Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

2022. gadā – pret nabadzību © DIENA

Noslēgumam tuvojas jau otrais gads, kura aktualitāte ir Covid-19 pandēmija. Saprotams, ka gadumijas pusnaktī pandēmija neizgaisīs un ar to nāksies sadzīvot arī turpmāk. To ņemot vērā, gan valdībai, gan kopumā sabiedrībai būtu vērts izvairīties no sakāpinātiem pārspīlējumiem.

Pasaules pārdalīšana Covid-19 pandēmijas ēnā © DIENA

Covid-19 pandēmija, kas aizvadītajā gadā turpināja atrasties visas pasaules uzmanības centrā, ir savā ziņā aizēnojusi uzreiz vairākus citus notikumus, kuru nozīmīgums un sekas ilgtermiņā gandrīz nešaubīgi pārsniegs pandēmijas sekas.

Valsts vadītnespējas gūstā © DIENA

Darba specifikas dēļ arī aizejošajā gadā regulāri sekoju amatpersonu un politiķu rīcībai, lēmumiem un komunikācijai ar sabiedrību saistībā ar Covid-19 radītās veselības un ekonomikas krīzes seku mazināšanu. Lai gan politiķi nevēlas atzīt, ka "kovidhaoss" divu gadu garumā galvenokārt ir viņu kļūdu un diezgan lielas neprasmes bēdīgais rezultāts, tomēr, manuprāt, reālā bilde skaidri to parāda ar ļoti daudziem piemēriem.

No sertifikāta līdz algām © DIENA

Decembrī uz aizejošajā gadā pieņemtajiem lēmumiem atskatās dažādas institūcijas, un izņēmums nav arī Eiropas Parlaments (EP). Jāatgādina, ka EP no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ievēlēti 705 deputāti, un viņu vidū ir astoņi Latvijas pārstāvji.

Gads, ar kura sekām sadzīvosim ilgi © DIENA

Noslēgumam tuvojas gads, ar kura radītajām sekām mums nāksies sadzīvot ilgi, jo tās, visticamāk, ietekmēs cilvēku izvēles 14. Saeimas vēlēšanās, kas notiks jaunā gada 1. oktobrī. Ja būs tā, kā izskatās pesimistiskās prognozēs, tad īss revanša mirklis vēlēšanu iecirkņos vai gluži otrādi – parādot savu attieksmi, neaizejot uz vēlēšanām vispār, beigu beigās sagādās vilšanos pietiekami lielai sabiedrības daļai.

Sankciju dzelzs priekškars © DIENA

Gada nogalē kārtējo reizi tika papildināts ASV noteikto sankciju pret citām valstīm saraksts – atsaucoties uz Ķīnas īstenotajām represijām pret uiguru minoritāti, ASV prezidents Džo Baidens parakstīja likumu, kas aizliedz gandrīz jebkādu importu no Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona. Paralēli plašsaziņas līdzekļos tiek plaši apspriestas arī iespējamas jaunas sankcijas pret Krieviju draudu Ukrainai dēļ.

Svētki neparastos laikos © DIENA

Apstākļi, kādos tiek sagaidīti Ziemassvētki, gan mūsu valstī, gan citur pasaulē ir sarežģīti. Jaunais Covid-19 paveids omikrons ne tikai licis daudzviet pastiprināt ierobežojumus un apgrūtinājis starpvalstu ceļošanu, bet arī mazinājis cerības, ka jāiztur vēl tikai īss brīdis un pandēmija beigsies. Cilvēki, kuri iepriekš pauda, ka 11. janvāri, kas Latvijā ir ārkārtējās situācijas iespējamais beigu datums, uztver gluži kā oficiāli izsludinātu pandēmijas finālu, tagad atzīst, ka ziemas mēneši aizritēs Covid-19 risku ēnā un epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās, visticamāk, gaidāma vien pavasarī.

Krievija strauji paaugstina ģeopolitiskās likmes © DIENA

Pagājušās nedēļas vidū Krievija nodeva ASV savus priekšlikumus, kādiem Maskavas redzējumā ir jāizskatās līgumiem par drošības garantijām starp Krieviju un ASV, kā arī starp Krieviju un Ziemeļatlantijas aliansi.

Nenotikušais apvērsums © DIENA

Absolūti skaidrs, ka jau kopš Rīgas mēra Mārtiņa Staķa un viņa vietnieka Viļņa Ķirša demisijas pieprasījuma idejas rašanās opozīcijai nebija pat visniecīgāko šaubu, ka publiski skaļais apvērsuma mēģinājums Rīgas domē lemts sagrāvei. Tomēr tikpat skaidrs, ka patiesais mērķis bija panākt skaļas publiskas paskandalēšanās iespēju, un tā arī pilnā apjomā izdevās.

Reizēm vērts ieklausīties © DIENA

Nesen uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņoja – ja "Veselības ministrija turpinās īstenot kovida vīrusa izplatību veicinošu politiku tirdzniecības nozarē, neatļaujot strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās, LTRK Padome lems par veselības ministra Daniela Pavļuta demisijas pieprasīšanu".

Rīgas domē atklāta pilotkukuļu sezona © DIENA

Bez jebkāda mājiena par pamatotām aizdomām par izdomātu vai caurcaurēm nepatiesu stāstu tomēr būsim godīgi – Rīgas domes valdošās Progresīvie/Par! frakcijas līdera Mārtiņa Kossoviča un Rīgas mēra Mārtiņa Staķa trešdienas paziņojums par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvājuma atraidīšanu ir viena no dīvainākajām un aizdomīgākajām aizejošā politiskā gada performancēm.

Izglītības reformu fiasko © DIENA

Izglītības nozare Latvijā ir reformēta gadiem. Ir optimizēts un pāroptimizēts skolu tīkls, nauda bēgusi no skolēna, tad tam sekojusi, tad atkal bēgusi.

Ķīna un Krievija turpina stratēģisku tuvināšanos © DIENA

Nedēļas vidū ar Ķīnas un Krievijas līderu Sji Dzjiņpina un Vladimira Putina sarunām savā ziņā noslēdzās vesels pasaules nozīmīgāko valstu vadītāju divpusējo tiešsaistes diskusiju cikls, kas, šķiet, drīz kļūs jau par ierastu starptautisko attiecību formātu pat visaugstākajā līmenī.

Augstprātība un biedēšana © DIENA

Visvairāk skatītais videoklips internetā Latvijā nupat varētu būt ar Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka, visticamāk, nejauši pasprukušo nu jau leģendāro frāzi 13. decembra protesta pasākuma laikā par celtniekiem un Satversmes lasīšanu: "… ja celtnieki sāk Satversmi lasīt, tad arī rodas interpretācijas, kā jūs izprotat…"

Trūkst uzticēšanās valdībai © DIENA

Nesen Latvijas Banka nāca klajā ar secinājumiem par ēnu ekonomiku, īpaši akcentējot aplokšņu algas. No ekspertu atziņām izriet, ka mūsu valstī aplokšņu algu maksāšana ir izplatīta uzņēmumos, kuros ir neliels darbinieku skaits un zems oficiālā atalgojuma līmenis. Tiesa gan, netiek apgalvots, ka aplokšņu algu vispār nav milzīgos uzņēmumos un dāsni atalgotu darbinieku vidē. Eksperti pieļauj, ka aplokšņu algas figurē 8% lielo uzņēmumu un ka augstu ienākumu saņēmēju grupā neoficiālās piemaksas veido 6% no oficiālās algas.

Lietuvai nepieciešams Eiropas atbalsts

Mūsu dienvidu kaimiņu lietuviešu centieni pārskatīt attiecības ar Āzijas lielvalsti Ķīnu ir izsaukuši, jāatzīst, pat negaidīti asu Pekinas pretreakciju.

Rododendri ziemā vīst © DIENA

Neskatoties uz nu jau dramatiskām ziņām par elektroenerģijas, gāzes un apkures tarifu kāpumu un mēnešiem ilgas vilcināšanās šajā jomā darīt jebko nozīmīgu (ja neskaita senioru uzpirkšanu vakcinācijai pret elektrības "vaučeru"), Krišjāņa Kariņa koalīcija vakar atkal bija uzdevumu augstumos – pieņemt kaut kādu lēmumu drīkst, pieņemt lēmumu, kas atvieglotu ievērojamas sabiedrības daļas problēmas – nekādā gadījumā!

Pagrieziena punkts © DIENA

Tuvojas 15. decembris, kad arī privātajā sektorā klātienē strādājošajiem darbiniekiem nepieciešams Covid-19 sertifikāts vai vismaz jābūt veiktai vakcinācijai un tikai jāgaida sertifikāta saņemšana.

Skandāls beidzies, mieles palikušas © DIENA

Ceturtdien Saeima lielā vienprātībā ar cienījamu 71 balsi par Satversmes tiesas tiesneses amatā apstiprināja ilggadējo Tieslietu ministrijas augsti stāvošo ierēdni, bet pēdējā laikā Valsts prezidenta Egila Levita padomnieci Irēnu Kucinu.

Trešo valstu izvēle © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē notikušais virtuālais ASV prezidenta Džo Baidena organizētais samits par demokrātiju ir noslēdzies bez vērā ņemamiem panākumiem.

Lielvaru līderi apmainās ar redzējumiem © DIENA

Nedēļas sākumā notikušās ASV un Krievijas prezidentu Džo Baidena un Vladimira Putina sarunas kārtējo reizi vismaz uz brīdi ir mazinājušas spriedzi abu lielvaru attiecībās, tomēr arī tālāk par vienošanos turpināt vienoties Vašingtona un Maskava nav tikušas

Savdabīgi vērot, kā politiķi aizvien aktīvi izsaka viedokļus un pārdomas par tēmām, par kurām, diezgan ticami, viņiem ir visai maz zināšanu un kompetences. Tādas pārdomas raisīja premjera Krišjāņa Kariņa šonedēļ paustā iniciatīva Covid19 apkarošanas jomā.

Covid-19 sertifikātu pārbaude pēdējā laikā ir kļuvusi par ikdienu. Gan tirdzniecības, gan pakalpojumu, gan vēl citu nozaru darbinieki pārbauda sertifikātus, un paralēli tam no uzņēmēju vides nāk informācija, ka valsts dienesti savukārt pārbauda, vai pārbaudītāji veicamās pārbaudes īsteno precīzi.

Vācijas Bundestāgs šodien oficiāli ievēlēs sociāldemokrātu (SPD) līderi Olafu Šolcu par valsts nākamo kancleru, tāpat amata zvērestu nodos jaunās valdības ministri.

Pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi, vakcinācija pret Covid19, situācija uz Polijas–Baltkrievijas robežas – tās ir tikai dažas no tēmām, kas pēdējā laikā raisījušas diskusijas par to, kādu informāciju saņem sabiedrība un kā šī informācija tiek uztverta.

Odiozais Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems vakar atkal pacentās iepriecināt savus piekritējus, kas ar Valsts policijas (VP) palīdzību viņam arī izdevās.

Atbilde, kā Nacionālā apvienība (NA) gaidāmajā priekšvēlēšanu kampaņā tiks galā ar izaicinājumiem, ko rada plašās opozicionāru-populistu frontes dzīvošanās pa tēmām, kuras tuvas arī konservatīvajiem, šķiet, bija interesantākais, ko sagaidīt no šīs valdības partijas kongresa sestdien. Neteiksim, ka atbildes netika dotas, bet tās nācās drusku pa druskai lasīt no vairāku politiķu runām.

Briselē nupat ar skandālu beidzās ES komisāres līdztiesības jautājumos, Maltas leiboristu pārstāves Helēnas Dalli mēģinājums virzīt dokumentu, kas turpmāk noteiktu, kā Eiropas Komisijas (EK) ierēdņiem gan iekšēji, gan ārēji "pareizi" komunicēt, lai neaizvainotu nevienai dzimtei (gender), etniskajai grupai, reliģijai piederīgos. Projekts zem palamas "Mums grib nozagt Ziemassvētkus!" sacēla brēku ne tikai konservatīvi noskaņoto ES dalībvalstu vadošo politiķu vidū, bet arī Vatikānā.

Jaunā Covid-19 vīrusa paveida omikrona atnākšana jau paspējusi sapurināt globālos finanšu tirgus, izraisot strauju dažādu finanšu instrumentu, tajā skaitā naftas kontraktu, cenu samazināšanos.

Nupat Rīgā aizvadītā NATO valstu ārlietu ministru sanāksme piesaistīja uzmanību aktuālo politisko notikumu (un politiķu reakcijas uz tiem) dēļ, liekot piemirst, ka galvenais tās mērķis bija virzīt uz priekšu NATO jaunās stratēģijas izstrādi, kuru plānots apstiprināt nākamgad gaidāmajā samitā Madridē.

Šodien