Otrdien, 18.decembrī, valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra ārstniecības personu vidējā darba samaksa pieaugs par 20% salīdzinājumā ar 2018.gadu, portālu Diena.lv informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.
"Ja nav skaidri finansēšanas avoti, tas rada nestabilitātes sajūtu, neizpratni mediķos," intervijā Romānam Meļņikam par nepilnībām veselības aprūpes finansēšanas likumā un neskaidrību par finansējumu nozarei ilgtermiņā stāsta bijusī veselības ministre Ingrīda Circene.
Pateicoties savlaicīgas diagnostikas pieejamībai, zaļajam koridoram un iedzīvotāju informētībai par onkoloģiskajām saslimšanām, to cilvēku skaits, kas uzsāk ārstēšanos no onkoloģiskajām slimībām, pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājies. Mediķi joprojām mudina iedzīvotājus savai veselībai pievērst nopietnāku uzmanību, jo vēzis lielākoties ir veiksmīgāk ārstējams, ja tiek diagnosticēts tā agrīnajās stadijās, taču ārstu aprūpē nonāk dažādi pacienti – gan tādi, kas atveseļosies, gan ar ielaistām slimībām. Nelūgts, bet nereti nenovēršamas onkoloģisko slimību un dažkārt arī ārstēšanas procesa pavadonis ir sāpes, kas var piemeklēt jebkurā posmā. Sāpēm var būt dažāds raksturs un intensitāte, taču, pateicoties mūsdienīgiem medikamentiem, no tām iespējams atbrīvoties.
Ja draudošajai veselības aprūpes krīzei netiks rasts tūlītējs risinājums, no nākamā gada slimnīcas būs spiestas vairākas dienas mēnesī savas durvis slēgt, piektdien paziņoja Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB).
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) aicina Saeimā ievēlēto politisko spēku frakciju vadītājus un medijus uz tikšanos šonedēļ, 7. decembrī, lai informētu par iespējamo ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē no nākamā gada 1. janvāra, kad likuma grozījumi paredz ieviest būtiskus mediķu virsstundu darba ierobežojumus.
Latvijas Slimnīcu biedrība šīs nedēļas beigās vērsīsies pie Saeimas frakciju vadītājiem ar lūgumu atbalstīt pieļaujamo virsstundu skaita palielināšanu mediķiem, aģentūrai LETA sacīja biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Tēvs, kura jaundzimušais nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu, kā rezultātā bērns nomira, ceturtdien vakarā LTV raidījumam Panorāma sacīja, ka nedz ģimenes ārste, nedz dzemdību nams nebija pietiekoši informējuši ģimeni par vitamīnu nepieciešamību.
Smagas, nedziedināmas slimības, sāpes un ciešanas nav tēmas, par kurām viegli runāt, un piedzīvoto slimnieki un viņu tuvinieki lielākoties patur pie sevis. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā robu netrūkst, taču ir nozares, kur tie pacientus ietekmē īpaši smagi. Viena no tādām ir paliatīvā aprūpe.
Veselības finansējuma pieauguma nodrošināšana turpmākajos gados ir politiskās gribas jautājums, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem lika noprast Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Lai 2019., 2020. un 2021.gadā palielinātu ārstniecības personu darba samaksu par vidēji 20%, kopumā nepieciešami 641,6 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums.
Ņemot vērā radušos neskaidrību par to, kad darbu varētu sākt jauna valdība, Veselības ministrija (VM) jautājumu par mediķu atalgojuma palielināšanu rosinās skatīt esošajai valdībai, aģentūrai LETA sacīja ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēdējo piecu gadu laikā nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai piecas krimināllietas, kas saistītas ar koruptīviem noziegumiem veselības nozarē, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.
