gadā) pirmo reizi uzzināju 90.gadu sākumā, kad savulaik populārā avīze Soveršenno sekretno (Pilnīgi slepeni) turpinājumos publicēja viņa grāmatu Akvārijs, kurā pirmo reizi tika parādīta superslepenās organizācijas — padomju militārā izlūkdienesta jeb Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieku ikdiena, sākot ar mācībām slavenajā spiegu kalvē Kara diplomātiskajā akadēmijā Maskavā līdz pat darbam diplomātiskajā rezidentūrā Ženēvā (grāmatā gan Ženēva nomainīta ar Vīni). Lasītāji novērtēja vienkāršā un asprātīgā valodā sarakstīto grāmatu — kā notiek slēpņu veidošana, izvairīšanās no sekošanas un vērtīgu speciālistu vervēšana, bet pats galvenais — kā domā izlūks un kas ir izlūkošana. Lai gan vēlāk Vladimiram Rezunam izlūkošanas veterāni pārmeta, ka viņš daudzviet maķenīt pārspīlējis, pasaulē Akvārijs iznāca daudzās valodās un miljoniem lielās tirāžās. Tiesa, lai to sarakstītu, vispirms Vladimiram Rezunam 1978.gadā ar sievu un diviem bērniem vajadzēja aizbēgt uz Lielbritāniju, par ko viņam PSRS tika piespriests nāvessods par dzimtenes nodevību. Tiesa, pasaulē vislielāko rezonansi, īpaši Krievijā, radīja viņa grāmata Ledlauzis, kurā viņš ar militārā izlūkdienesta analītiķa pieredzi apkopojis faktus, kas pierāda, ka Otro pasaules karu vēlējās sākt arī Staļins, uzbrūkot Vācijai, taču Hitlers viņu tomēr apsteidza. Lai arī akadēmiskajās aprindās šāda teorija izraisa ironiskus smīniņus, Ledlauža iznākšana burtiski satracināja to Krievijas patriotu prātus, kuri lepojas ar uzvaru Otrajā pasaules karā, dziļāk neanalizējot, kāpēc uzvara izcīnīta ar tik milzīgiem zaudējumiem. Patlaban Vladimirs Rezuns ar sievu Tatjanu, kura, starp citu, dzimusi militāristu ģimenē Tukumā, joprojām dzīvo Anglijā, Bristolē, raksta grāmatas, no kurām latviešu valodā Dienas grāmatā iznākušas sešas. Pagājušā gadā Kijevas Neatkarības laukumā sākās protesti, kas vēlāk noveda pie varas maiņas Ukrainā. Vēlāk Krimas okupācija, Krievijas militārpersonu līdzdalība diversijās valsts austrumu daļā, tagad pasažieru lidmašīnas notriekšana — tie visi ir notikumi, kas Rietumu pasaulei beidzot atvēruši acis un likuši paraudzīties uz Krieviju pavisam no cita skatpunkta.
Putina mērķis bija pārņemt Ukrainu savā kontrolē, ko viņš arī gandrīz izdarīja, parakstot kontraktu ar Janukoviču par 15 miljardu ASV dolāru piešķiršanu. Mums daudzus gadus stāstīja, ka ukraiņi nav īsta nācija, bet krievi, tikai runā ar ukraiņu akcentu. Taču ukraiņi parādīja, ka ir īsta tauta, un Maidans bija īsta ukraiņu nācijas dzimšana. Ukraina ir patstāvīga valsts ar patstāvīgu tautu. Putina plāns ir saraut Ukrainu gabalos, lai tur sāktos pilsoņu karš.
Kad sākās nemieri Ukrainā, ārkārtīgi daudzi Krievijas iedzīvotāji atbalstīja Putina rīcību. Jums tas bija pārsteigums?
Man tēvs ir ukrainis, bet māte krieviete. Padomju Savienībā tādi kā es bija miljoniem, krievi un ukraiņi jau ir ļoti tuvi. Kad man prasa, vai esmu krievs, atbildu, ka esmu ukrainis, jo man ir kauns par savu tautu. Tas ir ganāmpulks! Čehoslovākijā 1968.gadā sapratu vienu lietu, kas izskaidro, kāpēc esmu šeit un rakstu grāmatas. Mēs ienākam Čehoslovākijā, bet, salīdzinot viņu dzīves līmeni ar PSRS, tur tas bija daudz augstāks. Ja viņiem ir augstāks līmenis, mums jādara kā viņiem, bet mēs darām visu otrādi. Paši sēžam sūdos un arī pārējos cenšamies tur ievilkt. Ja pār mums valda zagļi, lai arī Ukrainā ir tāpat! Jūs taču redzējāt fotogrāfijas no Janukoviča un viņam pietuvināto dzīvesvietām, to ārprātīgo greznību. Krievijā ir līdzīgi, tikai tautai nav iespējas, spēka un drosmes nogāzt savus zagļus, tā vēlas, lai arī pārējiem būtu tāpat. Kaut kaimiņam govs nosprāgtu!
Šodien daudziem ir kauns par to, ka Eiropas Savienība ilgi vilcinās, jo tā nemitīgi Krieviju brīdina, bet neko vairāk nedara. Tā ir zaudējusi seju, kā teica Lietuvas prezidente.
Savulaik tādā pašā veidā Eiropa ļāva nonākt pie varas Hitleram, un tad sākās Otrais pasaules karš. Vēlāk Eiropa bučojās ar Staļinu. Ziniet, situācija ir līdzīga kā ar huligānu uz ielas, kurš izdara nelikumību un skatās, kāda būs reakcija. Ahā, nekas nebija, tātad var darīt cūcības tālāk. Krievijas lāsts ir nafta un gāze. Tur, kur ir skarbi apstākļi, tur cilvēkiem vajadzēja celt mājas un domāt, kā pārziemot. Četrus gadus strādāju Šveicē, tās labklājība nav radusies dabas bagātību dēļ. Viņi paņem nelielu daudzumu izejmateriāla, teiksim, 100 gramus tērauda, un uztaisa Rolex pulksteni. Salīdziniet to ar cauruma izurbšanu zemē un naftas izsūknēšanu. Netīrs strādnieks Sibīrijā zāģē kokus, kas nonāk Čehoslovākijā, kur tīrs strādnieks no rīta aiziet uz cehu, piespiež taustiņu un ražo mēbeles. Pēc tam mēbeles pārdeva mums, muļķiem. Vakaros čehs dzēra alu, bet mūsu pārsalušais strādnieciņš vodku un sapņoja, ka varētu vēl kādu atbrīvot. Kāds teica, ka vergs, kas tup uz ceļiem, vienmēr sapņo par pasaules pakļaušanu. Arī tagad vergi sapņo par pasaules kundzību un vēlas sodīt Ukrainu, kas cenšas izrauties.
Visu interviju ar Viktoru Suvorovu lasiet žurnāla Sestdiena 25. – 31. jūlija numurā