Eiropas Parlamenta Prezidijs pirms vairākiem gadiem iedibināja Dafnes Karuanas Galicijas vārdā nosauktu balvu žurnālistikā. Viņas vārdā ir nodēvēta arī viena no mediju telpām Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Maltiešu pētnieciskā žurnāliste Dafne Karuana Galicija aizgāja bojā 2017. gadā, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim. Tas notika kopumā mierīgajā un drošajā Eiropas Savienības dalībvalstī Maltā. Žurnālistes nāve tiek saistīta ar viņas profesionālo darbību.
Cilvēku izvēli aizvien vairāk ietekmē viņu personīgās vērtības, un tas izpaužas pat tādās ikdienišķās situācijās kā preču un pakalpojumu iegāde. 80% patērētāju cenšas izvēlēties tās preces un pakalpojumus, ko piedāvā zīmoli, kuri atbalsta viņiem tuvas vērtības. Daudzi arī pauž kritiku, ja zīmolu vērtības ir pretrunā ar viņu uzskatiem. To secinājusi pētījumu kompānija Kantar. No Kantar sniegtās informācijas arī izriet, ka tendencei – cilvēki meklē savām vērtībām atbilstošu zīmolu – ir globāls raksturs un tā neattiecas specifiski uz Latviju.
Ideja par to, ka Latvijā lielveikaliem svētdienās jābūt slēgtiem, tiek apspriesta laiku pa laikam. Plašas diskusijas par to bija jau vairāk nekā pirms desmit gadiem, taču allaž tika secināts vien tas, ka vienprātības nav. Turklāt neiztika arī bez savstarpējiem pārmetumiem par centieniem ierobežot konkurenci, jo savas intereses ir iepirkšanās centriem, savas – mazajiem veikaliņiem un tirgiem, vēl savas – preču ražotājiem, un šīm interesēm pa vidu ir mazumtirdzniecībā strādājošie, kā arī, protams, pircēji.
Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos dzimušo bērnu skaits nav sasniedzis pat desmit tūkstošus – šī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) novembrī publiskotā ziņa radusi atbalsi tajā vidē, kurā populāri ir saukļi: "Viss slikti!" un "Šī ir neizdevusies valsts!"
Emocionālu reakciju mūsu sabiedrībā nesen izraisīja ziņa par to, ka
brāļu Kaudzīšu romāns Mērnieku
laiki tiks adaptēts vieglajā valodā.
Ideja par Mērnieku laiku pārveidi
vieglajā valodā jeb "restaurāciju"
nāk no Rakstniecības un mūzikas muzeja,
atsaucoties uz Vieglās valodas aģentūru,
skaidro LETA.
Sabiedrības labklājība ir tēma, par kuru tiek runāts gan mūsu valsts svētkos, gan ikdienā. Bieži tiek spriests, kā labklājības aspektā Latvija izskatās uz abu pārējo Baltijas valstu fona un uz kopējā Eiropas Savienības (ES) līmeņa.
Ekonomikas ministrija vakar, 5. novembrī, informēja par vairākiem priekšlikumiem pārtikas cenu samazināšanai. Viens no priekšlikumiem ir uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam. "Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku," skaidro ministrija. Ir arī vēl vairāki citi priekšlikumi.
Oktobra nogalē Rīgā notika pikets, kurā tika prasīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un tika akcentētas viesmīlības nozarē sasāpējušas problēmas. Jāatgādina, ka PVN pamatlikme ir 21%. (Detalizētu informāciju var atrast Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietnē.)
Novembris mūsu valstī asociējas ar patriotiskiem svētkiem.
11. novembris ir Latvijas
brīvības cīnītāju piemiņas
diena – Lāčplēša diena –, bet
18. novembris ir Latvijas
Republikas proklamēšanas diena.
Eiropas Centrālā banka (ECB)
oktobrī ir nedaudz samazinājusi
likmes. Lēmums tika pieņemts
17. oktobrī, bet jaunās likmes
stājas spēkā šodien – 23. oktobrī.
Pēdējos gados ECB likmēm
tiek pievērsta liela uzmanība un tiek piedēvēta milzīga ietekme. Izskan arī prognoze, ka
likmju samazināšana atdzīvinās nekustamā
īpašuma tirgu.
Nesen laikrakstā Diena un citos medijos uzmanība bija pievērsta Nobela prēmiju piešķiršanai. Saistībā ar pētījumu, kas saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā, tika uzsvērta pārvaldības loma valsts attīstībā.
Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir zema. To atklāj Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat pētījums, kas attiecas uz ES dalībvalstīm 2023. gadā.
Latvijā ik gadu pensionējas lielāks skaits cilvēku nekā darba vidē ienāk, un šāda tendence pastiprināsies, jo jauniešu skaits būs vēl mazāks. Uz to uzmanību ir vērsuši vairāki eksperti, viņu vidū Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory vadības pārstāve Anta Praņēviča un vēl citi
Laiku pa laikam kādai tautsaimniecības nozarei izdodas savas
veiksmes un neveiksmes pacelt
valstiskā līmenī un definēt kā
sabiedrības labklājības rādītāju.
Patlaban šādas ambīcijas ir
ēdināšanas nozarei, un konkrētāk – Rīgas
restorānu biznesam.
Latvijā, analizējot, kādu ietekmi atstāj Krievijas sāktais karš Ukrainā, bieži tiek apspriestas tendences ekonomikā. To, ka šis karš traucē pēc Covid-19 pandēmijas atdzimt tūrismam, uzsver ne tikai viesmīlības jomas uzņēmēji, bet arī Centrālā statistikas pārvalde.