Valdošā koalīcija piekrīt pakāpeniskam veselības aprūpes finansējuma pieaugumam, kas sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā, trešdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučisnkis (ZZS).
Nolūkā rast trūkstošo finansējumu veselības aprūpei arī Vienotība varētu atbalstīt sociālo iemaksu palielināšanu un lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) progresivitāti.
Valdībai līdz 22.jūnijam jāpieņem lēmums par papildu finansējumu veselības aprūpei, ja tas netiks pieņemts, kā arī netiks rasts risinājums būtiskam un ilglaicīgam veselības aprūpes budžeta palielinājumam, valdībai ir jāatkāpjas, uzskata pacientu organizācijas.
Arī Latvijas māsu asociācija, pievienojoties kolēģiem Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā (LĢĀA), nolēmusi aicināt biedrus streikot, pārtraucot darbu līdz vienošanās panākšanai ar Veselības ministriju (VM), aģentūrai LETA teica Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska.
Publicējam Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa viedokļa rakstu "Par valdību, Latvijas futbola izlasi un naudu veselības aprūpei– kuros vārtos ir bumba?”.
Lai arī Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā darba grupa piedāvājusi vairākus variantus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai, valdošās koalīcijas partneri vēl nav gatavi viennozīmīgi atbalstīt kādu no tiem, tāpēc diskusijas vēl turpināsies.
Lēmums par finansējumu veselības aprūpei ir tik ilgi atlikts, ka sasniegts kritiskais punkts. Diskusijas šonedēļ vēl turpināsies, bet jau skaidrs, ka jāmaksā būs iedzīvotājiem, ik mēnesi atvēlot tam konkrētu summu vai arī maksājot lielāku pievienotās vērtības nodokli (PVN). Turklāt plānots, ka nākotnē pilnu veselības aprūpes pakalpojuma grozu varēs saņemt tikai tie, kas maksās sociālo nodokli.
Obligātās veselības apdrošināšanas sasaistīšana ar minimālajām sociālajām iemaksām, paralēli par vienu procentpunktu ceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN), būtu solidārs risinājums, aģentūrai LETA pauda veselības ministre Anda Čakša.
Koalīcijas politiķi pagaidām pauž skeptisku nostāju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu veselības aprūpes finansēšanai, kā arī ir kritiski par iespēju ieviest vienādu obligātās veselības apdrošināšanas maksājumu visiem iedzīvotājiem.
Veselības ministrija (VM) piedāvās divu veidu valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu grozus, proti, dalīto jeb neatliekamo un pilno pakalpojumu grozu, aģentūrai LETA teica veselības ministre Anda Čakša.
Valdības neatliekamo uzdevumu sarakstā pirmajā vietā ir atrast iztrūkstošo finansējumu Latvijas veselības aprūpes sistēmai. Gadu desmitiem citas tautsaimniecības jomas attīstījās uz iedzīvotāju veselības rēķina, veselības joma nesaņēma pienācīgu finansējumu un tagad esam vienkāršas izvēles priekšā - vai saglabāt sociāli atbildīgu, valsts organizētu veselības aprūpi, kā to nosaka Satversmes 111. pants, vai turpināt strauji virzīties uz aizvien dominējošāku privātās medicīnas sistēmu. Piemēram, ja Latvijas veselības aprūpes budžets šobrīd būtu vismaz Lietuvas līmenī, tas būtu nevis 800 miljonus eiro, bet gan 1,1 miljarda eiro apjomā. Mums veselības aprūpē iztrūkst vismaz 300 miljoni eiro.
