Par finansējumu veselības aprūpei, nelielu valstu iespējām ietekmēt lielu starptautisko organizāciju lēmumus un latviešu viesmīlību ar Pasaules Medicīnas asociācijas (World Medical Association, WMA) padomes priekšsēdētāju Dr. Ardisu Dī Hovenu sarunājas Andis Sedlenieks
Dažādas mārketinga aktivitātes ir neatņemama tirgus ekonomikas un patērētāju sabiedrības komponente, kas gan var radīt sarežģītus morāli ētiskas dabas jautājumus. Jautājums, piemēram, cik tālu mārketinga akciju organizētājs drīkst aiziet, pierunājot patērētājus iegādāties kādu, iespējams, ne pārāk nepieciešamu preci.
Ģimenes ārstiem noteiktos 13 kvalitātes kritērijus pērn izpildījuši 15 mediķi, kas ir par septiņiem mediķiem vairāk nekā gadu iepriekš, aģentūru LETA informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Patlaban veikta ikgadējā ģimenes ārstu darbības novērtēšana atbilstoši valstī noteiktajiem darba kvalitātes kritērijiem par darbu 2017. gadā. Izvērtējot 1267 ģimenes ārstu darbu, NVD secinājis, ka ģimenes ārstu skaits, kuri izpilda vairākus kvalitātes kritērijus, ar katru gadu pieaug.
Veselības reformām šogad papildus pārdalīja 113 miljonus, ministre Anda Čakša (ZZS) medijos lepojās, ka saruks pacientu rindas, palielināsies to skaits, kas saņems kompensējamos medikamentus, valsts apmaksās arī aknu transplantācijas operācijas. Piecus miljonus veselības politikas plānotāji solīja novirzīt reto slimību ārstēšanai, izveidoja speciālu centru, lai finansējums koncentrētos vienās rokās un akūtās situācijās netērētu pacientu glābšanai tik dārgo laiku. Šāda akūta situācija radās aprīļa sākumā, kad ārsts lūdza līdzekļus savas pacientes zālēm, tomēr saņēma atteikumu. Veselības ministrija, kā izrādās, nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus naudas apguvei, un solītie pieci miljoni retajām slimībām šā gada budžetā nemaz nav iezīmēti, svētdien vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) apšauba Eiropas Komisijas (EK) jaunākajā ziņojumā pausto par Latvijas veselības aprūpes efektivitāti, aģentūrai LETA pēc sarunas ar EK pārstāvniecību Latvijā skaidroja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Domājot par laiku, kad Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas un veselības aprūpes students uzsāks patstāvīgas darba gaitas, prioritāte mūsu augstskolā ir bijusi un vienmēr būs pacientu drošība. Eirobarometra veiktais pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, kā vienu no vissvarīgākajiem augstas kvalitātes veselības aprūpes priekšnoteikumiem, uzskata labi apmācītus medicīnas darbiniekus.
"Ja prasītu cilvēkiem, ko viņi domā par cilvēkiem ar invaliditāti, saņemtu pozitīvu, atbalstošu attieksmi, taču, ja prasa, vai esi gatavs kaut ko darīt, tad izskan – ko nu es, lai citi, tas ir sociālā dienesta, Labklājības ministrijas uzdevums. Ir dubultais standarts," par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrēšanu darba tirgū un viņu iespējami pilnvērtīgu dzīvi ārpus speciālajām aprūpes iestādēm intervijā Romānam Meļņikam stāsta biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.
Šogad iecerēti vairāki uzlabojumi kardioloģijas jomā, kam papildus piešķirti aptuveni 11 miljoni eiro. Vienlaikus gan mediķi, gan pacientu organizācijas norāda, ka jādomā ne tikai par ātrāku slimību diagnostiku, bet arī par to, kā pēc tam pacientu ārstēt. Daļa nemaz nevar atļauties iegādāties medikamentus. Lai gan papildināts arī kompensējamo zāļu saraksts šai pacientu grupai, tas esot tikai pirmais solis, lai situāciju uzlabotu.
Lai uzlabotu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, līdz šim veikti vairāki uzlabojumi. Kā vienu no redzamākajiem veselības ministre Anda Čakša (ZZS) min īsākas rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. To, kā soli pareizā virzienā vērtē arī Pasaules Veselības organizācija (PVO), taču nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi, lai teiktu, ka veselības aprūpe Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama.
Veselības aprūpes sistēmas reformas rezultātā rindas pie speciālistiem vidēji samazinājušās par 42%, ceturtdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Anda Čakša (ZZS). Vienlaikus rindas uz izmeklējumiem samazinājušās par 33%, bet rindas uz pakalpojumiem dienas stacionāros - par 68%, teica Čakša, piebilstot, ka tieši dienas stacionāru gadījumā rindas bija vislielākās.
Slimnīcās, kur ir uzņemšanas nodaļas, būtu jābūt pieejamai arī pediatra palīdzībai. Tas nozīmētu, ka vecāki varētu pie šiem speciālistiem bērnus vest gan akūtos gadījumos, gan situācijās, kad nepieciešama vien konsultācija. Šobrīd daudzi izvēlas uzreiz doties uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS), jo pediatru pieejamība Latvijā ir slikta. Nozares speciālisti mudina meklēt risinājumu.
Lai mazināto reto slimību pacientu atstumtību, sākta sabiedrības integrācijas projekta "Katrs cilvēks ir vērtība" realizācija, aģentūrai LETA pavēstīja biedrība ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes valdes loceklis Juris Beikmanis.
