Karadarbība Tuvajos Austrumos, kas sākās šāgada 28. februārī ar ASV un Izraēlas gaisa triecieniem Irānai, radījusi šoku daudzu valstu ekonomikai.
Somijas finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns gan uzskata, ka Tuvo Austrumu karadarbības ietekme uz Eiropas valstu ekonomiku var nebūt ilga. Protams, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme Eiropas valstīs un konkrēti Baltijas valstīs būs mazāka, nekā tika prognozēts 2026. gada sākumā, tomēr tā joprojām būs izaugsme.
Šāgada aprīļa vidū OP Pohjola Somijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazināja par 0,5 procentpunktiem. Šis samazinājums ir radies Tuvo Austrumu karadarbības ietekmē. Līdz ar to tiek prognozēts, ka Somijas IKP šogad augs par 1%. Savukārt Baltijas valstīs Tuvo Austrumu karadarbības ietekme varētu būt lielāka, jo importēto energoresursu loma Baltijas valstu un konkrēti Latvijas ekonomikā ir lielāka nekā Somijas ekonomikā. Līdz ar to Baltijas valstu ekonomikas izaugsme būs piezemētāka.
Šāgada sākumā OP Pohjola prognozēja, ka Igaunijas ekonomika augs par 3,2%, Latvijas – par 2,8%, Lietuvas – par 3%. Līdz ar karadarbību Tuvajos Austrumos Latvijas IKP šogad varētu pieaugt mazāk, nekā prognozēts. Protams, jāņem vērā, ka Latvijā pagājušā gada pēdējais ceturksnis bija ļoti labs, jo ekonomikas izaugsmes temps palielinājās. Latvijas ekonomikā joprojām ir pozitīvi faktori – mājsaimniecību finansiālā situācija jau ilgu laiku uzlabojas, un līdz ar to ir augsta varbūtība, ka iedzīvotāji tērēs vairāk naudas vietējā ekonomikā. Pat ja inflācija būs augstāka, vietējais pieprasījums šogad stimulēs ekonomikas izaugsmi. Tāpat arī ekonomiku balstīs sabiedriskā sektora izdevumi, piemēram, aizsardzībai.
«Ja spriedze Tuvajos Austrumos saglabāsies arī pēc šīs vasaras beigām, situācija nemainīsies un naftas cenas būs augstas ilgāku laiku, protams, arī ietekme uz ekonomiku būs nozīmīgāka. Tad var pieļaut, ka Eiropas un konkrēti Baltijas valstu ekonomikas piedzīvos recesiju,» uzskata J. Vidgrēns.
Plaša ietekme
Pastāv risks, ka zemāka ekonomikas izaugsme būs arī nākamgad, ja spriedze Tuvajos Austrumos nemazināsies līdz šāgada rudenim. Turklāt ir diezgan ticams, ka tad, ja situācija Tuvajos Austrumos būs tikpat saspringta kā tagad arī pēc vairākiem mēnešiem un naftas cenas būs augstas, nākamgad ietekme uz ekonomikas izaugsmi daudzās valstīs, arī Latvijā, būs visai jūtama. To noteiks inflācijas kāpums un inflācijas pārnese no enerģētikas sektora uz citiem sektoriem. Ja naftas cena saglabāsies augstā līmenī, arī EURIBOR procentu likmes būs augstākas nekā tagad. Jāņem vērā, ka Somijā un it īpaši Baltijas valstīs kredītu procentu likmes mājokļiem un uzņēmumiem bieži vien ir piesaistītas īstermiņā mainīgajam EURIBOR. Kopumā nenoteiktība un riski arvien palielinās. Jāatgādina, ka riski jau bija augsti saistībā ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Riskus palielināja arī ASV importa tarifu mainīgā politika. Šie faktori nekur nav pazuduši.
Cilvēki ātri pierod pie jaunām situācijām, un šopavasar lielākā uzmanība ir pievērsta augstām naftas un degvielas cenām. Āzijas valstis jau ir piedzīvojušas degvielas trūkuma risku, un, ja nekas nemainīsies, arī Eiropa var piedzīvot līdzīgu situāciju. Patlaban lielākā ietekme uz valstu ekonomiku un uz iedzīvotāju finansiālo situāciju ir tieši naftas cenām un kredītu procentu likmēm.
Ja naftas cenas ilgtermiņā saglabāsies augstas, ir iespējams, ka inflācija tiks pārnesta uz transporta nozari un uz pārtikas precēm.
J. Vidgrēns gan nedomā, ka jau drīzumā notiks būtiska inflācijas pārnese uz daudziem tautsaimniecības sektoriem, bet nākotnē šāds risks var parādīties. Cilvēki ļoti labi atceras 2022. gada inflācijas pīķi, un līdz ar to vairākas nozares jau brīdina par cenu kāpumu. Ja šāgada vasaras laikā naftas un gāzes cenas turēsies augstā līmenī un Hormuza šaurums joprojām būs bloķēts, tad visdrīzāk inflācija izplatīsies uz vairāku nozaru cenām.
Sarežģītā situācijā
Eiropas Centrālā banka (ECB) patlaban atrodas sarežģītā situācijā. Daudzi ekonomisti uzskata, ka iepriekšējo reizi ECB pārāk ilgi kavējās ar likmju izmaiņām. Visdrīzāk ECB šoreiz vēlas būt uzmanīgāka, nekā bija iepriekšējo reizi, kad inflācija ātri auga.
«Varētu būt, ka ECB tagad ir vairāk gatava paaugstināt procentu likmes, lai izvairītos no 2022. gada kļūdām. Finan-
šu tirgi šogad sagaida vismaz divu procentu likmju kāpumu, bet šīs prognozes variē. Tas liecina par lielu nenoteiktību attiecībā uz procentu likmēm nākotnē,» teic J. Vidgrēns un arī izsaka pieņēmumu, ka finanšu tirgus dalībnieki mazliet pārspīlē ar procentu likmju palielinājumu prognozēm. Ekonomista ieskatā šīs vasaras laikā ECB varētu pacelt procentu likmes vismaz vienu reizi, taču ECB rīcība būs atkarīga no situāciju raksturojošajiem datiem. ECB vienmēr uzsver, ka rūpīgi seko līdzi datiem, bet skaidrs, ka šoreiz negrib kavēties vai būt pārāk piesardzīga.
Aprīļa izskaņā ECB saglabāja nemainīgas procentu likmes, lai gan inflācija eirozonā kopš karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos augusi. Paziņojumā ECB norādīja: lai gan iepriekšējais inflācijas perspektīvu novērtējums lielākoties nav mainījies, inflācijas augšupvērstie riski un izaugsmes lejupvērstie riski ir pastiprinājušies. ECB mērķis ir turēt inflāciju tuvu mērķa līmenim, kas ir 2%, bet ECB ir jāvērtē arī eirozonas valstu ekonomiskā situācija, lai nenovestu tās recesijā. Kopumā Eiropas valstu ekonomikas tagad ir nedaudz sliktākā situācijā kā 2022. gadā, kad to izaugsme bija spēcīgāka, pieprasījums – lielāks. Tad inflācija gan bija vieglāk kontrolējama nekā patlaban.
«Skaidrs, ka to, kādas turpmāk būs ECB likmes, noteiks situācija Tuvajos Austrumos. Ja naftas piegādes atjaunosies iepriekšējos apjomos gana ātri, pastāv iespēja necelt procentu likmes. Jo vairāk saspringtā situācija ieilgs, jo lielāka iespējamība, ka inflācija ietekmēs citus sektorus, bet no šādas situācijas ECB vēlas izvairīties,» norāda J. Vidgrēns.
Cenas augšup
Jau iepriekš visās Baltijas valstīs inflācijas līmenis bija samērā augsts, bet prognozes paredzēja, ka lēnām tas samazināsies. Tomēr spriedze Tuvajos Austrumos visdrīzāk atvirzīs tālākā nākotnē samazinājuma sākumu. Līdz ar to ir ticams, ka šogad inflācija joprojām būs paaugstinātā līmenī, bet nākamgad, cerams, saruks.
«Baltijas valstīs inflācijas pieaugums varētu variēt starp 0,5 un 1 procentpunktu, bet kopumā inflācija varētu būt nedaudz mazāka kā pērn vai arī līdzīgā līmenī,» teic J. Vidgrēns.
Pašreizējās OP Pohjola prognozes liecina, ka inflācija Latvijā saglabāsies apmēram 4% līmenī. Gada sākuma prognoze paredzēja 3%.
Jāatzīmē, ka Lietuvā inflācijas stāsts ir nedaudz citādāks kā Latvijā pensiju sistēmas reformas ietekmē. Diena jau vēstīja, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir iespēja divus gadus izņemt savus uzkrājumus no pensiju otrā līmeņa. Pirmie rezultāti Lietuvā liecina par būtisku patēriņa pieaugumu, kas stimulē inflāciju. Tomēr J. Vidgrēns prognozē, ka Lietuvā īstenotās pensiju sistēmas reformas ietekme uz inflāciju būs īslaicīga un ilgtermiņā pensiju sistēmas reforma neietekmēs inflācijas ainu Lietuvā.
Neskaidrības krājas
Ekonomisti jau ilgāku laiku gaida, ka Baltijas valstīs augs patēriņš, bet līdz šim tas nav noticis. Līdzīga situācija ir arī Somijā un vairākās citās Eiropas valstīs. Ir iespējams, ka naudu taupīt, nevis tērēt, jo šopavasar klāt nācis vēl viens nestabilitāti izraisošs faktors – karadarbība Tuvajos Austrumos. Nenoteiktības apstākļos allaž pastiprinās naudas taupīšana un krāšana, un Baltijas valstīs cilvēki finanšu resursus cenšas taupīt jau labu laiku. Finansiālās drošības spilvena veidošana tiek uzskatīta par gudru rīcību, taču izteikta koncentrēšanās uz naudas krāšanu, nevis tērēšanu var negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi.
«Ja vērtē to, kā situācija Tuvajos Austrumos ietekmē patēriņu, tad jāteic, ka ietekme noteikti ir negatīva. Līdz ar to patēriņa atkopšanās var tikt atlikta. Tomēr, ja situācija Tuvajos Austrumos tiks ātri atrisināta, arī patēriņš varētu strauji uzņemt tempu,» prognozē J. Vidgrēns.
Joprojām turpinās Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kas negatīvi ietekmē eiropiešu noskaņojumu, it īpaši Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, un liek cilvēkiem būt piesardzīgiem. Turklāt, kā jau šajā rakstā iepriekš minēts, pastāv arī citi riska faktori.
«Ja kāds no riska faktoriem beidz pastāvēt, daudzu valstu ekonomika varētu augt ātrāk nekā tagad, un to lielā mērā noteiktu iedzīvotāju patēriņš. Taču, lai tas notiktu, ir jāsamazinās globālajai nenoteiktībai,» teic ekonomists.
Vairāk turīgajiem
J. Vidgrēns nedomā, ka virspeļņas nodoklis ir labs risinājums šajā situācijā, kad pieaugušas degvielas cenas. Arī kopumā virspeļņas nodoklis nav labākais veids, kā iekasēt nodokļus no uzņēmumiem. Ja raugās plašāk, tad, jo vienkāršāka un saprotamāka ir nodokļu sistēma, jo labāk ekonomikai. Piemēram, Somijā kovidpandēmijas gados bija diskusijas par virspeļņas nodokli, bet tas netika ieviests.
«Viens arguments pret virspeļņas nodokli ir tāds, ka enerģētikas nozarē situācija ir mainīga. Reizēm naftas pārstrādes uzņēmumiem ir iespaidīga peļņa, bet citreiz – ļoti maza peļņa. Līdz ar to šiem uzņēmumiem ietu grūtāk sliktajos laikos, ja augstas peļņas periodā būtu piemērots virspeļņas nodoklis,» mudina ņemt vērā J. Vidgrēns.
Viņa ieskatā ekonomiski sarežģītās situācijās akcīzes nodokļa samazināšana var palīdzēt mājsaimniecībām. Tomēr cenu samazināšana tiem produktiem, ar kuriem ir piegāžu problēmas, palielina pieprasījumu, un tas atkal var paaugstināt cenas. Līdz ar to kopējā ietekme var būt negatīva gan mājsaimniecībām, gan kopumā ekonomikai. Jāņem gan arī vērā, ka terminēts akcīzes nodokļa samazinājums var palīdzēt mājsaimniecībām, it īpaši trūcīgākām, labāk nekā tiešs atbalsts.
Jāatgādina, ka Latvijas valdība 14. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Par Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumu tika iesniegti vairāki iebildumi, vēsta LETA.
Ir arī saprotams, ka, no politiķu skatupunkta raugoties, ir nepieciešama aktīva rīcība, jo degvielas cena ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi. Līdz ar to ir vilinājums ieviest risinājumus, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Bet kopumā atbalsts, kas tiek ieviests enerģētikas nozarē, tradicionāli nonāk pie tiem cilvēkiem, kuriem ir augstāki ienākumi, jo bieži vien turīgiem cilvēkiem energoresursu patēriņš ir lielāks nekā trūcīgiem cilvēkiem.
Turklāt jāņem vērā, ka Eiropā valstu parādi ir diezgan lieli un vairāku valstu budžeta deficīts arī ir diezgan apjomīgs, it īpaši tagad, kad būtiski aug valstu izdevumi aizsardzības vajadzībām. Līdz ar to nodokļu samazināšana var negatīvi ietekmēt valsts budžetu.
Jāatgādina, ka situācija Tuvajos Austrumos ir ļoti mainīga. Tā, piemēram, maijā LETA ir ziņojusi, gan ka ASV uzbrukuma operācijas Irānā ir pabeigtas, gan ka ASV prezidents Donalds Tramps izvirzījis Irānai ultimātu – pieņemt vienošanos par kara izbeigšanu vai rēķināties ar jauniem, intensīvākiem ASV uzbrukumiem. Ņemot vērā situācijas nenoteiktību un straujās pārmaiņas, ir ieteicams regulāri sekot aktualitātēm.