Nevilcinoties metās dīķī
Lauberē ilgu laiku trūcis peldvietas, tāpēc netālu no pamatskolas izraktais dīķis jūnijā peldēt gribētājus piesaistīja ar fascinējošu spēku, neļaujot kritiski novērtēt dīķa dziļumu un peldēšanās drošumu. Neapdomīgi dīķa vilinājumam ļāvās arī Sandris.
Iespējams, puisi pievīla paša pārgalvība, varbūt gadījās aizķerties aiz kādas ūdenī paslēpušās saknes, varbūt vainīgs bija ūdenstilpnes mālainais pamats, kurā viegli iestigt, - pēc notikušā Marta dzirdējusi dažādas lauberiešu versijas par negadījuma cēloņiem, bet tajā vasaras dienā, kad viņas un sen neredzētas bērnības draudzenes aizrautīgo sarunu pārtrauca pieskrējuša zēna palīgā saucieni un izmisuma pilnie vārdi, ka dīķi slīkst viņa draugs, Marta nevilcinājās ne brīdi, bet pieskrēja pie dīķa, ielēca ūdenī un centās slīkstošo izvilkt krastā. Tas viņai arī izdevās. «Kā izdevās, to pati joprojām nesaprotu,» smaidot atzīst glābēja.
«Mirklī, kad metos dīķī, man nebija nojausmas, kas ir slīkstošais cilvēks, vai pazīstu es viņu vai ne. Man prātā bija tikai viena doma: «Vajag palīdzēt, vajag izglābt, noteikti vajag izvilkt slīkstošo laukā no dīķa - krastā, drošībā.» Sandris atradās zem ūdens un grima aizvien dziļāk, man šķita, ka viņam jau bija zudušas dzīvības pazīmes, bet laikam paguvu viņu no ūdens izvilkt pareizajā brīdī. Rīkojos gluži instinktīvi, iepriekš nebiju slīkstošu cilvēku glābusi, neesmu arī speciāli mācījusies, kā tas jādara,» stāsta M. Lauva un piebilst - baiļu, ka slīkstošais jaunietis arī viņu var ievilkt dīķa dzelmē, neesot bijis, «par pašas drošību man vispār neienāca prātā raizēties».
Martai izdevās Sandri veiksmīgi izvilkt krastā un veikt elpināšanu. Pēc slīkšanas jaunietis gan sasirdzis ar plaušu karsoni, un viņš ārstējies Ogres slimnīcā, bet tagad, kā stāsta Sandra mamma Anda, ir atkal vesels, turpina mācīties skolā un 12. oktobrī gatavojas svinēt 17. dzimšanas dienu. «Uz dīķi peldēties gāja arī citi bērni, ne jau Sandris vienīgais. Visticamāk, dēls sāka slīkt, jo pārvērtēja savu peldētprasmi, varbūt viņam, peldot un jūtot, ka zūd spēki, sākās panika. Labi, ka Marta bija tuvumā, bail pat iedomāties, kas citādi varēja notikt,» emocionāli bilst Sandra mamma, kurai ir prāvs bērnu pulciņš - seši, «no viņiem vecākajam jau 27 gadi, jaunākam - 15».
Marta saka, ar Sandri un viņa ģimeni pirms šī notikuma nav bijusi pazīstama un arī pēc Sandra izglābšanas tikai «puiša māsa portālā draugiem.lv atsūtīja vēstuli, pateica paldies, neviens cits no šīs ģimenes ar mani nav sazinājies, bet es jau negaidu pateicību, galvenais, ka cilvēks palika dzīvs». Toties Martas mamma jūtoties ļoti priecīga, ka viņai ir tāda meita, kura gatava lēkt ūdenī un glābt cilvēku.
«Labestība man ir no ģimenes. Mamma man vienmēr mācījusi, ka jābūt izpalīdzīgai, ja kādam klājas slikti - jāpalīdz,» atceras Marta un piebilst, ka apņēmusies, kad viņai būs bērni, mācīt viņiem sirsnību. M. Lauva atzīst, ka labestību guvusi, arī tiekoties ar savu pašlaik Kanādā dzīvojošo vīramāti: «Man ir ļoti paveicies ar vīramāti. Mūsu steidzīgajā pasaulē, kad visi skrien, nevienam nekad nav laika un katrs domā tikai par sevi, Iveta mudina apstāties un saskatīt pozitīvo.»
Saņēmusi dāvanu
Marta atceras, ka, pirmo reizi ieraugot liktenīgo Lauberes dīķi, viņai prātā ienākusi doma: «Lai citi peldas, es gan šajā dīķī nepeldēšos», bet, kā viņa tagad smejas, redz, kā sanāca, dīķi izpeldēties tomēr bija lemts, laikam liktenis. Tā Martai šķiet jo vairāk tāpēc, ka Lauberē todien viņa bijusi pavisam nejauši. Studentes ikdienas dzīve saistīta ar Rīgu. Maijā viņa nosvinējusi kāzas, bet tad vīram - vēja ģeneratoru tehnoloģiju speciālistam - nācies doties strādāt uz ārzemēm, tāpēc jaunā sieva braukusi uz Lauberi: «Paņēmu suni, iekāpu autobusā, devos apciemot mammu un senu draudzeni. Lauberē pagājusi daļa bērnības, pamatskolā te mācījos no 5. līdz 9. klasei.»
Latvijas lepnumam pieteiktā jaunā sieviete uzskata, ka notikušais ir likteņa dāvana viņai un sniedz ļoti lielu gandarījumu. «Ne diploms, ne profesionālie panākumi nav pielīdzināmi tam dziļajam gandarījumam, ko dod apziņa, ka man tikusi piešķirta iespēja izglābt cilvēka dzīvību un man tas arī izdevies,» saka Marta. Ceru, Sandris novērtē to, ka viņam ir dota otra dzimšanas diena, teic glābēja.
Grib palikt Latvijā
Sarunājoties ar Martu, labi pamanāms, ka enerģiskajai gaišmatei piemīt tās divas īpašības, kas nepieciešamas, lai mestos dīķī glābt slīkstošo un dzīvē paveiktu vēl ne mazums vērtīga, respektīvi, izlēmība un sirsnība. Jā, uzskatu, ka jābūt rīcības cilvēkam, bet bez labestības un ieklausīšanās citos cilvēkos arī nevar - savu filozofiju pauž Marta.
«Tagad Latvijā daudzi cilvēki ir drūmi, nekad nesmaida, domā tikai par savām problēmām, pat nepamana, ka puķes uzziedējušas, neievēro, ka dzīvi var svinēt, var pasmaidīt. Daudzi manas paaudzes cilvēki - vecumā ap 20-25 gadiem - domā tikai par naudu. Arī manu draugu vidū ir cilvēki, kuri aizbraukuši strādāt uz ārzemēm un raksta man - lai gan viņiem pietrūkst Latvijas, viņi jūtas laimīgi, ka dzīvo ārzemēs, jo finansiālajā ziņā ir daudz labāk nodrošināti, nekā būtu mūsu valstī, un nauda viņiem šķiet svarīgākais,» secinājusi M. Lauva un piebilst, lai arī viņas vīrs strādājis Dānijā un patlaban strādā Rumānijā, viņa savas ģimenes nākotni saista ar Latviju.
Interesē kāzu plānošana
Marta stāsta, ka viņas «hobijs un labākais draugs» pašlaik ir suns, kurš sagaida mājās, prasa ne mazums rūpju, bet dod arī pozitīvas emocijas. Lielāko daļu laika tagad prasa studiju pabeigšana. Latvijas Biznesa koledžas studiju programma gan sagādājusi pārsteigumu: «Domāju, ka mazāk būs jāmācās matemātika, bet gan jau dzīvē noderēs.» Apņēmīgā studente apgūst uzņēmējdarbību, bet darbu iecerējusi atrast valsts pārvaldē, «jo tur ir stabilitāte, valsts nodrošina sociālās garantijas un to, ka būs alga katru mēnesi». Marta nākotnē raugās mierīgi un paļāvīgi: «Gan jau paveiksies, būs labs darbs.»
Daudzi uzņēmējdarbības studenti sapņo par sava biznesa sākšanu - jo ātrāk, jo labāk, bet Marta uz to raugās pragmatiski. «Iespējams, vēlāk nonākšu līdz sava uzņēmuma dibināšanai, bet vispirms vajag iekrāt naudu un jāizdomā labs biznesa plāns.» Viens sapņos un iecerēs ierakstīts plāns gan Martai jau ir, tas saistīts ar uzņēmējdarbību kāzu rīkošanas jomā. «Šogad man pašai 12. maijā bija skaistas kāzas, kuras pati arī plānoju, un tas šķita ļoti interesanti,» atklāj Marta.
Kur pieteikt kandidātu Latvijas lepnumam?
Savu kandidātu akcijai «Latvijas lepnums 2012» var pieteikt, sūtot vēstules uz [email protected] vai pa pastu - Mūkusalas 15, Rīga, LV-1004. Pieteikuma anketas iespējams aizpildīt arī portālos:
Pēc vēstuļu saņemšanas akcijas «Latvijas lepnums» organizētāji apkopos informāciju par visiem apbalvošanai izvirzītajiem, rakstus par spožākajām personībām arī turpmāk lasiet laikrakstā «Diena».
Jau piecpadsmito gadu laikraksts Diena un TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Vairāk par tās norisi lasi akcijai veltītajā sadaļā!