeimas vēlēšanās. Bet, kad Ameriks man piedāvāja startēt... Pie tam tas nebija tik cieti, ka viņi noteikti startēs kopā ar Saskaņu. Tur bija vairāki varianti, iespējams, es būtu startējis kopā ar Repši. Bet esmu lojāls. Nekad neaizeju pats, mani parasti padzen, jo esmu liels brīvdomātājs. Mani var pārliecināt – kā jebkuru, bet mani nevar piespiest rīkoties, kā kādam vai aiz kāda stāvošam ienāks prātā. Respektīvi, sapratu, ka man ir jābūt lojālam. Ar Ameriku mani saista gan osta, gan asociācija, gan partija – ja reiz esmu tās biedrs un viņš man to piedāvā, es mierīgi startēju – jo nav vairs ne 1993., ne 1996.gads, tagad ir pavisam citi laiki.

Teicāt, ka Vienotībai neesot vajadzīgs. Vai tas nozīmē, ka labāk būtu gribējis kandidēt kādas citas partijas sarakstā, ja tā ņemtu?

Nē, tā gluži nav. Jau stāstīju, kā lietas attīstījās. Kad Ameriks man piedāvāja startēt kā trešajam numuram Vidzemes sarakstā, domāju ne ilgāk par minūti un piekritu. Darbs parlamentā man patīk, esmu jokojis, ka gribētu nomirt Saeimas tribīnē. Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons šo sarakstu esot nosaucis par "prostitūtu sarakstu". Dievs ar viņu, es sevi sauktu bībeliski: "Tagad es to daru ar prieku un baudu, bet ne par naudu." Nesalīdzināšu ar Jēzu, kas nolaidās pie spitālīgajiem, bet man nav atgrūšanās sajūtas. 1993.gadā es to nebūtu varējis iedomāties, tad biju daudz tuvāk naciķiem. Mēs bijām nacionālisti tāpēc, ka apstākļi mūs spieda tādiem būt – ne jau tāpēc, ka gribējām justies pārāki par citiem, bet tāpēc, ka gribējām justies paši.

Ja jums uz ielas kāds tagad nāks klāt un teiks: "Kārli, tu esi nodevējs!", ko atbildēsiet?

Ir jau teikuši. Neuzskatu sevi par nodevēju, esmu pārliecināts, ka daru pareizi, un agri vai vēlu tām kopienām būs jāsadod rokas kopā.

Vai latviešus Latvijā saucat par kopienu, nevis par pamatnāciju?

Protams, par pamatnāciju, bet ir divas valodas un kultūras kopienas – latviski runājošie un krieviski runājošie. Latvijas krieviem šodien vairāk nekā pirmās brīvvalsts laika krieviem ir atvērtas durvis uz lielo krievu kultūru, citādi viņi jau sen būtu tuvāk mums, bet tik un tā pēc gadiem divpadsmit mēs visi būsim vieni.

Vai Latvijas skolas kādreiz pāries uz izglītību tikai valsts valodā?

Agri vai vēlu. Tas ir 10–12 gadu, vienas paaudzes jautājums. Mēs visi runāsim latviski, mūsu saskarsmes pamatvaloda būs latviešu. Jau tagad jebkurš vidusskolas beidzējs brīvi runā latviski.

Bet ja impēriskā apziņa liek viņam runāt krieviski?

Nedomāju, ka viņiem vairs ir impēriskā apziņa. Atkārtoju: lielākā daļa krievu–Latvijas pilsoņu ideoloģiski vairs nepieder Krievijas impērijai.

Ja pēc vēlēšanām Saskaņa atkal netiks pie varas, vai te nesāksies Urbanoviča vairākkārt piesauktā Biškeka?

Nekad te nebūs ne Biškekas, ne Ukrainas notikumu. Protams, ja cilvēkus tur politiskā geto, viņu lojalitāte samazinās. Taču šobrīd tā nav, pateicoties arī Krievijas televīzijai. Cilvēki taču redz, ka Solovjovs un Kiseļovs viņiem melo, acīs skatīdamies.

Valdības koalīcijā, kuru veidotu Saskaņa, Ždanokas partija un Sudrabas partija, jūs ietu?