Man ir liela ģimene, un hokejā trenējās mans par sešiem gadiem vecākais brālis – kā mazākajam man gribējās sekot brāļa pēdās, viņš man bija kā elks. Bija interesanti tiekties viņam pakaļ, skatīties, kā viņš strādā. Esmu komandas cilvēks, man vienmēr gribas būt ar cilvēkiem, tikmēr brālis vairāk ir individuālists, viņš pēc tam aizgāja trenēties boksā. Arī es esmu gājis boksā, lai pilnveidotu sevi un uztrenētu citas muskuļu grupas.
Jau trijos gados mani slidināja pa dīķi, bet pirmo treniņu Tukumā pie trenera Vernera Kaimiņa aizvadīju četru gadu vecumā. Hokejs man iepatikās uzreiz, tas mani aizrauj. Šobrīd mans galvenais treneris Rīgas Hokeja skolā ir Raimonds Vilkoits, bet palīgtreneris Jānis Bullītis. Hokejs man ir dzīve. Treniņi notiek gandrīz katru dienu, nepārtraukti tiek ielikts smags darbs.
Sezonas laikā spēlējam arī Somijas čempionātā. Tā ir lieliska pieredze un ļauj sevi pilnveidot. Protams, skolu nedaudz nākas kavēt, bet, ja patīk, visu var apvienot. Daudzi vienaudži dodas attīstīt meistarību uz ārzemju klubiem, man šobrīd nav tāda mērķa – gribētos nākamajā sezonā tiekties uz Virslīgu un parādīt sevi tur.
Lai kļūtu labāks, jāpieliek pilnīgi visā. Manuprāt, man labi sanāk pārredzēt laukumu jeb piemīt tā sauktais hokeja IQ. Esmu centra uzbrucējs, man patīk gan iemetieni, gan piedalīties vārtu gūšanā. Hokejs ir vienas lielas grūtības, ko pārvari un baudi.
Labam hokejistam jābūt mērķtiecīgam, ar pašatdevi, disciplīnu, darba ētiku un labu sagatavotību. Tikko kopā ar divus gadus vecākiem puišiem uzvarējām Latvijas U18 bērnu čempionātā, kas ir mans līdz šim lielākais panākums. Vēlos nākotnē hokeju spēlēt profesionāli un gluži vienkārši turpināt to baudīt. Mans elks ir Konors Makdeivids, ļoti simpatizē arī Sidnijs Krosbijs – patīk viņa mentalitāte un domāšanas veids.
Latvijas hokeja izlasei šogad pasaules čempionātā klāsies smagi, tomēr jācīnās. Jādara viss, ko var, un tad jau būs labi. Mans hobijs ir sports, patīk viss, kas ar to saistīts, – dabā spēlēt basketbolu un futbolu.