Par "korupcijas muzejiem" nodēvētās Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča, ģenerālprokurora Viktora Pšonkas un citu aizbēgušo villas daiļrunīgāk par jebkuru citu informāciju atklājušas Ukrainas neseno valdnieku patieso seju un tikumus. Tiešāka par šīm ainām bija tikai pavēle lietot šaujamieročus pret protestētājiem.
Sadursmju kulminācijas dienās informācija par situāciju Ukrainā novecoja dažu minūšu laikā, un arī tagad notikumu tuvāko attīstību skaidri prognozēt nevar neviens. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, akceptēdams Ukrainas notikumu dēvēšanu par revolūciju, uzsver, ka turpmākā attīstība būs atkarīga visupirms no tā, vai uzvarētājiem pietiks prāta neļaut atriebības jūtām un varas instinktiem prevalēt pār nepieciešamību saglabāt valsts vienotību smagos ekonomiskos apstākļos.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors uzsver, ka, runājot par spēkiem, kas izraisīja pārmaiņas Ukrainā, ir svarīgi nespriest tikai par divām pusēm, jo spēlētāju ir daudz. "Tas impulss, kas nāca no ES Austrumu partnerības ar asociācijas līguma parakstīšanas piedāvājumu, bija tikai katalizators, kas izkustināja problēmas, kuras jau vairākus gadus gruzdēja Ukrainā. Līdz ar to nav pārsteigums, ka Eiromaidans ātri vien pārvērtās par antijanukoviča sistēmas maidanu. Ir vairākas grupu intereses Ukrainā, un, protams, ir arī lielie spēlētāji. Eiropas Savienību par viengabalainu spēlētāju īsti nebija iespējams uzskatīt, vismaz līdz pēdējiem notikumiem, varbūt tagad vienotība būs lielāka. Un, protams, situāciju būtiski ietekmē arī Krievija."
Kudors uzskata, ka Krievijas mēģinājums paturēt Ukrainu savā orbītā bez lielas piepūles ir izgāzies, bet piebilst, ka visbīstamākais Krievijas pozīcijām bija tieši miermīlīgais Maidans. "Ja tas noturētos pietiekami ilgi un nepārietu vardarbībā, Janukovičam politiski klātos grūti. Turklāt, iespējams, Ukrainai tik asi nedraudētu valsts sašķelšanās. Veiksmīgu reformu īstenošanas gadījumā Ukrainas austrumu un dienvidu reģioni ar laiku pieņemtu Rietumu virzienu ārpolitikā. Tagad Krievija mēģinās izmantot citus instrumentus."
Pašlaik runa ir par separātisma atbalstīšanu. Ja neizdevās noturēt visu Ukrainu, jāmēģina kaut ko darīt, lai paturētu vismaz daļu. Kudors prognozē, ka Krievija mēģinās ietekmēt Ukrainas dienvidaustrumu reģionus, bet, ja tas neizdosies, vismaz Krimu. Tāpēc aktīvie ukraiņi nedrīkstētu uzķerties uz provokācijām, piemēram, aizskart Krievijas karavīrus Sevastopolē. "Ir svarīgi rīkoties noslēgto līgumu ietvaros, nevis mēģināt kaut ko mainīt ar ielas paņēmieniem, kas tikai dotu Krievijai iespēju visu Krimu padarīt par neskaidra statusa reģionu. Te gan jāņem vērā, ka lielākā daļa Ukrainas austrumu apgabalu oligarhu neatbalsta valsts sašķelšanu, jo viņu ekonomiskās intereses aptver visu Ukrainu, tātad Krievijai nemaz tik viegli neies. Tomēr mēģinājumi sašķelt Ukrainu jau notiek pilnā sparā. Krievijas stratēģiskais skatījums uz Ukrainu kā teritoriju, kuru nedrīkst atdot, var radīt, piemēram, Krimu kā teritoriju ar Piedņestrai līdzīgu statusu - Krievijai ar to pietiktu. Atceraties - tiklīdz Ukraina sāka tuvināties NATO, Krimā sākās tautiešu demonstrācijas? Tas pats tur notiek tagad, zīmīgi, ka šādos mītiņos dominē Krievijas karogi," norāda Kudors.
Notikumi Ukrainā iedragā Putina mitoloģiju par "krievu pasaules" un austrumslāvu vienotību. Informācijas telpā gan Krievija nepadodas. Tās varas elites mēģinājumi ar mediju palīdzību ir redzami skaidri - Ukrainā notiekošie procesi tiek atspoguļoti vienkāršoti, Maidana aktīvisti tiek saukti par banderoviešiem vai pat fašistiem. Tiek mēģināts attiecīgi noskaņot gan Krievijas sabiedrību, gan Krievijas mediju patērētājus ārvalstīs, tai skaitā Ukrainā un arī Latvijā. "Pēdējos mēnešos Krievijas varas kontrolētajos TV kanālos retorika jau ir aukstā kara līmenī un stilā," secina Kudors. Pēc viņa domām, Lattelecom pienākums būtu savā piedāvājumā ierobežot šos medijus, jo Lattelecom ir uzņēmums ar valsts daļu, tātad tam būtu jādomā ne tikai par peļņu, bet arī par valsts interesēm un vērtībām. "Valsts uzņēmumam nebūtu jāveicina Krievijas propagandas izplatīšana un smadzeņu skalošana Latvijā."
Visu rakstu par iespējamo notikumu attīstību Ukrainā lasiet 28.februāra žurnālā Sestdiena!