Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Trešdiena, 15. aprīlis
Gastons, Aelita

Magda Riekstiņa

Ražošanai jāatrod īstā vide

Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai elektrības cenas būtiski nepieaugtu. Tā lakoniski var formulēt mērķi, uz kādu būtu jāizvirzās mūsu valsts enerģētikas politikai.

Bažas par vēlēšanām jākliedē

Saeimas vēlēšanu rezultāti mūsu sabiedrībā ir izraisījuši gan prieku, gan izbrīnu, gan sašutumu. Tomēr nav bijis tā, ka iedzīvotāju vairākumam rastos bažas, ka vēlētāju balsis ir saskaitītas nepareizi un ka tas ietekmējis to, kuri politiskie spēki guvuši uzvaru un kuri – ne. Ir bijuši politiķi, kuri cerējuši uz panākumiem un meklējuši vainīgos, ja panākumi nav gūti. Ir bijis arī pa kādam sazvērestības teoriju kultivētājam, tomēr tie bijuši atsevišķi gadījumi. Mūsu valsts šajā ziņā nav unikāla, tāpat ir bijis arī citur pasaulē.

Lai būtu ieguvumi ekonomikai

Dažādi finansiālie samezglojumi ar lidsabiedrību airBaltic ir saistīti jau daudzus gadus. Pašreizējā aktualitāte par to, ka politiķu vidū nav vienprātības, vai piešķirt airBaltic aizdevumu, ir tikai kārtējā, lidsabiedrībai veltītā diskusija.

Autortiesības ir jāskaidro

Digitālo risinājumu attīstība notiek tik strauji, ka reizēm normatīvais regulējums un sabiedrības redzējums netiek tai līdzi. Šopavasar par to liecina diskusija, kurā sadūrās viedokļi par internetā (blogos, sociālajos tīklos un tamlīdzīgi) ievietotā satura izmantošanu.

Vidi var uzlabot pašu spēkiem

Latvijā uzņēmējdarbības vidi pozitīvi vērtē vairāk nekā 40% uzņēmēju, bet negatīvi – vairāk nekā 50%. To atklāj augstskolas Turība Biznesa indekss, kas tika publiskots martā un ir veidots sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Nevienprātība par imigrāciju

Viens no tematiem, kas šogad Latvijā var kļūt par politisku un ekonomisku aktualitāti, ir imigrācija. Turklāt ir jau parādījušās pazīmes, kas liecina, ka attieksme pret imigrāciju šķeļ mūsu sabiedrību.

Mūžīgie strīdi par troksni

Sākoties pavasarim, tuvojas brīvdabas pasākumu un āra kafejnīcu sezona, un kārtējo reizi saasinās jautājums par izklaides troksni. Pēdējā laikā izklaides trokšņa tēmai ir pievērsusies Satversmes tiesa un Saeima. Lietā par izklaides trokšņa regulējumu Satversmes tiesa analizē to, vai normatīvajā regulējumā ir nodrošināts līdzsvars starp iedzīvotāju tiesībām uz mierīgu vidi un izklaides nozares interesēm

Izmaiņas bez lielas jēgas

Plašas diskusijas ir izraisījuši grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Šie grozījumi nosaka to, ka no 1. aprīļa bezdarbnieka statusā nevarēs būt persona, kura saņem tādus ienākumus, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts.

Kritizēt, nevis nozākāt

Gandrīz pirms katrām Saeimas vēlēšanām parādās tādi politiķi, kuri vēlētāju balsis cer iegūt, kritizējot valsts pārvaldi.

Trūkst neatkarīgu ekspertu

Atkal tie paši eksperti! Šādu pārmetumu gan medijiem, gan publiskās komunikācijas veidotājiem Latvijas iedzīvotāji velta bieži.

Rūpīgi jāvērtē, kam ticēt

Militārais konflikts Tuvajos Austrumos par aktualitāti ir padarījis jēdzienu "repatriācija". Nesen Latvija un citas valstis veica savu valstspiederīgo repatriāciju no tiem reģioniem, kurus ietekmē karadarbība, kas sākās 28. februārī līdz ar ASV un Izraēlas gaisa triecieniem Irānai.

Zaudētie miljoni liek reaģēt

Marta sākumā Latvijas Banka publiskoja maksājumu statistikas pārskatu. Tajā ir īpaši uzsvērti krāpniecisko maksājumu dati. Pērn veikti 35 tūkstoši krāpniecisko maksājumu 10,5 miljonu eiro apjomā. «Vidēji dienā veikti 19 krāpnieciski kredīta pārvedumi (vidējā summa – 1171 eiro) un 77 krāpnieciski karšu maksājumi (vidējā summa – 85 eiro),» ir secinājusi Latvijas Banka.

Viltīgo solījumu laiks sācies

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām, kas gaidāmas 3. oktobrī, palikuši septiņi mēneši, un jau ir vērojama gatavošanās šīm vēlēšanām gan praktiski, gan saturiski. Tā, piemēram, ir jau paziņots, ka Rīgā varēs balsot 158 vēlēšanu iecirkņos, no kuriem 111 atradīsies izglītības iestādēs, bet 12 – tirdzniecības centros.

Kas brauks jaunajā vilcienā?

Dzelzceļš Rail Baltica ir ieguvis tādas ieceres slavu, kura ir ambiciozi pieteikta un jūsmīgi slavēta, bet kuras īstenošana ir iestrēgusi dažādos sarežģījumos.

Četru kara gadu atbalsis

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pagājuši četri gadi. Karš kopš 2022. gada 24. februāra norit Eiropas Savienības (ES) tuvumā, un pie tā pa šiem gadiem ir pierasts.

Idealizēšanas laiki beigušies

Attieksmes maiņa pret sociālajiem tīkliem, idealizēšanas vietā nākot piesardzībai, patlaban ir vērojama daudzviet pasaulē un, visticamāk, skars arī mūsu sabiedrību.

Drošības aktualitāte nezūd

Aizsardzība un drošība ir tās tēmas, par kurām visvairāk raizējas Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji.

No telefonkrāpniecības līdz kiberriskiem

Vislielākās bažas par to, ka var gadīties iekrist finanšu krāpnieku lamatās, ir saistītas ar tādām viltus interneta vietnēm, kuras ļoti līdzinās oriģinālajām un kurās jāveic maksājumi un pirkumi. Bažas ir saistītas arī ar naktsmītņu rezervācijas platformām un iespējamiem viltus pieprasījumiem it kā no rezervētas naktsmītnes.

Tā ir iedzīvotāju nauda

Kādu iespaidu uz mūsu sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko situāciju atstātu tas, ja tiktu pavērta iespēja izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas? Par to patlaban tiek diskutēts visai plaši. Jāatgādina, ka abas mūsu Baltijas kaimiņvalstis pensiju otrajā līmenī esošos uzkrājumus ir padarījušas pieejamus. Igaunijā iespēja iedzīvotājiem izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus tika pavērta kovidpandēmijas laikā, Lietuvā – šogad.

Tūristu nauda ekonomikai

Meklējot nozares, kuru attīstība varētu stiprināt Latvijas tautsaimniecību, politiķu un ekonomistu skatieni reizēm pavēršas tūrisma virzienā. Tiek uzsvērts, ka mūsu valsts ekonomikai ir vajadzīga nauda, ko ārvalstu ceļotāji jau iztērē Latvijā un varētu iztērēt nākotnē.

Algas un labklājība Eiropā

Latvija atrodas otrajā vietā no beigām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu minimālās algas lieluma sarakstā. Mūsu valstī minimālā alga šogad ir 780 eiro, un zemāka tā ir vien Bulgārijā – 620 eiro. Trešajā vietā no beigām ierindojas Rumānija ar 795 eiro, vēsta ES statistikas birojs Eurostat.