Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Starp Herisu un nezināmo

Iepriekšējās nedēļas beigās ASV prezidents Džo Baidens rakstiski paziņoja par atteikšanos atkārtoti kandidēt uz Balto namu, turklāt paziņojums tika publiskots vien dažas stundas pēc tam, kad viņa priekšvēlēšanu štābs bija apliecinājis, ka prezidents no cīņas neatteiksies.

Kas kļuva par izšķirošo šāda lēmuma iemeslu, paliek neskaidrs, taču var nešaubīties, ka būtiska loma bija ietekmīgu ASV demokrātu, partijas sponsoru un preses spiedienam, kā arī acīmredzamajam faktam, ka Baidenam tikpat kā nav izredžu uzvarēt savu sāncensi Donaldu Trampu. Rezultātā par demokrātu favorīti ir kļuvusi viceprezidente Kamala Herisa, tomēr jautājums, vai demokrātu konventā viņa partijas nomināciju iegūs, paliek atklāts. 

Herisas pusē ir tas, ka viņa automātiski tika uzskatīta par demokrātu priekšvēlēšanas bez ierunām uzvarējušā Baidena pārinieci, iespēja rīkoties ar daļu Baidena kampaņas līdzekļu, kas ASV nav mazsvarīgi, laika trūkums citu pretendentu atpazīstamības nodrošināšanai valsts mērogā u. c. Kā arī vēsture. 1968. gadā, kad atkārtoti kandidēt uz Balto namu atteicās Lindons Džonsons, nomināciju saņēma viceprezidents Hūberts Hamfrijs, kurš vēlēšanas gan zaudēja.

Galvenais mīnuss (lai gan demokrātus atbalstošā prese ir sākusi apgalvot pretējo) – viceprezidentes amatā Herisa sevi nekādi nav pierādījusi, bet daļu pienākumu (pirmām kārtām Meksikas robežas jautājumu) ir atklāti izgāzusi. Kā otra augstākā amatpersona viņa arī asociējas ar visām Baidena un demokrātu neveiksmēm – partijas programma šim ciklam ne tikai ir palikusi neīstenota, visbiežāk situācija kā iekšpolitikā, tā ārpolitikā ir kļuvusi sliktāka nekā sākotnēji.

Rezultātā Herisas izredzes nav lielākas par izredzēm, kādas bija Baidenam. ASV vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ demokrātu kandidātam šobrīd ir jāuzvar piecās no astoņām konkrētām pavalstīm (divās demokrātu un trīs svārstīgajās), un, ja citviet saglabājas esošais samērs, tad viņš iegūst elektoru balsu vairākumu. Vienīgi visās šajās pavalstīs favorīts patlaban ir Tramps, un trūkst pārliecības, ka Herisa spēs situāciju mainīt.

Lai arī joprojām iespējams ir jebkas, ticamākais iznākums Herisas nominēšanas gadījumā ir demokrātiem pieņemams zaudējums ar iespējām pārkārtot partiju un daļēji revanšēties jau 2026. gada starpvēlēšanās. Savukārt "tumšā zirdziņa" nominēšanas gadījumā arī riski ir atbilstīgi, tostarp nav izslēgta pilnīga sagrāve. Kuru no iespējām izvēlēsies demokrāti, savukārt vajadzētu kļūt skaidram jau tuvāko dienu laikā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē