Pateicoties Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) atvērtajai politikai, Rīga nu ir kļuvusi par Krievijas alternatīvo mediju metropoli. Pēc 24. februāra Latvija ir izsniegusi kopumā 467 vīzas – 259 Krievijas mediju pārstāvjiem un 208 viņu ģimenes locekļiem, SestDiena noskaidroja ĀM. Vīzas izsniegtas tādu mediju organizāciju kā BBC, Deutsche Welle un RFE/RL Krievijas biroju darbiniekiem, kā arī Krievijas neatkarīgo mediju Meduza, TV Doždj, Novaja gazeta pārstāvjiem. Vēl nav bijuši gadījumi, kad vīza pēc tās izsniegšanas kādam būtu atcelta un cilvēks – izraidīts no Latvijas. ĀM norāda, ka vīzas tiek izsniegtas tikai un vienīgi humānu apsvērumu dēļ: "Tika vērtēts, vai personai pastāv reāls apdraudējums savas profesionālās darbības dēļ. Ja persona nekvalificējas izņēmuma kategorijai, vīzas pieteikums netika pieņemts." Vīzu neizsniedza arī tad, ja tās pieteikuma izskatīšanas laikā konstatēja, ka persona tomēr neatbilst izņēmuma kategorijai.
Te gan jāņem vērā, ka Krievijas žurnālisti var saņemt vīzu arī kādā citā Šengenas zonas valstī un brīvi ieceļot Latvijā. Katram neizsekosi. Tiesa, kopš karadarbības Ukrainā atbildīgie Latvijas dienesti pastiprināti pārbauda ieceļotājus no Krievijas un Baltkrievijas. Tai pašā laikā nav gluži tā, ka par visiem, kam tiek izsniegtas Latvijas vīzas, būtu arī specdienestu vērtējums. Tāpat jāatceras, ka žurnālistiku var izmantot kā piesegu jebkādām darbībām. Kurš Krievijas žurnālists ir profesionālis, bet kurš strādā sasaistē ar šīs valsts specdienestiem – tas jau ir mūsu pašu atbildīgo dienestu darbības lauciņš.
Raugās ar aizdomām
Valsts drošības dienests (VDD) prognozē, ka Latvijā sāktā Krievijas neatkarīgo mediju darbība, kas ir vērsta pret Putina režīmu, Krievijas varasiestādēm liks pievērst pastiprinātu uzmanību arī mūsu valstij, kā ietekmē varētu paaugstināties Krievijas pret Latviju vērsto izlūkošanas un informatīvās ietekmes aktivitāšu intensitāte. "Krievijas mediju darbības uzsākšana Latvijā, pirmkārt, ir saistāma ar izlūkošanas riskiem. Tā kā šie mediju uzņēmumi un žurnālisti ilgstoši ir strādājuši agresorvalstī, nav izslēdzamas atsevišķu Latvijā darbību uzsākušo mediju vai to pārstāvju saites ar Krievijas specdienestiem. Tāpat iespējama pastiprināta Krievijas specdienestu interese par emigrējušo mediju darbībām Latvijā," SestDienai norāda VDD. "Otrkārt, Krievijas mediju pārstāvju ieceļošana Latvijā ir saistīta ar riskiem Latvijas informatīvās telpas drošībai. Krievija gadiem ilgi ir īstenojusi mērķtiecīgus un sistemātiskus pasākumus informatīvās telpas un mediju darbības ietekmēšanai atbilstoši savām interesēm, līdz ar to pastāv risks, ka atsevišķu mediju un žurnālistu veidotajā saturā varētu tikt iekļauti pret rietumvalstīm, tajā skaitā Latviju, vērsti vēstījumi."
Izskaidrot pašsaprotamo
Jāatgādina fakts, ka Doždj Ukrainā ir aizliegts, jo savulaik pārraidīja karti, kurā Ukraina ir Krievijas sastāvā. Krievu žurnālists Artemijs Troickis, adresējot vēstījumu Doždj, uzsvēris, ka pēc kara ir cita realitāte un līdz šim ierastais žurnālistikas stils (valoda un intonācija), ar kādu varēja darboties Maskavā, jaunajā situācijā un citā valstī vairs nav piemērots. Un žurnālistiem to vajadzētu saprast.
Tikmēr Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore Vita Zelče uzsver, ka viena no populārākajām Doždj žurnālistēm Kotrikadze savas intervijas vienmēr veido ar emocionālu nokrāsu. Zelče augsti vērtē viņas veidotos raidījumus. Starp citu, Kotrikadze ir arī no tām žurnālistēm, kura uzskata, ka ASV prezidents Džo Baidens ir vecs un šim laikam nepiemērots un ka šobrīd – kara apstākļos – ir vajadzīgs spēcīgs līderis. Tas arī spilgti bija redzams sižetā par potenciālajiem ASV prezidenta amata kandidātiem pirms intervijas ar Staķi. Tikmēr gandrīz 28 minūtes garajā intervijā, kas šādam TV ziņu formātam uzskatāms par ļoti apjomīgu materiālu, abas puses – žurnāliste un Rīgas mērs – "savā veidā taustījās, kā sarunu risināt un kā izskaidrot vienas vai citas lietas". Zelče žurnālistes jautājumos nesaskatīja Kremļa naratīvus vai platformas došanu Latvijas Krievu savienībai (LKS): "Tie bija normāli, labvēlīgi jautājumi. Par Latvijas Krievu savienību runājot, viņai bija šis ievadvārdiņš – smieklīgi. Smieklīgi, ka ir tāda Latvijas Krievu savienība. Tas dod šo iespēju salīdzināt šos divus viedokļus, un žurnāliste nekādā ziņā nesaka to, ka LKS viedoklis ir īpaši nozīmīgs."
Uzdodot jautājumus, Kotrikadze apkopojusi vairākus Krievijas oficiālo mediju un propagandistu izplatītos viedokļus, dodot Staķim iespēju atspēkot dezinformāciju. Vai mēram tas izdevās? "Staķim gandrīz izdevās," atzīst eksperte un vienlaikus uzsver, ka, runājot par pieminekli un vīzu ierobežošanu vai pat atcelšanu Krievijas pilsoņiem, Latvijas pusei vajadzētu izveidot detalizētāku atbildi un šīs atbildes orientēt vairākām mērķauditorijām. "Laikā, kad Latvijā strādā vairāki Krievijas mediji, kas raida Krievijas auditorijai, nebūtu slikti, ja būtu atbildes, kas ir domātas tieši šai auditorijai un kurās būtu padomāts, kā pasniegt informāciju tā, lai auditorija, kas atrodas Kremļa dezinformācijas ķetnās, labāk saprastu lietu būtību."
Tomēr Staķa arguments, ka Krievija pārkāpj likumus un tādēļ arī Latvija atsakās no starptautiskas vienošanās jautājumā par pieminekli, nebija pārāk labs. Žurnāliste to arī uztvēra, tādēļ varēja turpināt uzdot nākamo provokatīvo jautājumu. "Par maz intervijā izskanēja Latvijas un latviešu pozīcija. Pieļauju, ka intervijas skatītājs, kurš Latvijas situāciju pārāk labi nepārzina, šos argumentus nesaprata. Šajā situācijā ir vairāk jāakcentē tas, ko padomju okupācija nodarīja Latvijas cilvēkiem," uzskata Zelče. Ar mēra minētajiem faktiem – latviešu īpašumu izlaupīšana un inteliģences nosūtīšana uz Sibīriju – bija par maz. Viņa atgādina, ka Doždj pamata auditorija ir Krievijas skatītājs, tā YouTube kanālu skatās 55% Krievijā dzīvojošo, bet pārējā auditorija ir krievu valodu zinošie un Krievijas emigranti. Līdz ar Krievijas neatkarīgo mediju ienākšanu Latvijā mūsu amatpersonām un ekspertiem ir arī jauns izaicinājums – spēt cita veida auditorijai pasniegt informāciju un vēstījumus, kas Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem šķiet pašsaprotami.
Brīva niša
Pēc Krievijas oficiālo kanālu aizlieguma šī auditorijas niša ir brīva, un ar to ir jārēķinās. Bez Doždj Latvijā jau ilgstoši strādā arī radio Brīvā Eiropa un Novaja gazeta, kā arī Krievijas ziņu portāls Meduza, kas, pēc Zelčes domām, ir viens no labākajiem avotiem par notikumiem Ukrainā. Ikdienā regulāri sekojot līdzi šiem medijiem, Zelče novērojusi, ka to pieeja aktuālo notikumu atspoguļojumā pēc kara ir mainījusies. Intervijas tiek veidotas ar tādiem Latvijas ekspertiem un amatpersonām, kas līdz šim vairāk uzstājušās vietējā auditorijā. Saskaņiešu līderi un LKS biedri tajās nav manīti. "Protams, ir svarīgas arī krievu valodas zināšanas, lai saprotamā veidā pasniegtu informāciju," piebilst Zelče.
Krievijas neatkarīgie mediji, pēc ekspertes domām, dažādo Latvijas informatīvo telpu. "Pateicoties neatkarīgajiem medijiem, varam šobrīd ieraudzīt viedokļus, kas nāk gan no Ukrainas, gan Krievijas, gan Gruzijas, no dažādām pasaules malām, tā ir atšķirība starp Latvijas un šiem neatkarīgajiem Krievijas medijiem. Šie mediji palīdz paplašināt redzeslauku, informatīvo horizontu, kas Latvijas iedzīvotājiem nenāktu par sliktu," vērtē Zelče. Par piemēru viņa min sarunu ar Levadas centra zinātnisko vadītāju sociologu Ļevu Gudkovu radio Brīvā Eiropa raidījumā Arheoloģija par to, kā padomju cilvēks ir pārtapis Putina cilvēkā. "Skatītajam pašam ir jāieslēdz sava kritiskā domāšana un jāizdara secinājumi no piedāvātā materiāla," sarunu noslēdz Zelče.
Atskaites punkts ir rakstu sērija, lai rosinātu diskusiju par mediju spēju nekļūdīgi analizēt notikumus, ar tiem kvalitatīvi un savlaicīgi iepazīstinot sabiedrību.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atskaites punkta rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.